Vai zinātne izārstēs pasauli?

VAI modernā zinātne izārstēs pasauli? Vai Jesajas grāmatā un Atklāsmes grāmatā lasāmie Bībeles pravietojumi norāda uz laiku, kad cilvēki paši saviem spēkiem uzveiks visas slimības? Ņemot vērā, cik lieli sasniegumi ir gūti veselības aprūpes jomā, daži uzskata, ka tas ir pilnīgi iespējams.

Sadarbojoties ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, dažādu valstu valdības ar privātpersonu un labdarības organizāciju atbalstu šobrīd īsteno nepieredzēti plašu kampaņu pret slimībām. Viens no galvenajiem darbības virzieniem ir bērnu imunizācija attīstības valstīs. Kā teikts kādā ANO Bērnu fonda dokumentā, ja valstīm izdosies sasniegt nospraustos mērķus, līdz 2015. gadam būs panākts, ka ”katru gadu vairāk nekā 70 miljoni bērnu, kas dzīvo pasaules vistrūcīgākajās zemēs, saņems vakcīnas pret šādām slimībām: tuberkulozi, difteriju, stingumkrampjiem, garo klepu, masalām, masaliņām, dzelteno drudzi, B tipa haemophilus influenzae infekciju, B hepatītu, poliomielītu, rotavīrusu, pneimokoku un meningokoku infekciju un Japānas encefalītu”. Tiek īstenoti arī pasākumi, lai nodrošinātu tādus veselīgas dzīves pamatnosacījumus kā iespēju saņemt tīru dzeramo ūdeni, labāku uzturu un izglītību higiēnas jautājumos.

Taču zinātnieki grib piedāvāt kaut ko daudz vairāk par elementāru veselības aprūpi. Jaunas, aizvien modernākas tehnoloģijas ir izraisījušas īstu apvērsumu medicīnas laukā. Kādā žurnālā izskanēja apgalvojums, ka aptuveni astoņu gadu laikā zinātnieki divkāršo savas zināšanas medicīnā. Aplūkosim tikai dažus piemērus, kas palīdz gūt priekšstatu par pēdējo gadu sasniegumiem medicīnas tehnoloģiju attīstībā un mērķiem, kādi ir izvirzīti cīņā ar slimībām.

▪ Tomogrāfija Jau vairāk nekā trīs gadu desmitus mediķi lieto tādu metodi kā datortomogrāfiju. Izmantojot šo metodi, ar rentgenstarojuma palīdzību iegūst trīsdimensiju attēlus, kas ļauj ielūkoties ķermeņa iekšienē. Tie palīdz diagnosticēt slimības un pētīt patoloģiskus veidojumus un procesus organismā.

Speciālistu vidū nav pilnīgas vienprātības par to, cik lielu risku pacientam rada ar datortomogrāfiju saistītā rentgenstarojuma iedarbība, tomēr mediķi prognozē, ka šī tehnoloģija, kas nemitīgi attīstās, nākotnē kļūs vēl efektīvāka. Radioloģijas profesors Maikls Venīrs no Čikāgas universitātes slimnīcas (ASV) saka: ”Dažos pēdējos gados attīstība ir notikusi galvu reibinošā ātrumā.”

Modernie datortomogrāfi salīdzinājumā ar vecākajiem darbojas ātrāk un precīzāk un arī izmaksā  lētāk. Jaunākajos aparātos izmantoto skenēšanas metožu lielais ātrums ir svarīga priekšrocība. Ātrums ir īpaši nozīmīgs, kad jāizmeklē tāds orgāns kā sirds. Tā kā sirds pastāvīgi pukst, ar vecākajiem aparātiem iegūtās tomogrammas bieži bija miglainas, tāpēc, balstoties uz tām, bija grūti izdarīt precīzus secinājumus. Žurnālā New Scientist stāstīts, ka jaunajos skeneros rentgenstaru avots ”apriņķo ap ķermeni trešdaļā sekundes, proti, ātrāk par vienu sirdspukstu”, un līdz ar to iegūtie attēli ir daudz asāki.

Ar visjaunākās tomogrāfijas tehnoloģijas palīdzību ārsti var ne tikai ielūkoties organisma anatomiskajās detaļās, bet arī izpētīt bioķīmiskos procesus konkrētos audos un struktūrās. Tas dod iespēju, piemēram, atklāt vēzi jau ļoti agrīnā stadijā.

