1. Kā uz savām attiecībām ar Jehovu raugās viņa kalpi?

 VISOS laikos ir bijuši cilvēki, kam attiecības ar Jehovu ir bijušas bezgala dārgas. (Ps. 104:33, 34.) Daudzi ir bijuši gatavi nest lielus upurus, lai varētu kalpot Jehovam. Senatnē izcilu paraugu šajā ziņā rādīja nazīrieši. Kas viņi bija, un ko mēs no viņiem varam mācīties?

2. a) Kas bija nazīrieši? (4. Mozus 6:1, 2.) b) Kas dažus izraēliešus pamudināja dot nazīrieša solījumu?

² Ebreju valodas vārds, kas tulkots ”nazīrietis”, nozīmē ”izraudzītais; veltītais; nošķirtais”. Tas labi raksturo izraēliešus, kas bija gatavi daudz ko upurēt, lai kļūtu par nazīriešiem. Mozus bauslībā bija teikts, ka vīrieši un sievietes var dot Jehovam īpašu solījumu un uz laiku kļūt par nazīriešiem. a (Nolasīt 4. Mozus 6:1, 2.) Kamēr bija spēkā viņu solījums, viņiem bija jāievēro norādījumi, kas uz pārējiem izraēliešiem neattiecās. Kas dažus izraēliešus pamudināja kļūt par nazīriešiem? Mīlestība pret Jehovu un pateicība par to, ko viņš tiem bija dāvājis. (5. Moz. 6:5; 16:17.)

3. Kādā ziņā kristieši līdzinās nazīriešiem?

³ Kad Mozus bauslību aizstāja ”Kristus likums”, likumi par nazīriešiem vairs nebija spēkā. (Gal. 6:2; Rom. 10:4.) Bet, tāpat kā nazīrieši, arī kristieši vēlas kalpot Jehovam ”ar visu savu sirdi, ar visu savu dvēseli, ar visu savu prātu un ar visu savu spēku”. (Marka 12:30.) Tieši to mēs apsolām, kad dodam Jehovam solījumu kalpot viņam  mūžīgi. Dzīvot saskaņā ar šo solījumu nozīmē pildīt Jehovas gribu un pašaizliedzīgi viņam kalpot. Izpētot sīkāk, ko nazīriešiem nozīmēja dzīvot saskaņā ar savu solījumu, mēs varam labāk saprast, kā mums jāpilda savējais. b (Mat. 16:24.)

BŪSIM PAŠAIZLIEDZĪGI

4. No kā labprātīgi atteicās nazīrieši, kā var lasīt 4. Mozus 6:3, 4?

⁴ Nolasīt 4. Mozus 6:3, 4. Nazīrieši nedrīkstēja dzert reibinošus dzērienus un lietot uzturā ”neko, kas nācis no vīnogulāja”, piemēram, vīnogas un rozīnes. Citi izraēlieši to visu lietoja, jo Mozus bauslībā tas nebija aizliegts. Bībelē vīns pat ir aprakstīts kā Dieva dāvana, kas ielīksmo sirdi. (Ps. 104:14, 15.) Nazīrieši no tā visa labprātīgi atteicās. c

5. No kā bija gatavi atteikties Madjans un Marsela, un kāpēc?

⁵ Arī mēs, lai vairāk darītu kalpošanā Jehovam, esam gatavi no kaut kā atteikties. Tā rīkojās kāds vīrs un sieva, vārdā Madjans un Marsela. d Materiālā ziņā šiem kristiešiem bija viss, ko vien varēja vēlēties. Viņi varēja atļauties dzīvot plašā un skaistā dzīvoklī, jo Madjanam bija labi atalgots darbs. Bet abi gribēja vairāk kalpot Jehovam, tāpēc izlēma kaut ko mainīt savā dzīvē. Lai samazinātu izdevumus, viņi pārcēlās uz mazāku dzīvokli, pārdeva automašīnu un iegādājās motorolleru. Viņi to darīja labprātīgi, neviens viņus nespieda to darīt. Abi bija priecīgi, ka bija pieņēmuši tādus lēmumus, kas viņiem ļāva vairāk laika veltīt kalpošanai.

