1. Ko Jehova redz savos kalpos?

 DIEVS JEHOVA ”mīl savu tautu”. (Ps. 149:4.) Tā patiesi ir ļoti iepriecinoša doma. Jehova ievēro savu kalpu labās īpašības. Viņš saskata mūsu potenciālu un velk mūs pie sevis. Ja mēs paliksim viņam uzticīgi, viņš paliks mums tuvu mūžīgi. (Jāņa 6:44.)

2. Kāpēc dažiem ir grūti ticēt, ka Jehova viņus mīl?

² Kāds varētu domāt: ”Es zinu, ka Jehova mīl savu tautu kopumā, bet kā gan es varu zināt, ka viņš mīl mani personīgi?” Kāpēc kādam varētu rasties šāds jautājums? Oksana b, kurai bija smaga bērnība, stāsta: ”Es jutos ļoti laimīga, kad kristījos un kļuvu par pionieri. Bet 15 gadus vēlāk mani sāka mocīt sāpīgas atmiņas par bērnībā pieredzēto. Es nospriedu, ka esmu zaudējusi Jehovas labvēlību un neesmu viņa mīlestības cienīga.” Jua, pioniere, kurai arī bija grūta bērnība, saka: ”Es devu solījumu kalpot Jehovam, jo vēlējos viņu iepriecināt. Taču es biju pārliecināta, ka viņš nekad nevarēs mani mīlēt.”

3. Kas ir apskatīts šajā rakstā?

³ Iespējams, arī jūs, līdzīgi tikko minētajām uzticīgajām kristietēm, no sirds mīlat Jehovu, taču šaubāties, vai viņš mīl jūs. Kāpēc ir svarīgi būt pārliecinātiem, ka viņam ir dārgs katrs no mums? Un kas var palīdzēt neļauties negatīvām domām, ja mūs sāk mākt šaubas par Jehovas mīlestību? Apskatīsim šos jautājumus.

4. Kāpēc ir bīstami šaubīties par Jehovas mīlestību pret mums?

⁴ Mīlestībai piemīt liels spēks. Ja mēs esam pārliecināti par Jehovas mīlestību un atbalstu, mēs izjūtam spēcīgu pamudinājumu kalpot viņam no visas sirds, lai arī kādas grūtības mums būtu jāpieredz. Turpretī, ja mēs šaubītos par to, vai esam Dievam dārgi, mūsu spēks izsīktu. (Sāl. pam. 24:10.) Un, ja mums nolaistos rokas un zustu ticība Dieva mīlestībai, mēs kļūtu par vieglu mērķi Sātana uzbrukumiem. (Efes. 6:16.)

5. Kā dažus bija ietekmējušas šaubas par Dieva mīlestību?

⁵ Daži mūsu brāļi un māsas bija ļāvušies šaubām par Jehovas mīlestību, un tas bija vājinājis viņu ticību. Kāds draudzes vecākais, kuru sauc Džeimss, stāsta: ”Kaut arī es kalpoju Bētelē un man ļoti patika kalpošana svešvalodas draudzē, es reizēm šaubījos par to, vai Jehovu tiešām priecē tas, ko es daru, kalpojot viņam. Kādā brīdī es pat sāku šaubīties, vai viņš uzklausa manas lūgšanas.” Eva, kas arī kalpo pilnu slodzi, atzīst: ”Es sapratu, ka šaubīties par Jehovas mīlestību ir bīstami, jo tas nelabvēlīgi ietekmē visu, ko mēs darām kalpošanā viņam. Tas mazina vēlmi veltīt laiku garīgajai darbībai un laupa prieku, ko var gūt no kalpošanas Jehovam.” Maikls, kas ir pionieris un draudzes vecākais, saka: ”Ja kristietis netic, ka Dievs viņu mīl, viņš pamazām attālināsies no Dieva.”

