Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Čūskas kults senatnē un mūsdienās

Čūskas kults senatnē un mūsdienās

Čūskas kults senatnē un mūsdienās

SENIE ēģiptieši pielūdza čūskas, un to pašu var teikt par mīnojiešiem, agrīnajiem Krētas salas iedzīvotājiem. Arī starp senajiem izraēliešiem bija tādi, kas nesa upurus vara čūskas tēlam. Citi izraēlieši dedzināja kvēpināmās zāles rāpuļu attēlu priekšā. (2. Ķēniņu 18:4; Ecēhiēla 8:10—12.)

Čūskas kults bija ļoti plaši izplatīts senajās Meksikas tautās. Maiji vienu no savām galvenajām dievībām, ko sauca par Icamnu, mēdza attēlot čūskas veidolā. Kecalkoatls, ”spalvainā čūska”, toltekiem bija zināšanu, kultūras un gudrības dievs. Arī acteki uzskatīja Kecalkoatlu par zināšanu aizbildni un pat godāja viņu kā cilvēku radītāju. Žurnālā Arqueología Mexicana par šīs dievības daudzpusīgajām izpausmēm bija teikts: ”Spalvainā čūska ar laiku ieguva daudz funkciju, iespējams, vairāk nekā jebkura cita dievība.”

Gadsimtiem ilgi Vidusamerikas iedzīvotāji pielūdza spalvaino čūsku, un vēl šodien tādās Meksikas tautās kā kori un vičoli nav izzudusi ticība šim dievam. Noteiktās svētku dienās tiek dejotas tradicionālas dejas, kuru dalībnieki rotājas spalvām un atdarina čūskas kustības. Kiču kultūrā ir saglabājies auglības rituāls, kurā dejotāji ņem rokās dzīvas čūskas. Čorti, viena no maiju etniskajām grupām, kas dzīvo Gvatemalā, godina spalvainu čūsku, ko viņi identificē ar vairākiem katoļu baznīcas svētajiem.

Tomēr jājautā: ko par čūskas kultu domā Radītājs, kas radījis gan cilvēkus, gan visus dzīvniekus, tostarp arī čūskas?

Kā uz to raugās Dievs

Senajai izraēliešu tautai Dievs Jehova pavēlēja: ”Netaisi sev tēlus vai dievekļus nedz pēc tā, kas ir augšā debesīs, nedz pēc tā, kas ir virs zemes, nedz pēc tā, kas ir ūdenī zem zemes. Nezemojies to priekšā un nekalpo tiem.” (2. Mozus 20:4, 5.)

Jehova aizliedza savai tautai pielūgt dzīvnieku tēlus, vienalga, vai tās būtu čūskas vai citi radījumi. Nav šaubu, ka cilvēkam, kas vēlas saņemt viņa labvēlību, nedrīkst būt nekā kopīga ar čūskas kultu. Iemesls, kāpēc Dievs nosoda čūskas pielūgšanu un citas elkdievības formas, ir vienkāršs: viņš ir devis dzīvību cilvēkiem, čūskām un visām pārējām radībām. Tās visas ir Dieva roku darbs, tāpēc pielūgsme pienākas viņam, nevis tam, ko viņš radījis.

To var ilustrēt ar šādu piemēru: pieņemsim, ka izcils arhitekts būtu projektējis un uzbūvējis mājas un uzdāvinājis tās cilvēkiem, bet viņi pateiktos mājām un godinātu tās, pašu arhitektu atstājot bez ievērības. Šie cilvēki rīkotos ļoti nesaprātīgi, turklāt tas būtu arī apvainojums augstsirdīgajam arhitektam. Tieši tāpat pielūgsme, ko cilvēki velta dzīvniekiem, nevis to Radītājam, sāpina un apvaino Dievu.

Ja vēlamies, lai Dievs mūs uzlūkotu labvēlīgi, mums ir jāklausa apustuļa Jāņa brīdinājumam: ”Bērniņi, sargaities no elkiem.” (1. Jāņa 5:21.)

[Papildmateriāls/Attēls 23. lpp.]

VAI PIELŪGT DIEVU AR ČŪSKU ROKĀ?

● ASV dienvidaustrumu štatos dažās harismātiskajās baznīcās ticīgie pielūdz Dievu, turēdami rokās dzīvas, indīgas čūskas. Daži apliek indīgos rāpuļus sev ap kaklu, citi ņem rokās pa vairākām čūskām uzreiz. Cilāšana satrauc čūskas, un tās mēdz cilvēkiem iekost. Gadu gaitā vairāki minēto baznīcu locekļi ir miruši no čūskas koduma.

Par pamatojumu savai rīcībai šo baznīcu piekritēji min Marka evaņģēlija 16. nodaļas 17. un 18. pantu, kur teikts, ka ticīgie ”ar rokām pacels čūskas”. Vecākos tulkojumos šie vārdi parādās kā pilntiesīga Bībeles teksta daļa, bez jebkādas norādes, ka tie varētu būt apšaubāmi. Taču Bībeles 1965. gada izdevuma revidētajā tekstā ar pielikumiem ir norādīts, ka vairākumā manuskriptu šie panti nav atrodami. Tie acīmredzot nav ietilpuši Bībeles oriģināltekstā.

Doma, ka patiesā Dieva pielūgsmē varētu ietilpt indīgu čūsku aiztikšana, nesaskan ar Bībeles mācībām. Bībelē teikts: ”Dievs ir mīlestība.” (1. Jāņa 4:8.) Nav pamata domāt, ka mūsu mīlošais Radītājs varētu prasīt no saviem kalpiem, lai tie viņam par prieku izpilda bīstamus rituālus. Dieva Dēls Jēzus aicināja: ”Nāciet šurp pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu atvieglināt.” (Mateja 11:28, 29.) Ne Dievs Jehova, ne viņa Dēls Jēzus noteikti nevēlas, lai mēs, pielūdzot Dievu, ņemtu rokās čūskas un riskētu pieredzēt sāpes un pat apdraudētu savu dzīvību.

[Norāde par autortiesībām]

REUTERS/Tami Chappell

[Attēls 22. lpp.]

Spalvainās čūskas galva uz acteku tempļa sienas

[Attēls 22. lpp.]

Bareljefs, kurā attēlots tolteku dievs Kecalkoatls — spalvainā čūska

[Norādes par attēlu autortiesībām 22. lpp.]

Augšā: REUTERS/Tami Chappell; apakšā: © Leonardo Díaz Romero/age fotostock