▪ Robotu ķirurģija Sarežģīti roboti vairs nav tikai zinātniskās fantastikas tēli — vismaz ne medicīnas jomā. Jau tagad tūkstošiem ķirurģisku operāciju tiek veiktas ar robotu palīdzību. Piemēram, dažos gadījumos ķirurgi izmanto tālvadāmu iekārtu, kas ļauj tiem manipulēt ar vairākām mehāniskām ”rokām”, kuras aprīkotas ar skalpeļiem, šķērēm, videokamerām, koagulatoriem un citiem ķirurģiskiem instrumentiem. Šī tehnoloģija ķirurgiem dod iespēju ar neticami lielu precizitāti veikt ārkārtīgi sarežģītas operācijas. ”Ķirurgi, kas lieto šo sistēmu, ir konstatējuši, ka viņu pacientiem salīdzinājumā ar tiem, kam veikta vaļēja operācija, ir mazāks asins zudums un sāpes, mazāks komplikāciju risks, īsāks hospitalizācijas laiks un tie arī atveseļojas ātrāk,” rakstīts žurnālā Newsweek.

▪ Nanomedicīna Nanomedicīna ir nanotehnoloģiju izmantojums medicīnā. Savukārt nanotehnoloģija ir zinātnes nozare, kas nodarbojas ar ārkārtīgi niecīgu iekārtu izstrādi. Garuma mērvienība, ar kuru operē šajā nozarē, ir nanometrs — metra miljardā daļa. *

Lai labāk iztēlotos, cik niecīgi ir šie izmēri, var minēt dažus piemērus: lapa, ko jūs patlaban lasāt, ir aptuveni 100 000 nanometru bieza, un cilvēka mats šķērsgriezumā ir ap 80 000 nanometru plats. Sarkanā asinsķermenīša diametrs ir aptuveni 2500 nanometru, baktērijas garums ir kādi 1000 nanometri, un vīruss ir apmēram 100 nanometru garš. Savukārt cilvēka DNS diametrs ir tikai aptuveni 2,5 nanometri.

Nanotehnoloģiju entuziasti ir pārliecināti, ka tuvā nākotnē zinātniekiem izdosies uzbūvēt sīciņas ierīces, kas varēs veikt medicīniskas procedūras ķermeņa iekšienē. Šajās ierīcēs, ko mēdz saukt par nanorobotiem, būs iebūvēts miniatūrs dators, kurā būs ieprogrammētas specifiskas instrukcijas. Šāds sarežģīts mehānisms būs veidots no detaļām, kuru izmēri nepārsniedz 100 nanometrus — tātad ir 25 reizes mazāki nekā sarkanā asinsķermenīša diametrs.

Tā kā nanoierīču izmēri ir tik niecīgi, tiek lolotas cerības, ka nākotnē tiks radīti nanoroboti, kas varēs ceļot pa tievajiem kapilāriem un piegādāt skābekli audiem, kuri cieš no skābekļa trūkuma anēmijas dēļ, atbrīvot aizsprostotus asinsvadus, notīrīt proteīna nogulsnes no smadzeņu šūnām un pat ”medīt” un iznīcināt organismā vīrusus, baktērijas un citus patogēnus. Nanoierīces varētu arī piegādāt medikamentus tieši konkrētām šūnām.

 Zinātnieki prognozē, ka ar nanomedicīnas palīdzību krasi tiks uzlabota vēža diagnostika. Medicīnas, fizikas un biomedicīnas inženierzinātņu profesors Semjuels Viklains sacīja: ”Paveras milzīgas iespējas daudz agrīnākā stadijā atklāt ārkārtīgi niecīgus audzējus un ar spēcīgām zālēm iedarboties vienīgi audzēja atrašanās vietā, samazinot jebkādas kaitīgas blaknes.”

Varbūt tas viss izklausās pēc zinātniskās fantastikas, taču, pēc daudzu zinātnieku domām, šīs perspektīvas ir ļoti reālas. Ievērojamākie speciālisti, kas veic pētījumus nanotehnoloģiju jomā, uzskata, ka jau tuvāko desmit gadu laikā šīs tehnoloģijas sāks izmantot, lai labotu un pārveidotu dzīvu šūnu molekulāro struktūru. Kāds speciālists izteicās: ”Nanomedicīna likvidēs praktiski visas 20. gadsimta parastākās slimības, visas medicīnisku iemeslu izraisītās sāpes un ciešanas un ļaus paplašināt cilvēka spēju robežas.” Kā ziņo daži zinātnieki, eksperimentos ar izmēģinājuma dzīvniekiem nanomedicīnas metodes jau tagad dod labus rezultātus.

