Kas notiek pasaulē

Preces mazākā iepakojumā

”Lielu apjomu un apvidus automobiļu laikmetā dažas preces patiesībā kļūst mazākas,” bija rakstīts žurnālā Time. ”Ražotāji klusām un nemanāmi samazina preces daudzumu vienā iepakojumā — sākot ar jogurtu un saldējumu un beidzot ar veļas pulveri un autiņbiksītēm —, taču cenas gan netiek sevišķi samazinātas.” Šāds paņēmiens nav nekas jauns, taču ekonomikas lejupslides apstākļos, kad pircēji izvēlas preci daudz uzmanīgāk nekā iepriekš un pievērš lielāku uzmanību cenai, daudzi ražotāji, pūlēdamies saglabāt peļņu, izmanto šo paņēmienu biežāk nekā agrāk. Lielākā daļa pircēju pat nepamana nedaudzo gramu vai dažu centimetru starpību, taču patiesībā viņi pārmaksā. ”Patērētāji, kaut ko pērkot, nedomā, ka ik reizi jāpārbauda preces tīrsvars vai preču skaits iepakojumā,” uzsver patērētāju tiesību vietnes izveidotājs internetā Edgars Dvorskis. ”Tā ir ideāla metode pircēju krāpšanai, jo viņi pat nenojauš, ka tiek apkrāpti.”

 Ziepju lietošana samazina mirstību

Kā uzsvēra Londonas Higiēnas un tropu medicīnas institūta pasniedzēja Vela Kērtisa, ja rokas biežāk tiktu mazgātas ar ziepēm, ik gadu miljons cilvēku izvairītos no saslimšanas ar slimībām, kuras izraisa caureju un ar kurām cilvēki mirst. Runādama trešajā Pasaules Ūdens forumā, kas risinājās Japānas pilsētā Kioto, V. Kērtisa nosauca cilvēku ekskrementos esošos patogēnos mikroorganismus par ”sabiedrības ienaidnieku numur viens”, teikts laikrakstā The Daily Yomiuri. ”Dažās zemēs sievietes, kad ir apmazgājušas mazuļus, kas nokārtojuši dabiskās vajadzības, tūlīt pat bez roku mazgāšanas ķeras klāt ēdiena gatavošanai,” bija sacīts laikrakstā. Mazgājot rokas ar ziepēm, var novērst bīstamu vīrusu un baktēriju izplatīšanos. Attīstības valstīs, norādīja V. Kērtisa, roku mazgāšana ar ziepēm ir trīsreiz lētāks līdzeklis iepriekšminēto slimību izplatības mazināšanai nekā pasākumi ūdens kvalitātes uzlabošanai.

Alpu takas

2002. gadā svinīgi tika atklāts Via Alpina — tūristu taku tīkls cauri Alpiem. ”Kopumā šīs takas ir 5000 kilometru garas, un, vīdamās līdztekus tradicionālajiem maršrutiem, tās ved cauri skaistākajām Eiropas vietām,” stāstīts Londonas laikrakstā The Independent. Garākais maršruts, kas šķērso astoņas valstis, sākas Itālijas ziemeļaustrumu piekrastē, Triestē, un arī beidzas pie jūras, proti, Monako pilsētā Montekarlo. Šīs takas pakāpeniski uzved kalnos līdz 3000 metru augstumam, apmetot līkumu augstākajām virsotnēm. Ejot pa rūpīgi izraudzītajiem maršrutiem, var apskatīt ”visslavenākās ainavas un kultūras pieminekļus”, apgalvo Francijas tūrisma organizācija La Grande Traversée des Alpes. Protams, nebūs daudz tūristu, kas noies visu maršrutu, bet tas arī nav obligāti. Kā bija teikts laikrakstā, ”pa šīm takām var staigāt visi ģimenes locekļi kopā, tāpat ir iespējams veikt tikai dažus kilometrus un tad doties mājās. Galvenais ir tas, ka Via Alpina paver jaunus apvāršņus tiem, kas vēlas mierīgi pavadīt atvaļinājumu vietā, kas nav tālu no mājām, bet kur var aizmirst ikdienas raizes un darīt kaut ko tādu, kas nāk par labu veselībai.” Ceļotāji var nakšņot vairāk nekā 300 viesnīcās, pansijās un kalnu namiņos, kas atrodas pie tūristu takām.

