Varenais klintsbluķis

NO MŪSU KORESPONDENTA KANĀDĀ

GASPĒ pussalas austrumu galā Sentlorensa līcī zilajos Atlantijas okeāna ūdeņos spoguļojas varens klintsbluķis, ko sauc par Persē klinti. Gadsimtiem ilgi tas ir bijis drošs orientieris zvejniekiem un kuģiniekiem, un dzejnieki, rakstnieki un gleznotāji to ir iemūžinājuši savos darbos. Šī klints, kas kādā enciklopēdijā nodēvēta par ”mīklainu un valdzinošu”, ir ap 430 metru gara, 90 metru plata un 88 metrus augsta.

Savulaik bezbailīgi piekrastes iemītnieki rāpās stāvajā Persē klintī pēc putnu olām, bet, lai aizsargātu gan pašu klinti, gan putnus, kas ligzdo uz tās, 1985. gadā Kvebekas varas iestādes Persē klinti un netālo Bonaventures salu pasludināja par putnu rezervātu. Ziemeļu sullu kolonija, kas ligzdo Bonaventures salā, ir otrā lielākā šo putnu ligzdošanas kolonija pasaulē.

Daži uzskata, ka Persē klints kādreiz bijusi savienota ar cietzemi un ka tai bijušas veselas četras arkas. Tagad masīvajā klintsbluķī saglabājusies tikai viena arka, kura atrodas no krasta tālākajā galā un kuras platums pārsniedz 30 metrus. Bēguma laikā atsedzas smilšu sēre, kas savieno klinti ar krastu. Drosmīgajiem ir aptuveni četras stundas laika, lai pa sēri nokļūtu līdz klintij un tad kādās 15 minūtēs pa viļņu apšļakstīto klints pakāji aizietu līdz arkai, un pēc tam vēl paspētu atgriezties atpakaļ.

Taču piedzīvojumu cienītājiem jābūt ļoti uzmanīgiem. Kāds tūrists, kas bija rāpies pāri klints atlūzām, lai sasniegtu arku, vēlāk stāstīja: ”Ik pa laikam ar draudīgu ”švups” kā miniatūras bumbas ūdenī krīt akmeņi. Brīžiem kāds akmens uztriecas uz otra klints gabala, un tas izklausās gandrīz pēc šāviena trokšņa.”

Daudzi, kas savām acīm redzējuši Persē klinti, atzīst, ka tā dziļi saviļņo ar savu neparasto skaistumu. Taču šis ir tikai viens no neskaitāmajiem krāšņajiem un bezgala daudzveidīgajiem skatiem, ko piedāvā mūsu apbrīnojamā planēta. Tos vērojot, varbūt arī jūsos mostas vēlēšanās ”palikt mierā un pārdomāt tā stiprā Dieva brīnumdarbus”. (Ījaba 37:14.)

[Norāde par attēla autortiesībām 23. lpp.]

© Mike Grandmaison Photography