▪ Genomika Genomika nodarbojas ar gēnu struktūras izpēti. Katra šūna mūsu organismā sastāv no dažādiem komponentiem, kas ir svarīgi mūsu dzīvībai, un gēns ir viens no šiem daudzajiem komponentiem. Cilvēka genoms sastāv aptuveni no 35 tūkstošiem gēnu, kas nosaka mūsu matu krāsu un tekstūru, ādas un acu krāsu, auguma garumu un citas fiziskas īpatnības. Gēni būtiski ietekmē arī mūsu iekšējo orgānu īpašības.

Ja gēni ir bojāti, tie var kaitīgi iespaidot mūsu veselību. Daži zinātnieki pat domā, ka visu slimību pamatā ir gēnu funkciju traucējumi. Reizēm defektīvi gēni mums iedzimst no vecākiem, bet citos gadījumos tie tiek bojāti kaitīgu vides faktoru ietekmē.

Zinātnieki cer, ka tuvā nākotnē viņi spēs identificēt konkrētus gēnus, kas izraisa noslieci uz dažādām slimībām. Tas ārstiem palīdzētu labāk saprast, piemēram, kāpēc vieniem cilvēkiem ir lielāks risks saslimt ar vēzi nekā citiem un kāpēc dažas vēža formas vieniem pacientiem attīstās straujāk, bet citiem — lēnāk. Genomikas atklājumi varbūt ļaus arī noskaidrot, kāpēc daži medikamenti vieniem slimniekiem palīdz, bet citiem ne.

Šāda specifiska informācija par mūsu gēniem droši vien ļautu lielā mērā individualizēt ārstēšanu, proti, medicīnisko aprūpi varētu pielāgot katra indivīda unikālajam ģenētiskajam profilam. Piemēram, ja kāda pacienta gēnu struktūras izpēte atklātu, ka viņam ir nosliece uz noteiktu slimību, ārsti varētu pamanīt šo slimību jau tad, kad vēl nav sākuši izpausties tās simptomi. Daži speciālisti pauž viedokli, ka tajos gadījumos, kad slimība vēl nebūtu attīstījusies, ar pareizu ārstēšanu, diētu un izmaiņām paradumos no tās varbūt pat varētu pilnīgi izsargāties.

Informācija par pacienta gēniem varētu arī brīdināt ārstus, ka noteiktas zāles var izraisīt nevēlamu reakciju. Šī informācija ļautu ārstiem precīzi pateikt, kādas zāles un cik lielā devā ir vajadzīgas katrā individuālā gadījumā. Laikrakstā The Boston Globe bija rakstīts: ”Līdz 2020. gadam [individualizētās medicīnas] ietekme droši vien būs daudz plašāka, nekā mēs to šodien spējam iztēloties. Jaunas, pacienta individuālajām vajadzībām pielāgotas zāles, kas darbosies gēnu līmenī, tiks izstrādātas pret tādām slimībām kā diabēts, sirds slimības, Alcheimera slimība, šizofrēnija un daudzas citas kaites, no kurām šobrīd cieš mūsu sabiedrība.”

Visas šeit pieminētās tehnoloģijas sniedz tikai pavisam nelielu priekšstatu par tām iespējām, ko zinātne apsola nākotnē. Cilvēku zināšanas medicīnas jomā turpina augt nepieredzētā ātrumā, tomēr zinātnieki necer, ka drīzumā slimības tiks pavisam likvidētas. Daudzi šķēršļi joprojām izskatās nepārvarami.

Šķēršļi, kas šķiet nepārvarami

Reizēm pašu cilvēku rīcība apgrūtina cīņu ar slimībām. Piemēram, zinātnieki uzskata, ka postījumi, ko cilvēki nodarījuši dažām ekosistēmām, ir veicinājuši jaunu, bīstamu slimību izplatību. Intervijā žurnālam Newsweek Dabas fonda (Wildlife Trust) prezidente Mērija Pērla norādīja: ”Kopš 20. gadsimta 70. gadu vidus ir parādījušās vairāk nekā 30 jaunas slimības, ieskaitot AIDS, Ebolas hemorāģisko drudzi,  Laimas slimību un SARS. Tiek uzskatīts, ka lielākā daļa no šīm slimībām ir pārgājušas uz cilvēkiem no savvaļas populācijām.”

Turklāt cilvēki mūsdienās ēd mazāk svaigu augļu un dārzeņu un uzņem vairāk cukura, sāls un piesātināto tauku. Kopā ar mazkustīgu dzīvesveidu un citiem neveselīgiem paradumiem tas veicina sirds un asinsvadu slimības. Pieaug tabakas lietošana, kas arī rada nopietnas veselības problēmas un nonāvē miljoniem cilvēku. Autokatastrofās iet bojā vai gūst smagas traumas ap 20 miljoniem cilvēku gadā. Neskaitāmus upurus prasa arī kari un citas vardarbības formas. Tāpat arī alkohola un narkotiku dēļ daudzi piedzīvo veselības problēmas.

