1. Kāpēc mums jāseko Jehovas vadībai?

 KĀ MĒS justos, ja būtu apmaldījušies biezos džungļos, kur mīt plēsīgi zvēri un ir papilnam indīgu kukaiņu un augu? Mums droši vien dūša būtu papēžos. Ja uzrastos kāds cilvēks, kas labi pazīst šos džungļus un zina, no kurienes uzglūn briesmas un kā no tām izvairīties, mēs būtu bezgala priecīgi. Ļaunā pasaule, kurā mēs dzīvojam, ir līdzīga šādiem džungļiem. Tajā ir daudz kā tāda, kas mūs apdraud garīgā ziņā. Bet Jehova mums dod norādījumus, kā izvairīties no briesmām, un palīdz doties pretī mūsu mērķim — jaunajai pasaulei, kur varēsim dzīvot mūžīgi.

2. Kā Jehova vada savus kalpus?

² Kā Jehova vada savus kalpus? Galvenokārt viņš mūs vada ar Bībeles starpniecību. Taču viņš mums sniedz vadību arī ar cilvēku starpniecību. Piemēram, ”uzticamais un gudrais kalps” sagādā garīgo uzturu, kas mums palīdz pieņemt gudrus lēmumus. (Mat. 24:45.) Rajona pārraugi un draudžu vecākie mūs stiprina un mums sniedz vērtīgas pamācības. Mēs esam ļoti pateicīgi Jehovam, ka tagadējos grūtajos laikos saņemam viņa vadību. Ja sekojam viņa vadībai, mēs iemantojam viņa labvēlību un izredzes uz mūžīgu dzīvi.

3. Kas ir aplūkots šajā rakstā?

³ Tomēr dažreiz mums nav tik viegli pakļauties Jehovas vadībai. Kad norādījumus dod nepilnīgi cilvēki, mums varbūt ir grūti uzreiz tiem piekrist un ņemt tos vērā. Iespējams, norādījumi, kas mums tiek doti, nav tādi, kādus mēs gribētu dzirdēt, vai arī mums šķiet, ka  tie nav saprātīgi un nekādā ziņā nevar būt no Jehovas. Tādos brīžos mums ir vajadzīga pārliecība, ka Jehova vada savus kalpus un ka paklausība viņa vadībai mums nāk par labu. Šajā rakstā ir aplūkots, 1) kā Jehova vadīja savu tautu senatnē, 2) kā Jehova mūsdienās vada savus kalpus un 3) ko mēs gūstam, ja sekojam viņa vadībai.

KĀ JEHOVA VADĪJA IZRAĒLIEŠU TAUTU

4., 5. Kā Jehova apliecināja, ka vada izraēliešu tautu ar Mozus starpniecību? (Sk. vāka attēlu.)

⁴ Jehova lika Mozum izvest izraēliešus no Ēģiptes, un viņš sagādāja skaidru pierādījumu tam, ka viņš ir iecēlis Mozu par savas tautas vadītāju. Dienā visa tauta redzēja mākoņu stabu, bet naktī — uguns stabu. (2. Moz. 13:21.) Sekojot šim mākoņu stabam, Mozus un izraēlieši nonāca pie Sarkanās jūras. Uz papēžiem mina ēģiptiešu karaspēks, bet tālāko ceļu aizšķērsoja jūra. Ļaudis ļoti izbijās un domāja, ka Mozus ir pieļāvis kļūdu. Taču Mozus tos pie Sarkanās jūras bija atvedis tāpēc, ka viņam to bija licis darīt Jehova. (2. Moz. 14:2.) Jau pavisam drīz Jehova izraēliešus iespaidīgā veidā izglāba. (2. Moz. 14:26—28.)

⁵ Pēc tam veselus 40 gadus Mozus tuksnesī vadīja Dieva tautu, sekodams šim mākoņu stabam. a Kādu laiku Jehova lika mākoņu stabam atrasties pie Mozus telts, un visi izraēlieši to redzēja. (2. Moz. 33:7, 9, 10.) Jehova no šī mākoņu staba runāja ar Mozu, un Mozus Jehovas norādījumus nodeva tautai. (Ps. 99:7.) Izraēliešiem bija pietiekami daudz pierādījumu, ka Jehova viņus vada ar Mozus starpniecību.

