Kas notiek pasaulē

Strauja daba — vāja sirds

”Vīrieši, kuriem ir raksturīgi aizsvilties dusmās, biežāk cieš no sirds ritma traucējumiem, ko sauc par mirgošanas aritmiju,” ziņo Ņujorkas laikraksts Daily News. Saskaņā ar kādu nesen veiktu pētījumu, ja vīrietim ir strauja daba un viņš mēdz izgāzt dusmas uz citiem vai viņu sanikno kritika, varbūtība, ka viņam parādīsies sirds ritma traucējumi, palielinās par 30 procentiem. Šī pētījuma vadītāja Eleina Ekere norāda: ”Ir izplatīts uzskats, ka cilvēki, kas ļauj dusmām vaļu, savai veselībai nodara mazāku kaitējumu nekā tie, kas patur dusmas sevī. Taču to nekādā gadījumā nevar teikt par vīriešiem, kurus aptvēra mūsu pētījums. Atklājās, ka viņi ir pakļauti ne tikai lielākam riskam ciest no mirgošanas aritmijas, bet arī riskam nomirt jebkuru citu iemeslu dēļ.”

 Laulības un šķiršanās Lielbritānijā

Kā apgalvoja trešdaļa aptaujāto Lielbritānijas iedzīvotāju, kas nav precējušies, pastāv ”ārkārtīgi maza varbūtība”, ka viņi kādreiz stāsies laulībā, minēts Londonas laikrakstā Daily Telegraph. Pētījumu centra Mintel analītiķe Dženija Ketlina konstatē: ”Tas skaidri parāda, ka attieksme pret laulību ir mainījusies.” ”Tagad arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot kopā ar partneri un audzināt bērnus, nesaistot sevi ar laulības solījumu,” viņa piebilst. Tiem, kas vēlas apprecēties, ir jārēķinās ar visai lieliem izdevumiem, kas svārstās ap 16 tūkstošiem sterliņu mārciņu, tāpēc daudziem britiem arvien pievilcīgāka šķiet doma noslēgt laulību kaut kur ārzemēs. Patlaban šādu iespēju izmanto vairāk nekā desmit procenti britu pāru. Precoties citā valstī, kāzās parasti ir mazāk viesu un viesību organizēšana izmaksā lētāk, līdz ar to kopējie kāzu izdevumi var iznākt aptuveni trīs reizes mazāki nekā mājās. Noslēgto laulību skaits Lielbritānijā turpina samazināties, turpretī šķirto laulību skaits joprojām palielinās. ”Starp pāriem, kas ir jau gados, šķirto laulību skaits salīdzinājumā ar 30 gadu senu pagātni ir palielinājies pieckārt, un pastāv bažas, ka šis skaitlis turpinās augt,” teikts laikrakstā.

Bērnu ļaunprātīga izmantošana Meksikā

Pēc Mehiko prokuratūras datiem, ”astotā daļa Mehiko dzīvojošo meiteņu un desmitā daļa zēnu ir pieredzējuši seksuālu izmantošanu”, stāstīts laikrakstā El Universal. Prokuratūra ir izplatījusi informatīvus bukletus, kuros vecāki tiek brīdināti par bērnu seksuālas izmantošanas briesmām un kuros ir lasāmi ieteikumi, kā rīkoties, ja bērns ir kļuvis par tās upuri. Lūk, daži no šiem padomiem: 1) ticiet savam bērnam un atbalstiet viņu, ja viņš stāsta, ka ir ticis seksuāli izmantots; 2) paskaidrojiet bērnam, ka viņš notikušajā nav vainojams; 3) pastāstiet bērnam, ka pret viņu ir izdarīts noziegums un ka par to ir jāziņo policijai, lai nekas tāds vairs neatkārtotos.

Centieni atbrīvoties no tetovējumiem

”Pēc dažādu aptauju datiem, 80 līdz 90 procenti cilvēku, kuriem ir tetovējumi, kādā savas dzīves posmā vēlas no tiem atbrīvoties,” teikts Kanādas laikrakstā Vancouver Sun. ”Pieaugot to cilvēku skaitam, kas ir tetovējušies, attiecīgi pieaug arī to cilvēku skaits, kas vēlas savus tetovējumus likvidēt,” atzīmē kāds dermatologs. Raksturīgs piemērs ir 27 gadus vecais Dens, kuram tika likvidēts koši zaļš zīmējums, kas viņam bija ietetovēts uz rokas. ”Šis tetovējums radīja par mani priekšstatu, kāds man vairs neatbilst,” viņš paskaidro. Taču pat tad, ja tetovējums tiek likvidēts, izmantojot lāzeru, šī procedūra mēdz būt sāpīga, dārga un laikietilpīga. Laikrakstā bija norādīts, ka pat neliela tetovējuma noņemšana izmaksā līdz 1400 Kanādas dolāriem (ap 600 latiem). ”Modernos daudzkrāsainos tetovējumus — īpaši, ja tie ir lieli, — likvidēt ir gandrīz neiespējami,” tajā piebilsts.