Lai kādi būtu šīs situācijas iemesli, skaidrs ir viens — par spīti iespaidīgajiem sasniegumiem medicīnas tehnoloģiju jomā cilvēki joprojām smagi cieš no daudzām slimībām. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņām, ”vairāk nekā 150 miljoni cilvēku dzīves laikā cieš no depresijas, ..aptuveni 25 miljoni slimo ar šizofrēniju, un 38 miljoni — ar epilepsiju”. Ar tādām slimībām kā HIV/AIDS, infekcijas, kas izraisa caureju, malārija, masalas, plaušu karsonis un tuberkuloze inficējas miljoniem cilvēku, un ar tām mirst neskaitāmi bērni un pieaugušie jaunības plaukumā.

Slimību izskaušanu kavē arī citi šķietami nepārvarami šķēršļi, piemēram, nabadzība un slikta pārvaldība. Nesen kādā PVO ziņojumā bija sacīts, ka miljoniem cilvēku, kas mirst ar infekcijas slimībām, būtu iespējams glābt, ja vien varas iestādes veiktu nepieciešamos pasākumus un šim mērķim tiktu atvēlēts pietiekami daudz līdzekļu.

Vai zinātnes atklājumi un krasi uzlabotās medicīnas tehnoloģijas ļaus pārvarēt šos šķēršļus? Vai visas slimības drīz paliks pagātnē? Tie fakti, kuros mēs tikko ielūkojāmies, nedod uz šo jautājumu skaidru atbildi. Turpretī Bībelē šāda atbilde ir atrodama. Nākamajā rakstā apskatīts, kas Bībelē teikts par iespēju pieredzēt laiku, kad nekādu slimību vairs nebūs.

[Zemsvītras piezīme]

 [Papildmateriāls/Attēli 7. lpp.]

Tomogrāfija

Skaidrāki, precīzāki cilvēka iekšējo orgānu un citu struktūru attēli palīdz diagnosticēt slimības agrīnā stadijā.

[Norādes par autortiesībām]

© Philips

Siemens AG

Robotu ķirurģija

Roboti, kas aprīkoti ar ķirurģiskiem instrumentiem, palīdz ārstiem ļoti precīzi veikt ārkārtīgi sarežģītas operācijas.

[Norāde par autortiesībām]

© 2006 Intuitive Surgical, Inc.

Nanomedicīna

Ar cilvēku izveidotu miniatūru iekārtu palīdzību mediķi varētu ārstēt slimības šūnu līmenī. Šajā attēlā parādīts, kā mākslinieks iztēlojies nanorobotus, kas pildītu sarkano asinsķermenīšu funkcijas.

[Norādes par autortiesībām]

Artist: Vik Olliver (vik@diamondage.co.nz)/ Designer: Robert Freitas

Genomika

Zinātnieki cer, ka cilvēka individuālās ģenētiskās struktūras izpēte palīdzēs atklāt un ārstēt slimības, pirms pacientam sākuši izpausties to simptomi.

[Norāde par autortiesībām]

Hromosomas: © Phanie/ Photo Researchers, Inc.

[Papildmateriāls 8., 9. lpp.]

Seši neuzveikti ienaidnieki

Medicīnas zinātne un tehnoloģijas attīstās tik strauji kā vēl nekad, tomēr pasaules iedzīvotāji joprojām smagi cieš no dažādām infekcijām. Šeit uzskaitītas dažas no dzīvībai bīstamām slimībām, kuras aizvien vēl nav izdevies uzveikt.

HIV/AIDS

Ar HIV ir inficējušies aptuveni 60 miljoni cilvēku, un ap 20 miljoniem ir miruši ar AIDS. 2005. gadā jaunu inficēšanās gadījumu skaits sasniedza piecus miljonus un vairāk nekā trīs miljoni mira ar AIDS saistītu iemeslu dēļ. Starp šiem HIV/AIDS upuriem bija vairāk nekā 500 tūkstoši bērnu. Lielākajai daļai HIV inficēto nav pieejama pienācīga medicīniskā palīdzība.