6. Kāda bija izraēliešu attieksme pret to, kā Jehova viņus vadīja? (4. Mozus 14:2, 10, 11.)

⁶ Diemžēl lielākā daļa izraēliešu negribēja atzīt, ka Jehova par savu pārstāvi ir iecēlis Mozu. (Nolasīt 4. Mozus 14:2, 10, 11.) Viņi daudz reižu atteicās paklausīt Mozum. Savas dumpīgās nostājas dēļ viņi zaudēja iespēju ieiet Apsolītajā zemē. (4. Moz. 14:30.)

7. Miniet piemērus, kas apstiprina, ka bija izraēlieši, kas sekoja Jehovas vadībai! (4. Mozus 14:24; sk. arī attēlu.)

⁷ Tomēr bija izraēlieši, kas ņēma vērā Jehovas vadību. Viens no viņiem bija Kālebs, par kuru Jehova teica: ”Viņš man paklausīja no visas sirds.” (Nolasīt 4. Mozus 14:24.) Kāleba paklausība atalgojās — viņam Apsolītajā zemē tika piešķirts tieši tas apgabals, ko viņš bija lūdzis. (Joz. 14:12—14.) Nākamā izraēliešu paaudze cītīgi sekoja Jehovas vadībai. Par Mozus pēcteci Jehova bija iecēlis Jozuu, un šī izraēliešu paaudze jauno tautas vadītāju ”dziļi cienīja līdz viņa mūža galam”. (Joz. 4:14.) Tāpēc Jehova viņiem dāvāja Apsolīto zemi. (Joz. 21:43, 44.)

8. Kā Jehova sniedza vadību savai tautai tad, kad pār to valdīja ķēniņi? (Sk. arī attēlu.)

⁸ Vēlāk Jehova iecēla tiesnešus, kam uzdeva sniegt vadību tautai. Kad pār izraēliešiem sāka valdīt ķēniņi, Jehova tautas vadīšanai izraudzījās praviešus. Dievbijīgi ķēniņi ieklausījās praviešu dotajos norādījumos. Ķēniņš Dāvids pazemīgi ņēma vērā to, ko viņam teica pravietis Nātāns. (2. Sam. 12:7, 13;  1. Laiku 17:3, 4.) Ķēniņš Jošafats rīkojās tā, kā ieteica pravietis Jahaziēls, un viņš aicināja visus savus pavalstniekus: ”Ticiet praviešiem!” (2. Laiku 20:14, 15, 20.) Ķēniņš Hiskija kritiskā situācijā vērsās pie pravieša Jesajas. (Jes. 37:1—6.) Kad izraēliešu ķēniņi sekoja Jehovas vadībai, Jehova tautu aizsargāja. (2. Laiku 20:29, 30; 32:22.) Izraēliešiem bija atliku likām pierādījumu tam, ka Jehova sniedz vadību ar praviešu starpniecību. Tomēr, kā liecina izraēliešu vēsture, lielākoties ķēniņi un tauta neuzklausīja Jehovas praviešus. (Jer. 35:12—15.)

KĀ JEHOVA VADĪJA AGRĪNOS KRISTIEŠUS

9. Kā Jehova vadīja pirmā gadsimta kristiešus? (Sk. arī attēlu.)

⁹ Pirmajā gadsimtā Jehova izveidoja kristiešu draudzi. Kā viņš vadīja kristiešus? Par draudzes galvu viņš bija iecēlis Jēzu Kristu. (Efes. 5:23.) Tomēr Jēzus nesniedza vadību katram kristietim individuāli. Viņš vadīja savus sekotājus ar nelielas kristiešu grupas starpniecību. Tie bija apustuļi un vecākie, kas atradās Jeruzālemē. (Ap. d. 15:1, 2.) Turklāt katrā atsevišķā draudzē tika iecelti draudzes vecākie. (1. Tes. 5:12; Tit. 1:5.)

10. a) Kā agrīnie kristieši atsaucās uz vadību? (Apustuļu darbi 15:30, 31.) b) Kāpēc senatnē daži nevēlējās atzīt, ka Jehova sniedz vadību ar cilvēku starpniecību? (Sk. attiecīgo  papildmateriālu.)

¹⁰ Kā agrīnie kristieši atsaucās uz vadību? Lielākā daļa no viņiem labprāt sekoja norādījumiem, kas viņiem tika doti. Piemēram, kādas draudzes kristieši, kad bija saņēmuši vēstuli ar norādījumiem, ”priecājās par saņemto uzmundrinājumu”. (Nolasīt Apustuļu darbus 15:30, 31.) Tālāk ir pievērsta uzmanība tam, kā Jehova savus kalpus vada tagad.