6. Kā mums būtu jārīkojas, ja mūsu prātā iezogas šaubas par Dieva mīlestību pret mums?

⁶ Minētie gadījumi parāda, cik postošas garīgā ziņā var būt šādas negatīvas domas. Bet kas jums būtu jādara, ja jūsu prātā iezogas šaubas par Dieva mīlestību? Jums bez vilcināšanās ir jācenšas tās kliedēt! Lūdziet, lai Jehova jums palīdz aizstāt šīs ”trauksmainās domas” ar mieru, kas nāk no viņa un kas ”sargās jūsu sirdi un prātu”. (Ps. 139:23; Filip. 4:6, 7.) Tāpat paturiet prātā, ka arī daudzi citi Jehovam uzticīgi brāļi un māsas cīnās ar negatīvām domām. Un ne viens vien Jehovas kalps, kas dzīvoja Bībeles laikos, saskārās ar līdzīgām izjūtām. Pievērsīsim uzmanību tam, ko šajā ziņā var mācīties no apustuļa Pāvila.

7. Kādas grūtības pieredzēja Pāvils?

⁷ Vai jums reizēm ir sajūta, ka jums ir pārāk daudz pienākumu un jūs nespējat tikt ar tiem galā? Ja tā ir, jūs labi saprastu apustuli Pāvilu. Viņš izjuta raizes par draudzēm, turklāt nevis par kādu vienu, bet ”par visām draudzēm”. (2. Kor. 11:23—28.) Vai jūs nomoka hroniskas veselības problēmas, kas mēdz laupīt jums prieku? Pāvils pastāvīgi cieta no ”dzeloņa miesā”, kas, iespējams, bija kāda veselības problēma, no kuras viņš ļoti vēlējās tikt atbrīvots. (2. Kor. 12:7—10.) Vai jūs reizēm jūtaties nomākti savu nepilnību dēļ? Tā bija arī ar Pāvilu. Runādams par nerimstošo cīņu ar savām nepilnībām, viņš izteicās: ”Ak, es, nelaimīgais!” (Rom. 7:21—24.)

8. Kas Pāvilam palīdzēja turpināt kalpot Jehovam, par spīti problēmām?

⁸ Kaut arī Pāvils saskārās ar dažādām grūtībām un pārbaudījumiem, viņš turpināja kalpot Jehovam. Kur viņš smēlās spēku? Lai gan viņš skaidri apzinājās savas nepilnības, viņam bija nesatricināma ticība izpirkumam. Pāvils zināja Jēzus solījumu, ka ”neviens, kas viņam tic, neies bojā, bet iegūs mūžīgu dzīvi”. (Jāņa 3:16; Rom. 6:23.) Un nav šaubu, ka Pāvils bija viens no tiem, kas ticēja izpirkumam. Viņš bija pārliecināts, ka Jehova ir gatavs piedot pat tiem, kuru grēki ir ļoti nopietni, ja vien viņi tos nožēlo. (Ps. 86:5.)

9. Ko var mācīties no Pāvila vārdiem, kas lasāmi Galatiešiem 2:20?

⁹ Pāvilam bija arī ticība tam, ka Dievs viņu ļoti mīl, jo viņš zināja, ka Dievs, mīlestības mudināts, ir sūtījis Jēzu nomirt par viņu. (Nolasīt Galatiešiem 2:20.) Pievērsiet uzmanību Pāvila vārdiem: ”Dieva Dēls.. mani ir mīlējis un atdevis sevi par mani.” Pāvils nenosprauda Dieva mīlestībai robežas — viņš nesprieda: ”Es saprotu, kāpēc Jehova var mīlēt manus ticības biedrus, taču nedomāju, ka viņš varētu mīlēt mani.” Vēstulē kristiešiem Romā viņš rakstīja: ”Kristus par mums nomira, kad vēl bijām grēcinieki.” (Rom. 5:8.) Dievs mīl visus savus kalpus bez izņēmuma.

10. Ko var mācīties no Romiešiem 8:38, 39?

¹⁰ Nolasīt Romiešiem 8:38, 39. Pāvils saprata, cik stipra ir Dieva mīlestība. Viņš rakstīja, ka nekas ”mūs nespēs šķirt no Dieva mīlestības”. Pāvils zināja, cik pacietīgi Jehova bija izturējies pret izraēliešiem. Viņš arī zināja, kā Jehova bija  parādījis žēlastību viņam. Mēs varētu pārfrāzēt Pāvila vārdus šādi: ”Ja reiz Jehova sūtīja savu Dēlu mirt par mani, vai man ir kāds pamats šaubīties par viņa mīlestību?” (Rom. 8:32.)