Caureja

Saslimstība ar infekcijas slimībām, kas izraisa caureju, sasniedz aptuveni četrus miljardus gadījumu gadā, un pasaules trūcīgo iedzīvotāju vidū tas ir viens no biežākajiem nāves cēloņiem. Šo infekciju ierosinātāji izplatās ar inficētu ūdeni un pārtikas produktiem, un to izplatību veicina arī personiskās higiēnas normu neievērošana. Šīs infekcijas nonāvē vairāk nekā divus miljonus cilvēku gadā.

Malārija

Ar malāriju saslimst apmēram 300 miljoni cilvēku gadā. Ik gadus ar šo slimību mirst aptuveni miljons cilvēku, no kuriem liela daļa ir bērni. Āfrikā malārija caurmērā ik pa 30 sekundēm laupa dzīvību vienam bērnam. Kā raksta PVO, zinātne joprojām nevar piedāvāt universālu un efektīvu līdzekli pret malāriju un daudzi šaubās, vai vispār jebkad būs iespējams atrast vienu konkrētu līdzekli, kas visos gadījumos ļautu izārstēt šo slimību.

 Masalas

2003. gadā masalas nogalināja vairāk nekā 500 tūkstošus cilvēku. Šī ārkārtīgi lipīgā slimība ir izplatīts bērnu nāves cēlonis. Katru gadu ar masalām inficējas ap 30 miljoniem cilvēku. Situācija ir jo skumjāka, ja ņem vērā, ka jau 40 gadus pret masalām pastāv efektīva un lēta vakcīna.

Plaušu karsonis

PVO norāda, ka ar plaušu karsoni mirst vairāk bērnu nekā ar jebkuru citu infekcijas slimību. Gadā ar šo slimību mirst ap diviem miljoniem bērnu, kas vēl nav sasnieguši piecu gadu vecumu, — lielākoties Āfrikā un Dienvidaustrumāzijā. Daudzviet pasaulē pacienti nevar saņemt ārstēšanu, kas varētu glābt viņu dzīvību, jo trūkst atbilstošu veselības aprūpes iestāžu vai arī slimniekiem nav iespējams tajās griezties.

Tuberkuloze

2003. gadā ar tuberkulozi mira vairāk nekā 1,7 miljoni cilvēku. Mediķus īpaši uztrauc fakts, ka ir parādījušies pret zālēm nejutīgi jeb rezistenti tuberkulozes baciļi. Daži baciļu celmi ir nejutīgi pret visiem galvenajiem prettuberkulozes medikamentiem. Tuberkulozes baciļi kļūst rezistenti pret zālēm, ja pacienti neievēro pareizu zāļu lietošanas režīmu vai pārtrauc tās lietot pirms ārstēšanas kursa beigām.

[Papildmateriāls/Attēls 9. lpp.]

Alternatīvās medicīnas popularitāte aug

Pastāv ļoti daudz ārstēšanas metožu, ko tradicionālā rietumu medicīna neuzskata par vispāratzītām. To mēdz dēvēt par alternatīvo jeb netradicionālo medicīnu. Attīstības zemēs liela daļa iedzīvotāju, rūpējoties par savu veselību, izmanto vietējās tautas medicīnas metodes. Trūcīgajos rajonos cilvēki bieži vien nevar atļauties modernās medicīnas pakalpojumus, savukārt citi vienkārši dod priekšroku alternatīvajām metodēm.

Alternatīvā medicīna plaukst arī bagātajās valstīs. Dažas no populārākajām tās formām ir akupunktūra, hiroprakse, homeopātija, naturopātija un fitoterapija. Zinātniskos pētījumos ir apstiprināts, ka vairākas alternatīvās medicīnas metodes ir noderīgas noteiktu slimību ārstēšanā, turpretī citu metožu efektivitāte joprojām nav pietiekami pierādīta. Pieaugot alternatīvās medicīnas popularitātei, aktuālāks ir kļuvis jautājums par tās drošību. Daudzās zemēs šo metožu izmantojums netiek regulēts un kontrolēts, un tādos apstākļos var uzplaukt kaitīga pašārstēšanās, viltotu produktu tirdzniecība un krāpšana. Vislabāko nodomu vadīti, draugi un tuvinieki, kam trūkst pietiekamu zināšanu, bieži vien uzņemas ārstēt saslimušos. Tas viss nereti izraisa kaitīgas reakcijas un citādi apdraud veselību.

Vairākās valstīs, kur alternatīvās medicīnas izmantošanu regulē normatīvie akti, šīs metodes gūst zināmu atzinību arī tradicionālās medicīnas speciālistu vidū, un daļa no viņiem piedāvā tās saviem pacientiem. Tomēr neviens nevar pamatoti apgalvot, ka alternatīvā medicīna galu galā dos iespēju izārstēt visas slimības.