KĀ JEHOVA SAVUS KALPUS VADA TAGAD

11. Miniet piemēru, kas apstiprina, ka 19. gadsimta otrajā pusē Jehova sniedza vadību nelielai kristiešu grupai!

¹¹ Jehova sniedz vadību saviem kalpiem arī mūsdienās. Viņš to dara ar Bībeles un draudzes galvas — Jēzus  Kristus — starpniecību. Bet vai Dievs joprojām dod vadību arī ar cilvēku starpniecību? Jā, un ir daudz pierādījumu, kas par to liecina. Lūk, kāds piemērs. 19. gadsimta 70. gados Čārlzs Rasels un viņa domubiedri saprata, ka 1914. gads iezīmēs būtisku pavērsienu Dieva valdīšanā. (Dan. 4:25, 26.) Pie tāda secinājuma viņi nonāca tāpēc, ka rūpīgi pētīja Bībeles pravietojumus, un viņi ticēja, ka tie piepildīsies. Jau drīz kļuva redzams, ka izpratni par Bībeles pravietojumiem viņiem ir devis Jehova. 1914. gadā sākās Pirmais pasaules karš, kam sekoja epidēmijas, zemestrīces un bads. (Lūk. 21:10, 11.) Visi šie notikumi apstiprināja, ka debesīs ir sākusi valdīt Dieva valstība. Tātad Jehova patiešām sniedza vadību saviem kalpiem ar nelielas cilvēku grupas starpniecību.

12., 13. Kas tika izveidots Otrā pasaules kara laikā, lai veicinātu labās vēsts izplatīšanos?

¹² Bet, lūk, kāds piemērs no laika, kad pasaulē plosījās Otrais pasaules karš. Padziļināti izpētījuši, kas teikts Atklāsmes 17:8, kristieši, kam organizācijas galvenajā pārvaldē bija uzticēti svarīgi pienākumi, saprata, ka šim karam sekos nevis Armagedons, bet nosacīta miera periods un ka labās vēsts sludināšana vērsīsies plašumā. Tāpēc tika nodibināta Gileādas skola, kuras mērķis bija gatavot misionārus, lai gan tajā laikā šādas skolas izveide varēja šķist nevajadzīga. Karš vēl nebija beidzies, kad pirmie misionāri devās uz dažādām valstīm izplatīt labo vēsti. Turklāt, lai visi brāļi un māsas kļūtu par prasmīgākiem sludinātājiem un Bībeles skolotājiem, tika izveidota teokrātiskā kalpošanas skola b. Tā visi Dieva kalpi tika gatavoti lielajam darbam, kas viņus gaidīja.

¹³ Notikumu attīstība skaidri liecināja, ka Jehova vada savus kalpus. Pēc Otrā pasaules kara daudzās zemēs Jehovas kalpi ir varējuši brīvi sludināt Bībeles vēsti. Tāpēc miljoniem cilvēku ir iepazinuši Jehovu un sākuši viņam kalpot.

14. Kāpēc mums nav jāapšauba norādījumi, ko dod brāļi, kuriem Jehovas organizācijā ir uzticēta vadība? (Atklāsmes 2:1; sk. arī attēlu.)

 ¹⁴ Vadošā padome c dara visu iespējamo, lai tās sniegtajos norādījumos vienmēr atspoguļotos Jehovas un Jēzus Kristus viedoklis. Draudzes šos norādījumus saņem ar rajona pārraugu un vecāko starpniecību. Kā var redzēt Bībelē, ar garu svaidītos kristiešus, kuriem uzticēta vadība, Jēzus ”tur” savā ”labajā rokā”. (Nolasīt Atklāsmes 2:1.) Protams, visi draudzes vecākie ir nepilnīgi cilvēki, kas mēdz kļūdīties. Kā zināms, reizēm kļūdījās Mozus un Jozua un kļūdas pieļāva arī apustuļi. (4. Moz. 20:12; Joz. 9:14, 15; Rom. 3:23.) Bet mēs varam nešaubīties, ka Kristus vada uzticamo un gudro kalpu, ka draudzes vecākie rīkojas saskaņā ar Kristus vadību un ka Kristus vadīs savus sekotājus ”ik dienas līdz pat šī laikmeta nobeigumam”. (Mat. 28:20.) Mums patiešām ir daudz iemeslu klausīt tiem brāļiem, kuriem ir uzticēta vadība.