6. Kāpēc kristieši ir gatavi uz dažādiem upuriem? (Sk. arī attēlu.)

⁶ Mēs ar prieku no kaut kā atsakāmies, lai mums būtu vairāk laika un iespēju kalpot Jehovam. (1. Kor. 9:3—6.) Piemēram, daži atsakās no iespējas dzīvot savrupmājā, strādāt sapņu darbu vai turēt kādu mājdzīvnieku. Daži ir izlēmuši uz laiku atlikt ģimenes dibināšanu vai bērnu laišanu pasaulē. Daži atsakās no iespējas bieži tikties ar tuviniekiem, jo pārceļas uz kādu tālu vietu, kur ļoti  vajadzīgi labās vēsts sludinātāji. Tas, no kā Jehovas kalpi reizēm atsakās, protams, nav nekas peļams. Un nav arī tā, ka Jehova no mums pieprasa šādus upurus. Bet kāpēc tad daudzi no mums ir gatavi tādus nest? Tāpēc, ka mēs vēlamies dot Jehovam pašu labāko. Jehova augstu vērtē jebkādus upurus, ko mēs esam gatavi nest, lai darītu vairāk kalpošanā viņam. (Ebr. 6:10.)

NEBAIDĪSIMIES ATŠĶIRTIES NO CITIEM

7. Kāpēc nazīriešiem reizēm nebija viegli pildīt Jehovam doto solījumu? (4. Mozus 6:5; sk. arī attēlu.)

⁷ Nolasīt 4. Mozus 6:5. Cilvēki, kas bija devuši nazīrieša solījumu, nedrīkstēja griezt matus. Nazīriešu garie mati bija zīme, ka viņi pazemīgi pakļaujas Jehovam. Jo ilgāku laiku izraēlietis bija nazīrietis, jo garāki mati tam izauga, un citi varēja uzreiz pamanīt, ka cilvēks ir devis īpašu solījumu Jehovam. Ja citi cienīja viņa lēmumu, viņam nesagādāja grūtības tas, ka viņš atšķīrās no citiem. Tomēr izraēliešu tautas vēsturē bija arī tādi posmi, kad būt nazīrietim nebija viegli. Laikā, kad dzīvoja pravietis Amoss, Jehovam neuzticīgie izraēlieši ”nazīriešiem deva dzert vīnu”. (Am. 2:12.) Acīmredzot tas tika darīts tādēļ, lai pamudinātu tos lauzt savu solījumu. Reizēm nazīriešiem bija vajadzīga liela drosme, lai turētos pie tā, ko bija solījuši Jehovam, un nebaidītos atšķirties no citiem.

8. Ko var mācīties no gados jaunā norvēģu brāļa?

⁸ Ar Jehovas atbalstu arī mēs spējam rīkoties citādi nekā visi apkārtējie, un to spēj pat tie no mums, kas pēc dabas ir kautrīgi. Drosme bija vajadzīga kādam mūsu brālim, vārdā Benjamins, kas dzīvo Norvēģijā un kam ir tikai desmit gadu. Viņa skolā tika rīkots pasākums karā ierautās Ukrainas atbalstam. Bērniem uz šo pasākumu bija jāierodas, ģērbtiem Ukrainas karoga krāsās, un bija jānodzied kāda dziesma. Lai nebūtu jāiesaistās šajā politiskajā pasākumā, Benjamins bija domājis neuzkrītoši stāvēt kaut kur malā. Bet skolotāja viņu pamanīja un uzsauca: ”Nāc šurp! Mēs visi tevi gaidām.” Benjamins piegāja pie skolotājas un teica: ”Es esmu politiski neitrāls un šādos pasākumos nepiedalos. Daudzi Jehovas liecinieki pat ir cietumā, tāpēc ka atsakās karot.” Uzklausījusi Benjaminu, skolotāja viņam ļāva nepiedalīties pasākumā. Bet tad Benjaminu  sāka tincināt klasesbiedri. Viņš tik ļoti uztraucās, ka gandrīz sāka raudāt. Tomēr viņš drosmīgi visu priekšā atkārtoja to pašu, ko bija teicis skolotājai. Kā Benjamins vēlāk stāstīja vecākiem, viņš sajuta, ka Jehova viņam palīdz aizstāvēt savu pārliecību.