11. Kāpēc Pāvils bija pārliecināts, ka Dievs viņu mīl, kaut arī viņš bija izdarījis nopietnus grēkus, piemēram, tādus, par kuriem var lasīt 1. Timotejam 1:12—15?

¹¹ Nolasīt 1. Timotejam 1:12—15. Noteikti bija reizes, kad Pāvils jutās nomākts savas pagātnes dēļ. Viņš sevi nosauca par vislielāko grēcinieku, un tam bija savi iemesli. Pirms Pāvils uzzināja patiesību par Kristu, viņš vienā pilsētā pēc otras neatlaidīgi bija vajājis kristiešus, daudzus ieslodzīdams cietumā, kā arī cenzdamies panākt, lai daudzi citi tiktu sodīti ar nāvi. (Ap. d. 26:10, 11.) Vai varat iztēloties, kā Pāvils vēlāk varēja justies, ja viņš satika kādu gados jaunu kristieti, kura vecāku nāvē viņš bija vainojams? Pāvils nožēloja savas kļūdas, taču viņš apzinājās, ka nevar izmainīt pagātni. Viņš pieņēma to, ka Kristus ir miris par viņu, un ar pārliecību rakstīja: ”Dieva labestības dēļ, ko viņš man augstsirdīgi ir izrādījis, es esmu, kas es esmu.” (1. Kor. 15:3, 10.) Ko no tā var mācīties? Pieņemiet, ka Kristus ir miris par jums un pavēris jums iespēju izveidot sirsnīgas personiskas attiecības ar Jehovu. (Ap. d. 3:19.) Dievam ir svarīgi tas, ko mēs darām tagad un ko mēs darīsim nākotnē, nevis tas, kādas kļūdas mēs esam pieļāvuši pagātnē, vienalga, vai mēs tajā laikā bijām Jehovas liecinieki vai ne. (Jes. 1:18.)

12. Kā mums var palīdzēt vārdi no 1. Jāņa 3:19, 20, ja mēs jūtamies nevērtīgi vai nemīlami?

¹² Domājot par to, ka Jēzus nomira, lai apklātu mūsu grēkus, kāds varētu teikt: ”Es nejūtos šīs dāvanas cienīgs.”  Kas varētu būt šādu izjūtu pamatā? Mūsu nepilnīgā sirds varētu mūs pievilt, liekot mums justies nevērtīgiem vai pat tādiem, kas nav pelnījuši, lai viņus mīlētu. (Nolasīt 1. Jāņa 3:19, 20.) Ja mēs sākam tā domāt, mums jāatceras, ka ”Dievs ir lielāks nekā mūsu sirds”. Mūsu debesu Tēva mīlestība un piedošana ir daudz stiprākas par jebkādām negatīvām domām un jūtām, kas varētu būt iezagušās mūsu sirdī. Mums jāpārliecina sevi, lai mēs pārņemtu Jehovas viedokli par mums. Lai to izdarītu, mums regulāri jāiedziļinās viņa Rakstos, jāvēršas pie viņa lūgšanās un jābiedrojas ar cilvēkiem, kas viņam kalpo. Kāpēc to darīt ir tik svarīgi?

13. Kā iedziļināšanās Bībelē mums var nākt par labu? (Sk. arī ” Kā viņiem palīdz Dieva Raksti”.)

¹³ Katru dienu iedziļinieties Bībelē, un jūs aizvien skaidrāk saskatīsiet Jehovas brīnišķīgās īpašības. Jūs sapratīsiet, cik maigas ir viņa jūtas pret jums. Katru dienu pārdomājot kādu Dieva Rakstu fragmentu, jūs spēsiet skaidrāk spriest, jo Dieva Raksti, kas ir ”noderīgi.. labošanai”, ietekmēs jūsu domas un jūtas. (2. Tim. 3:16.) Kevins, kāds draudzes vecākais, kas cīnījās ar zemu pašvērtējumu, stāsta: ”103. psalma lasīšana un pārdomas par to man ir palīdzējušas labot savu domāšanu un saprast, ko patiesībā Jehova domā par mani.” Eva, kas bija minēta iepriekš, saka: ”Katras dienas beigās es atvēlu laiku pārdomām par Jehovu un to, kas viņam ir svarīgs. Tas man ļauj izjust sirdsmieru un stiprina manu ticību.”