KO MĒS GŪSTAM, SEKODAMI JEHOVAS VADĪBAI

15., 16. Ko var mācīties no minētajiem kristiešiem?

¹⁵ Ja sekojam Jehovas vadībai, mēs daudz ko gūstam jau tagad. Par to pārliecinājās kāds vīrs un sieva, vārdā Endijs un Robina. Viņi ņēma vērā ieteikumu dzīvot vienkārši, tāpēc varēja pieteikties par brīvprātīgajiem teokrātisku ēku būvniecībā. (Ebr. 13:5.) ”Piedalīdamies būvniecībā, mēs reizēm mitinājāmies pavisam mazos dzīvoklīšos, kur nebija pat virtuves,” stāstīja Robina. ”Savulaik es biju aizrāvusies ar fotografēšanu, bet lielāko daļu aprīkojuma man nācās pārdot. Kad to pārdevu, es apraudājos, bet, tāpat kā Ābrahāma sieva Sāra, arī es apņēmos raudzīties uz priekšu, nevis atpakaļ.” (Ebr. 11:15.) Ko Endijs un Robina ieguva? ”Mēs dodam Jehovam visu, kas mums ir, un tas mums sagādā milzīgu gandarījumu. Strādājot plecu pie pleca ar ticības biedriem, mēs varam iztēloties dzīvi jaunajā pasaulē,” sacīja Robina. Endijs piebilda: ”Mēs esam priecīgi, ka visu savu laiku un spēku varam veltīt darbam, kas sagādā godu Jehovam.”

 ¹⁶ Arī kāda mūsu māsa, vārdā Mārsija, ir ļoti priecīga, ka ņēma vērā Jehovas vadību. Pēc skolas beigšanas viņa vēlējās sekot ieteikumam darīt vairāk kalpošanā Jehovam. (Mat. 6:33; Rom. 12:11.) Mārsija stāstīja: ”Man piedāvāja stipendiju četru gadu studijām universitātē. Bet es biju izvirzījusi garīgus mērķus, tāpēc nolēmu mācīties arodskolā, lai apgūtu kādu profesiju. Tas ir bijis viens no labākajiem lēmumiem manā dzīvē. Es esmu pioniere, un man ir elastīgs darba grafiks, tāpēc es laiku pa laikam varu strādāt Bētelē un kalpot Jehovam arī citos veidos.”

17. Ko vēl mēs gūstam, ja sekojam Jehovas vadībai? (Jesajas 48:17, 18.)

¹⁷ Mēs daudz ko gūstam, ja sekojam Jehovas vadībai arī citās dzīves jomās, piemēram, ņemam vērā padomus, kā neiekrist materiālisma lamatās un kā izvairīties no situācijām, kurās var rasties kārdinājums pārkāpt Dieva likumus. Rīkodamies saskaņā ar Jehovas vadību, mēs saglabājam tīru sirdsapziņu un aiztaupām sev raizes un ciešanas. (1. Tim. 6:9, 10.) Mēs varam kalpot Jehovam no visas sirds, un tas mums sagādā neaprakstāmu prieku un gandarījumu, un mēs izjūtam dziļu iekšēju mieru. (Nolasīt Jesajas 48:17, 18.)

18. Kāpēc ir vērts sekot Jehovas vadībai?

¹⁸ Ir pilnīgi skaidrs, ka Jehova arī turpmāk sniegs vadību ar cilvēku starpniecību. Tā notiks gan lielā posta laikā, gan tad, kad pār zemi valdīs Kristus. (Ps. 45:16.) Ja mēs jau tagad būsim iemācījušies sekot Jehovas vadībai, mums nebūs grūti to darīt arī nākotnē, turklāt pat tādās situācijās, kad mēs paši gribētu rīkoties citādi. Tāpēc vienmēr rīkosimies tā, kā mūs aicina darīt Jehova! Centīsimies ņemt vērā norādījumus, ko mums dod tie, kuriem ir uzticēts gādāt par Jehovas avīm. (Jes. 32:1, 2; Ebr. 13:17.) Mēs pilnīgi pamatoti varam uzticēties Jehovam, jo viņš mūs māca, kā izvairīties no briesmām, un palīdz doties pretī mūsu mērķim — jaunajai pasaulei, kur varēsim dzīvot mūžīgi.