9. Kā mēs varam iepriecināt Jehovu?

⁹ Mēs esam solījuši kalpot Jehovam un vēlamies viņam pakļauties, tāpēc mēs atšķiramies no citiem cilvēkiem. Lai darbā vai skolā darītu zināmu, ka esam Jehovas liecinieki, ir vajadzīga drosme. Tā kā cilvēki kļūst aizvien neiecietīgāki un agresīvāki, mums droši vien kļūs arvien grūtāk dzīvot saskaņā ar Bībeles principiem un stāstīt citiem labo vēsti. (2. Tim. 1:8; 3:13.) Bet tad, ja nebaidīsimies atšķirties no tiem, kas nekalpo Jehovam, mēs iepriecināsim Jehovu. (Sāl. pam. 27:11; Mal. 3:18.)

VIENMĒR KLAUSĪSIM JEHOVAM

10. Kāpēc prasība netuvoties mirušam cilvēkam nazīriešiem bija pārbaudījums? (4. Mozus 6:6, 7.)

¹⁰ Nolasīt 4. Mozus 6:6, 7. Nazīrieši nedrīkstēja tuvoties mirušam cilvēkam. Kādam varbūt nešķiet, ka šī prasība bija grūti izpildāma. Bet jāņem vērā, ka senajā Izraēlā, ievērojot bēru paražas, cilvēks nonāca ciešā saskarē ar mirušo. (Jāņa 19:39, 40; Ap. d. 9:36—40.) Tāpēc nazīriešiem nebija viegli turēt savu solījumu, ja nomira kāds tuvinieks, jo daudzas vispārpieņemtās bēru paražas viņi nedrīkstēja ievērot. Tomēr pat dziļās sērās nazīrieši neatkāpās no sava solījuma un apliecināja stipru ticību. Jehova viņiem noteikti palīdzēja izturēt šādus pārbaudījumus.

11. Kas iespaido kristiešu lēmumus jautājumos, kas skar viņu tuviniekus? (Sk. arī attēlu.)

¹¹ Mēs esam devuši solījumu kalpot Jehovam mūžīgi, un mēs izturamies pret šo solījumu ļoti nopietni. Tas iespaido mūsu lēmumus un rīcību jautājumos, kas skar tuviniekus. Mēs apzinīgi pildām Bībelē noteiktos pienākumus pret ģimeni, bet mēs vienmēr turam prātā, ka tas, ko no mums prasa Jehova, ir svarīgāks par to, ko no mums varbūt gaida tuvinieki. (Mat. 10:35—37; 1. Tim. 5:8.) Lai rīkotos pa prātam Jehovam, mums reizēm ir jāpieņem tādi lēmumi, kas dažiem tuviniekiem var nepatikt.

12. Kā rīkojās rindkopā minētais vīrietis, kad saskārās ar sarežģītu situāciju ģimenē?

 ¹² Kāds vīrietis, vārdā Aleksandru, saskārās ar sarežģītu situāciju ģimenē. Viņi abi ar sievu Dorinu bija sākuši mācīties Bībeli, bet Dorina pēc gada izlēma, ka nevēlas turpināt, un gribēja, lai arī vīrs pārtrauc mācīties. Bet vīrs laipni un mierīgi paskaidroja, ka to nedarīs. Dorinai tas nepatika, un viņa darīja visu iespējamo, lai vīrs mainītu savas domas. Aleksandru teica, ka viņam nebija viegli, bet viņš ļoti centās saprast, kāpēc sieva tā izturas. Kad viņš vairs nevarēja izturēt sievas pastāvīgos pārmetumus un skarbās piezīmes, viņš sāka apsvērt, vai nepārtraukt Bībeles nodarbības, tomēr viņš izvēlējās klausīt Jehovam. Aleksandru pastāvīgi apliecināja sievai mīlestību un izturējās pret viņu ar cieņu. Pēc kāda laika Dorina atsāka mācīties Bībeli un galu galā kristījās. e

