KĀ JŪS jūtaties, kad saņemat sirsnīgu vēstuli no kāda laba drauga? Kristus māceklis Timotejs saņēma šādu vēstuli no apustuļa Pāvila. Šī vēstule ir iekļauta Bībelē un ir pazīstama kā Otrā vēstule Timotejam. Timotejs noteikti vēlējās atrast kādu klusu vietu, lai izlasītu, ko viņam raksta viņa mīļais draugs. Varbūt Timotejs domāja: ”Kā Pāvilam iet? Vai viņš man dos kādu padomu, kas man palīdzēs pildīt savus uzdevumus? Vai tas man noderēs kristīgajā kalpošanā?” Kā mēs redzēsim, Timotejs šajā vērtīgajā vēstulē guva atbildes uz minētajiem jautājumiem un ne tikai uz tiem. Un nu pievērsīsim uzmanību dažām svarīgām domām, kas atrodamas šajā vēstulē.

Jau no pirmajiem vārdiem Timotejs sajuta, cik sirsnīgas ir Pāvila jūtas pret viņu. Pāvils viņu sauca par ”mīļotu dēlu”. (2. Tim. 1:2.) Lai gan Timotejam, kad viņš ap mūsu ēras 65. gadu saņēma šo vēstuli, droši vien bija tikai pāri 30 gadiem, viņš jau bija pieredzējis draudzes vecākais. Viņš bija cieši sadarbojies ar Pāvilu vairāk nekā desmit gadus un daudz ko no viņa bija mācījies.

Timotejam noteikti bija ļoti uzmundrinoši uzzināt, ka Pāvils uzticīgi iztur pārbaudījumus. Pāvils atradās apcietinājumā Romā, un drīzumā viņu gaidīja nāve. (2. Tim. 1:15, 16; 4:6—8.) Pāvila vārdos: ”Es to visu panesu,” — Timotejs varēja saskatīt apustuļa drosmi. (2. Tim. 2:8—13.) Tāpat kā Timotejs, arī mēs varam smelties spēku, domājot par Pāvila apbrīnojamo izturību.

Pāvils mudināja Timoteju augstu vērtēt savus uzdevumus kalpošanā. Viņš vēlējās, lai Timotejs ”uzturētu spožu Dieva dāvanas liesmu”, ko tas bija saņēmis. (2. Tim. 1:6.) Grieķu vārds karisma, ko izmantoja Pāvils un kas ir tulkots ”dāvana”, ietver domu par labprātīgi dotu dāvanu, par kaut ko tādu, ko saņem bez jebkādiem nopelniem. Timotejs bija saņēmis šādu dāvanu, kad tika izraudzīts īpašai kalpošanai draudzēs. (1. Tim. 4:14.)

Kas Timotejam bija jādara ar šo dāvanu? Lasot mudinājumu ”uzturēt spožu  Dieva dāvanas liesmu”, viņš varēja iztēloties burtisku uguni, kas kuras pavardā un laiku pa laikam noplok, tā ka atliek vien kvēlojošas ogles. Šādas ogles ir jāsarušina, lai no jauna iedegtos liesmas, kas dotu siltumu. Kādā vārdnīcā teikts, ka grieķu darbības vārds anazōpireō, ko lietoja Pāvils, nozīmē ”iedegt no jauna, atdzīvināt, uzpūst liesmas” un pārnestā nozīmē norāda uz aizrautību un dedzību. Būtībā Pāvils Timotejam ieteica: ”Pildi savu uzdevumu no visas sirds!” Arī mums ir jārīkojas tāpat — mums ir jābūt dedzīgiem kalpošanā.

Tālāk sava mīļā drauga vēstulē Timotejs izlasīja vēl kādu padomu, kas viņam noderēja kristīgajā kalpošanā. Pāvils rakstīja: ”Ar svētā gara palīdzību, kas mīt mūsos, sargā šo dārgumu, kas tev ir uzticēts.” (2. Tim. 1:14.) Kas bija šis dārgums? Kas Timotejam bija uzticēts? Iepriekšējā pantā Pāvils pieminēja ”veselīgās mācības”, proti, patiesību, kas atklāta Bībelē. (2. Tim. 1:13.) Timotejam bija jāmāca patiesība gan brāļiem un māsām draudzē, gan citiem cilvēkiem. (2. Tim. 4:1—5.) Viņš arī bija iecelts par draudzes vecāko, lai ganītu Dieva ganāmpulku. (1. Pēt. 5:2.) Timotejs varēja sargāt šo dārgumu — patiesību, kas viņam bija jāmāca —, paļaujoties uz Jehovas svēto garu un uz viņa Rakstiem. (2. Tim. 3:14—17.)

Arī mums ir uzticēta patiesība, un mums tā ir jāmāca citiem. (Mat. 28:19, 20.) Mēs nedrīkstam aizmirst, cik vērtīgs ir šis dārgums, tāpēc mums jābūt neatlaidīgiem lūgšanās un regulāri jāiedziļinās Dieva Rakstos. (Rom. 12:11, 12; 1. Tim. 4:13, 15, 16.) Varbūt mēs veicam arī kādus īpašus uzdevumus kalpošanā, būdami draudzes vecākie vai pilnas slodzes kalpotāji. Pildot šādus uzdevumus, mums jābūt pazemīgiem un jāpaļaujas uz Dievu. Tātad mēs sargājam dārgumu, kas mums ir uzticēts, ja mēs to augstu vērtējam un paļaujamies uz Jehovas palīdzību.

Timotejam bija arī jāmāca citiem pildīt pienākumus, ko viņš veica. Tāpēc Pāvils Timoteju mudināja: ”Ko tu esi dzirdējis no manis.., to nodod tālāk uzticamiem cilvēkiem, kas pēc tam būs piemēroti, lai mācītu citus.” (2. Tim. 2:2.) Timotejam bija jāmācās no saviem kristīgajiem brāļiem un iegūtās zināšanas jānodod tālāk. Ir svarīgi, lai mūsdienās ikviens kristiešu draudzes pārraugs censtos rīkoties tāpat. Labs draudzes vecākais necenšas paturēt zināšanas par viņam uzticēto uzdevumu tikai pie sevis. Viņš apmāca citus, lai arī tie varētu to veikt. Viņš nebaidās no tā, ka citi, kam ir vairāk zināšanu vai kas ir spējīgāki, viņu aizēnotu. Tāpēc šāds pārraugs nemāca citiem tikai pašu nepieciešamāko kāda uzdevuma veikšanai. Viņš vēlas palīdzēt tiem, ko viņš māca, iegūt labu spriestspēju un izpratni, lai tie garīgā ziņā augtu. Tad šie ”uzticamie cilvēki”, ko viņš būs apmācījis, būs vēl noderīgāki draudzei.

Nav šaubu, ka Timotejam šī Pāvila sirsnīgā vēstule bija ļoti dārga. Mēs varam viegli iztēloties, kā viņš atkal un atkal pārlasa vērtīgos ieteikumus un apdomā, kā tos varētu labāk izmantot.

Arī mēs vēlamies ņemt vērā šos ieteikumus. Mums jācenšas ”uzturēt spožu Dieva dāvanas liesmu”, jāsargā mums uzticētais dārgums un jādalās savā pieredzē un zināšanās ar citiem. Tad, kā Pāvils rakstīja Timotejam, mēs varēsim ”pienācīgi izpildīt savu kalpošanu”. (2. Tim. 4:5.)