No mūsu lasītājiem

Pazemošana Vakar mana septiņus gadus vecā meita teica, ka vairs negrib iet uz skolu, jo tur divas meitenes par viņu visu laiku ņirgājas. Tas mani pamudināja izlasīt rakstus ”Pazemošana. Kā to pārtraukt?” (2003. gada 22. augusts). Informācija, kas bija publicēta šajos rakstos, bija ļoti noderīga. Es varēju palīdzēt meitai un arī pati labāk sapratu, kādi var būt šādas rīcības iemesli.

L. H., ASV

Es biju spiesta aiziet no darba, jo mani bieži apsaukāja neķītriem vārdiem, pazemoja darbabiedru priekšā un viens no vadītājiem mani ignorēja. Kaut arī es joprojām jūtu emocionālas sāpes, izlasījusi šos rakstus, es sajutu atvieglojumu, jo uzzināju, ka vismaz kāds mani saprot.

H. N., Japāna

Lasīdama šos rakstus, es atcerējos savu pagātni. Skolā mani pazemoja katru dienu. Es nevarēju saprast, kāpēc tādas lietas notiek. Šie raksti man palīdzēja to saprast un deva mierinājumu.

M. M., Japāna

Skolā pret mani izturējās ļoti slikti, un mana pašcieņa bija sagrauta. Mani mācīja smieties savu pāridarītāju priekšā, taču jums ir taisnība, ka labāk ir skatīties viņiem acīs un mierīgi paskaidrot, ka tas, ko viņi dara, nav smieklīgi.

M. G., Francija

Atzīšos, ka man bija jāizcīna īsta cīņa, lai piespiestu sevi izlasīt šos rakstus, jo jaunībā un, jau būdama pieaugusi, pati esmu bijusi fiziskas un vārdiskas pazemošanas upuris. Šie raksti man palīdzēja saprast, kāpēc man ir tik negatīvas domas un trūkst pašcieņas. Vēlos jums pateikties par rakstiem, no kuriem es varēju smelties praktiskus padomus un mierinājumu.

A. M., Itālija

Es ciešu pazemojumus kopš pirmās dienas, kad sāku mācīties vidusskolā. Šie raksti man palīdzēja saprast, ka piederība reliģiskai minoritātei nepadara mani nevērtīgu. Laikam ejot, es arvien vairāk izjūtu lepnumu par to, ka esmu Jehovas liecinieks, un es varu būt gandarīts tad, ja man ir jācieš savas reliģiskās pārliecības dēļ. Agrāk es bieži dusmojos. Tagad es zinu, kā rīkoties šādās situācijās, un esmu pārliecināts, ka ar laiku viss vērsīsies uz labu.

M. S., Itālija

Mums ar dvīņumāsu ir 16 gadi, un skolā mēs mācāmies vienā klasē. Klasesbiedri zina, ka mēs esam Jehovas liecinieces, un bieži mūs izsmej. Raksti par šo tematu bija ļoti patiesi un mūs uzmundrināja.

E. P., Itālija

Lasot šos rakstus, es izplūdu asarās. Atmiņā atausa visas pārestības, ko man nodarīja klasesbiedri un kas man bija jācieš diendienā sešus gadus. Pusaudzes gados es domāju, ka esmu vienīgā, kam ir jāpieredz šādas ciešanas. Es nemaz nezināju, ka šāds psiholoģiskais terors tiek saukts par mobingu. Tagad, kad esmu jau pieaugusi, es arvien vairāk apzinos, cik vērtīgi ir šādi raksti, un esmu par tiem ļoti pateicīga. Beidzot es jūtos saprasta!

A. P., Vācija

Skolā man ir tik daudz problēmu, ka dažreiz man negribas uz turieni iet. Šie raksti man palīdzēja no jauna izvērtēt savu situāciju, un es tajos varēju smelties vērtīgus padomus. Es izmantoju dažus ieteikumus un konstatēju, ka tie tiešām ir ļoti efektīvi. Paldies jums par šiem uzmundrinošajiem un noderīgajiem rakstiem.

M. T., Krievija