13. Kas liecina, ka mēs mīlam Jehovu un savas ģimenes locekļus?

¹³ Jehova ir izveidojis laulības institūtu, un viņš vēlas, lai ģimenes būtu laimīgas. (Efes. 3:14, 15.) Tātad, ja mēs vēlamies būt laimīgi, mums vienmēr jārīkojas tā, kā māca Jehova. Mēs izturamies pret ģimenes locekļiem ar mīlestību un cieņu. Jehova redz, ka mēs no sirds cenšamies viņam kalpot, vienlaikus neatstājot novārtā savu ģimeni, un viņš augstu vērtē mūsu pūles. (Rom. 12:10.)

ATBALSTĪSIM CITS CITU!

14. Kurus ticības biedrus mums jo īpaši jācenšas stiprināt ar saviem vārdiem?

¹⁴ Aiz mīlestības pret Jehovu visi viņa kalpi ir gatavi no kaut kā atteikties. Tiesa, ne vienmēr tas ir viegli. Kā mēs varam palīdzēt cits citam veidot tādu pašu attieksmi pret kalpošanu Jehovam, kāda bija nazīriešiem? Piemēram, mēs varam ar saviem vārdiem citus stiprināt. (Īj. 16:5.) Iespējams, mūsu draudzē ir kristieši, kas cenšas dzīvot pieticīgāk, lai varētu vairāk iesaistīties teokrātiskajā darbībā. Varbūt mūsu draudzē ir bērni un jaunieši, kas nebaidās atšķirties no skolasbiedriem. Varbūt kādam Bībeles skolniekam vai ticības biedram ir sarežģīta situācija ģimenē, jo ģimenes locekļi ir naidīgi noskaņoti pret viņa  ticību. Centīsimies stiprināt šādus ticības biedrus ar saviem vārdiem un teiksim viņiem, cik augstu vērtējam viņu pašaizliedzību un drosmi! (Filem. 4, 5, 7.)

15. Kā daži atbalsta pilnas slodzes kalpotājus?

¹⁵ Dažkārt mums ir iespēja praktiski palīdzēt kristiešiem, kas kalpo Jehovam pilnu slodzi. (Sāl. pam. 19:17; Ebr. 13:16.) To vēlējās darīt kāda gados veca kristiete, kas dzīvo Šrilankā. Kad viņai palielināja pensiju, viņa nolēma palīdzēt divām jaunām pionierēm, kurām materiālā ziņā neklājās viegli. Mūsu māsa izlēma ik mēnesi dāvināt abām pionierēm noteiktu naudas summu telefona rēķinu apmaksai. Vai tā nav brīnišķīga attieksme pret ticības biedriem?

16. Ko var uzzināt, lasot par nazīriešiem?

¹⁶ Mēs patiešām varam daudz ko mācīties no nazīriešiem. Turklāt tas, ka bauslībā bija ietverti norādījumi par nazīriešiem, daudz ko liecina par mūsu debesu Tēvu Jehovu. Viņš ir pārliecināts, ka mēs no visas sirds vēlamies viņu iepriecināt un esam gatavi no daudz kā atteikties, lai dzīvotu saskaņā ar savu solījumu kalpot viņam. Viņš mums ir devis iespēju dažādos veidos apliecināt savu mīlestību pret viņu, un tā izpaužas viņa cieņa pret mums. (Sāl. pam. 23:15, 16; Marka 10:28—30; 1. Jāņa 4:19.) Lasot par nazīriešiem, mēs secinām, ka Jehova ievēro visu, ko darām kalpošanā, un augstu vērtē jebkādus upurus, ko esam gatavi nest. Lai mīlestība pret Jehovu mūs vienmēr skubina dot viņam pašu labāko!