Bīstamie dūmi

”Dūmi, kas rodas, gatavojot ēdienu uz telpās ierīkota pavarda, attīstības valstīs kļūst par nāves cēloni vidēji vienam cilvēkam ik pēc 20 sekundēm,” bija rakstīts Deli žurnālā Down to Earth. ”Upuru skaita ziņā indīgie dūmi apsteidz malāriju un mērojas ar nāvējošajām slimībām, ko izraisa nekvalitatīvs ūdens un antisanitāri apstākļi.” Slikti vēdinātās telpās kurinot pavardu ar akmeņoglēm un biomasu, attīstības zemju iedzīvotāji sevi pakļauj piesārņojumam, kas nereti 100 reižu pārsniedz pieļaujamo normu. Šīs indīgās vielas var izraisīt arī plaušu vēzi, astmu, tuberkulozi un hronisku bronhītu. Kā norāda pētniecības organizācija Intermediate Technology Development Group, cilvēki, kas ir pārāk nabadzīgi, lai iegādātos tīrāku kurināmo, var samazināt indīgo dūmu kaitīgo ietekmi līdz pat 80 procentiem, izmantojot labi konstruētus dūmvadus un dūmtverus. No 1,6 miljoniem cilvēku, kas ik gadus mirst ar slimībām, kuru cēlonis ir gaisa piesārņojums telpās, gandrīz miljons ir bērni.

Strādājošie pensionāri

Arvien vairāk kanādiešu, sasnieguši pensijas vecumu, kas Kanādā ir 65 gadi, turpina strādāt, ziņo laikraksts The Globe and Mail. Pēdējo piecu gadu laikā pensijas vecumu sasniegušo kanādiešu skaits ir pieaudzis par 11 procentiem, bet strādājošu pensionāru skaits — par gandrīz 20 procentiem. Kāpēc tik daudzi atliek aiziešanu pensijā? ”Mūsdienās cilvēkiem ir labāka veselība,” atzīmē Kanādas Statistikas biroja analītiķe Dorīna Dišena. ”Viņi dzīvo ilgāk.” Pensionāru vēlēšanās strādāt tiek skaidrota arī ar līdzekļu trūkumu un bailēm no garlaicības. Kā sacīts laikrakstā, no cilvēkiem, kuru vecums pārsniedz 80 gadus, strādāt turpina 6 procenti, un visbiežāk viņi nodarbojas ar lauksaimniecību, strādā par ierēdņiem vai darbojas tirdzniecībā.

Eiropa cigarešu dūmos

Patlaban par smēķētājiem ir kļuvuši 40 procenti Eiropas Savienības iedzīvotāju, teikts Spānijas laikrakstā El País. Procentuāli lielākais tabakas lietotāju skaits ir Grieķijā, kur smēķē 44 procenti no kopējā iedzīvotāju skaita. Tā kā Grieķija ik gadus saražo 40 tūkstošus tonnu tabakas, tā ir arī lielākā tabakas ražotāja Eiropā. Procentuāli vismazāk smēķētāju ir Portugālē. Kaut arī šajā valstī tabakai ir viszemākās cenas Eiropā, tajā smēķē tikai nedaudz vairāk nekā 29 procenti iedzīvotāju, ieskaitot tos, kas smēķē retu reizi. Iespējams, tas izskaidrojams ar to, ka kopš 1982. gada Portugālē ir ieviests likums, kas aizliedz reklamēt tabakas izstrādājumus un smēķēt sabiedriskās vietās.

Visvairāk tulkotā grāmata

Bībele joprojām ir visvairāk tulkotā grāmata pasaulē. No aptuveni sešarpus tūkstošiem valodu, kādās runā pasaules iedzīvotāji, Bībele daļēji vai pilnībā ir izdota 2355 valodās. Tulkojumu skaita ziņā pirmajā vietā ir Āfrika (665 valodas), pēc tam nāk Āzija (585), Okeānija (414), Latīņamerika un Karību baseins (404), Eiropa (209) un Ziemeļamerika (75). Patlaban Apvienotās Bībeles biedrības ir iesaistītas Bībeles tulkošanas projektos vēl apmēram 600 valodās.