Sēkla — pasaules apceļotāja

No Atmostieties! korespondenta Lielbritānijā

KAD es pastaigājos pa kādu smilšainu pludmali Anglijas austrumu piekrastē, manu uzmanību piesaistīja neparasts olis, kas gulēja smiltīs starp jūraszālēm un krastā izskalotiem kokiem. Es to pacēlu un aplūkoju tuvāk. Tas bija gluds un kastaņbrūns, bet izrādījās, ka tas nemaz nav olis, bet gan sēkla, ko daudzi sauc par jūras pupu un kas nāk no tropu zemēm. Kā tā varēja nonākt Anglijas piekrastē?

No kurienes nāk jūras pupa?

Tā saucamā jūras pupa ir gigantiska, liānveidīga pākšauga sēkla. Liānas ir augi ar kāpelējošu vai vijīgu stumbru, kas par atbalstu izmanto kokus, un tās galvenokārt ir sastopamas tropu lietus mežos. Šis pākšaugs, kas ar vītņu palīdzību aizvijas pa saimniekkoku līdz pat 30 metru augstumam, ir plaši izplatīts jūras piekrastē un upmalās Āfrikas centrālajā un rietumu daļā, Kolumbijā, Vestindijā un Centrālamerikā. Kostarikā tas ir iesaukts par pērtiķu kāpnēm, jo pērtiķi pa šiem augiem pārvietojas no koka uz koku.

Jūras pupas sasniedz ap sešu centimetru diametru, un tās aug milzīgās pākstīs. Pākstis, kas var izaugt pat divus metru garas, ir posmainas, un katrā posmā atrodas pa sēklai. Tāpat kā visiem pazīstamo dārza pupu pākstis, sākumā tās ir zaļas un mīkstas, bet, kad pāksts nogatavojas, tā kļūst smagāka, sacietē un izkalst. Pamazām tā iegūst brūnu krāsu un sāk izskatīties koksnaina.

Beigu beigās smagā pāksts nokrīt zemē, un ar laiku tā tiek ieskalota upē vai jūrā. Nonākusi ūdenī, pāksts sadalās posmos, un katra sēkla, ieslēgta aizsargapvalkā, uzsāk pati savu ceļojumu. Dažas sēklas nekur tālu netiek un iestieg upes krasta dubļos, kur pēc tam sāk dzīt asnus. Taču daudzas citas ceļo pa upi tālāk, varbūt pat simtiem kilometru, līdz sasniedz ieteku jūrā. Ja sēklas ceļā gadās kāda salu grupa, paisums to var izskalot kādas salas piekrastē.

Pasaules apceļotāja

Kas notiek ar sēklu, kura nonākusi okeāna plašumos? Tās aizsargapvalks pamazām nodilst, un sēkla turpina ceļojumu jau bez tā. Vai tā negrimst? Nē, jo sēklai pašai ir ūdensnecaurlaidīgs apvalks. Peldspēju sēklai nodrošina gaisa kabata, kas izveidojas, dīgļlapām  saraujoties. Ar tādu nevainojamu ekipējumu šī sēkla jeb jūras sirds, kā to reizēm dēvē tās neparastās, sirdij līdzīgās formas dēļ, nebojāta var ceļot pa jūru mēnešiem, pat gadiem ilgi, kamēr viļņi to izskalo kādā tālā krastā.

Kas šīm sēklām palīdz sasniegt tik tālas zemes kā Lielbritāniju, Skandināviju un citus Rietumeiropas krastus? Tās ir okeānu straumes, kas miljoniem sēklu iznēsā pa visu pasauli. Piemēram, jau gadsimtiem ilgi Golfa straume tām ir kā labākais kuģis, lai šķērsotu Atlantijas okeānu.

Bet vai pēc šāda ilga un bīstama ceļojuma sēkla vēl var uzdīgt? Pamēģiniet pārrīvēt sēklas apvalku ar vīli vai zāģīti, vēlams, pie sēklas zīmītes jeb nabiņas, kur sēklaizmetnis kādreiz bija saistīts pie kājiņas. Tad iedēstiet sēklu podā, aplaistiet un novietojiet podu siltā, saulainā vietā. Visticamāk, mūsu pasaules apceļotāja saņemsies un izdzīs asnu.

Kas notiek ar sēklām, ko jūra izskalo Eiropā, kur klimats ir aukstāks nekā to dzimtenē un apstākļi nav piemēroti, lai tās dabiskā veidā uzdīgtu? Bieži vien sēklas atradējs to patur sev par suvenīru, bet daudzas sēklas tiek savāktas un pārdotas kā greznumlietas. Dažkārt tās tiek savērtas krellēs kopā ar gliemežvākiem vai stikla pērlītēm. Par pašām vērtīgākajām tiek uzskatītas tās sēklas, kurām ir izteikta sirds forma.

Ziemeļeiropieši no jūras sirdīm un no citām, līdzīgām sēklām, kas nav sirdsveidīgas, bet drīzāk četrstūrainas, izgatavo tabakdozes, sērkociņu kastītes un medaljonus. Anglijā no šīm sēklām taisa riņķus, ko zīdaiņi var košļāt, kad viņiem šķiļas zobi. Daudzi jūrnieki tās izmanto par talismaniem, jo, pēc viņu domām, ja jau sēkla ir varējusi veikt tik garu un bīstamu ceļojumu pa pasaules jūrām, tad tā var pasargāt no nelaimes arī savu īpašnieku.

Nākamreiz, kad jūs pastaigāsieties pa kādu pludmali, kur viļņi atnes veltes no tālām zemēm, kāpēc gan nepalūkoties vērīgāk starp jūraszālēm un krastā izskalotajiem kokiem? Kas zina, varbūt atradīsiet sēklu — pasaules apceļotāju.

[Attēls 23. lpp.]

Jūras pupas pāksts var izaugt divus metrus gara

[Norāde par autortiesībām]

Courtesy Jean-Jacques Segalen/ Barbadine.com

[Attēls 23. lpp.]

Kaklarotas, kurās izmantotas jūras pupas