14. Kā mums var palīdzēt lūgšanas?

¹⁴ Bieži lūdziet Dievu. (1. Tes. 5:17.) Lai cilvēku starpā izveidotos cieša draudzība, viņiem ir jāuztur regulāra un atklāta domu apmaiņa. To pašu var teikt par mūsu draudzību ar Jehovu. Kad mēs lūgšanās stāstām viņam par savām domām, raizēm un izjūtām, mēs parādām, ka paļaujamies uz viņu un zinām, ka viņš mūs mīl. (Ps. 94:17—19; 1. Jāņa 5:14, 15.) Jua, kuras vārdi bija minēti raksta sākumā, stāsta: ”Lūdzot Jehovu, es nestāstu viņam tikai par to, kas ar mani ir noticis dienas gaitā. Es atklāti runāju ar viņu par savām domām un izjūtām. Laika gaitā es esmu sākusi raudzīties uz Jehovu nevis kā uz priekšnieku, bet gan kā uz Tēvu, kas ļoti mīl savus bērnus.” (Sk. ” Vai jūs esat to izlasījuši?”.)

15. Kā Jehova ir parādījis rūpes par mums?

¹⁵ Pavadiet laiku ar uzticamiem draugiem; viņi ir dāvana no Jehovas. (Jēk. 1:17.) Mūsu debesu Tēvs ir parādījis rūpes par mums, dāvādams mums garīgu ģimeni — brāļus un māsas, kas mūs ”vienmēr  mīl”. (Sāl. pam. 17:17.) Savā vēstulē kristiešiem Kolosās Pāvils pieminēja vairākus ticības biedrus, kas viņam bija ”kļuvuši.. par īstu atbalstu”. (Kol. 4:10, 11.) Pat Jēzum Kristum bija nepieciešams atbalsts, un viņš bija pateicīgs par palīdzību, ko viņam sniedza draugi gan no eņģeļu, gan cilvēku vidus. (Lūk. 22:28, 43.)

16. Kā uzticami draugi mums var palīdzēt tuvoties Jehovam?

¹⁶ Vai jūs meklējat un pieņemat palīdzību, ko jums var sniegt brāļi un māsas draudzē? Dalīšanās savās raizēs ar garīgi nobriedušu kristieti nav vājuma pazīme. Gluži pretēji, tā mūs var pasargāt. Džeimss, kas bija minēts šajā rakstā, stāsta: ”Draudzība ar nobriedušiem kristiešiem man ir bijusi kā glābšanas riņķis. Kad mani pārņem negatīvas domas, šādi draugi mani pacietīgi uzklausa un atgādina, ka viņi mani mīl. Pateicoties viņiem, es varu saskatīt Jehovas mīlestību un rūpes par mani.” Cik gan svarīgi ir veidot un uzturēt tuvas attiecības ar mūsu garīgajiem brāļiem un māsām!

17., 18. Kas mums ir jāuzklausa, un kāpēc?

¹⁷ Sātans grib, lai jūs pārstātu pūlēties darīt to, kas ir pareizs. Viņš vēlas, lai jūs domātu, ka Jehova jūs nemīl un ka jūs neesat glābšanas cienīgi. Taču, kā tika apskatīts, nekas nevarētu būt tālāk no patiesības.

¹⁸ Jehova mīl jūs. Jūs viņam esat ļoti dārgi. Ja jūs klausāt viņam, jūs mūžīgi ”paliksiet viņa mīlestībā”, gluži tāpat kā tas ir ar Jēzu. (Jāņa 15:10.) Tāpēc neticiet Sātanam vai savai sirdij, kad tā jūs nosoda un liek šaubīties par Jehovas mīlestību. Uzklausiet Jehovu, kas redz labo katrā no mums. Nešaubieties, ka viņš mīl ikvienu, kas pieder pie viņa tautas, arī jūs!