Izzūd okeāna iemītnieku sugas

Pasaules okeāns vairs nav ”neaptveramais zilais kontinents” ar milzīgām zivju populācijām, atzīst okeāna biologi Dr. Rensoms Maierss no Helifeksas Delhūsija universitātes (Kanāda) un Dr. Boriss Vorms no Ķīles Okeanoloģijas institūta (Vācija). Viņi atzīmē, ka jūras iemītnieku sugas viena pēc otras nonāk uz iznīcības sliekšņa, jo zvejas kuģi zivju baru meklēšanai izmanto aizvien modernākas satelītierīces un hidrolokatorus. Kā bija rakstīts Toronto laikrakstā The Globe and Mail, ”pēdējo 50 gadu laikā visas lielo zivju sugas ir zvejotas tik intensīvi, ka šo sugu pārstāvju skaits ir sarucis par 90 procentiem”. Kā uzskata R. Maierss, ja izzudīs lielās zivis, pie kurām pieder arī tādas īpaši iecienītas zivis kā tunči, mencas, paltusi, marlīni un zobenzivis, tiks nodarīts milzīgs kaitējums Pasaules okeāna ekosistēmai. B. Vorms piebilst: ”Mēs esam iejaukušies procesos, kas uztur uz mūsu planētas dzīvību, un tas ir bīstami.”

Malārija apdraud Āfriku aizvien vairāk

Ar malāriju ”Āfrikā katru dienu nomirst 3000 bērnu”, ziņoja Francijas laikraksts Le Figaro. Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem, gadā notiek vairāk nekā 300 miljonu smagu inficēšanās gadījumu un vismaz miljons inficēto nomirst. 2000. gadā Burundi pieredzēja vienu no spēcīgākajiem malārijas uzliesmojumiem vēsturē — septiņu mēnešu laikā inficējās puse valsts iedzīvotāju, tas ir, apmēram 3,5 miljoni. Problēma ir tā, ka parazītiem ir attīstījusies rezistence pret zālēm, tāpēc ārstēšana ar hinīnu vairs nav efektīva. Taču daudzas Āfrikas valstis, raizēdamās par lielajiem izdevumiem, nevēlas aizstāt hinīnu ar jaunākiem pretmalārijas līdzekļiem, kas iegūti no vasaras vībotnes. Tāpēc ”malārija apdraud Āfriku aizvien vairāk”, uzsvēra PVO pārstāve.

Pūles saglabāt latīņu valodu dzīvu

Kaut arī daudzi uzskata latīņu valodu par mirušu valodu, Vatikāns cenšas to saglabāt dzīvu un ievieš tajā jaunvārdus. Lai gan itāliešu valoda ir Vatikāna darba valoda, tā oficiālā valoda ir latīņu, kas joprojām tiek lietota enciklikās un citos dokumentos. 20. gadsimta 70. gados, kad tika atļauts vadīt misi arī citās valodās, latīņu valodas lietošana strauji samazinājās. Lai nodrošinātu tās saglabāšanos, pāvests Pāvils VI tajā laikā nodibināja Latīņu valodas fondu. Tika izdota itāliešu—latīņu valodas vārdnīca divos sējumos, kas ar laiku tika izpirkta. Tagad ir publicēts jauns vārdnīcas izdevums vienā sējumā, kas maksā 100 eiro. Tajā ir ievietoti aptuveni 15 000 jauni latīņu vārdi, piemēram, escariorum lavator (”trauku mazgājamā mašīna”). Kā bija rakstīts The New York Times, pēc diviem vai trijiem gadiem tiks izdots vēl viens sējums, kurā lielākoties būs ievietoti informātikas termini.

Neatceras paskaidrojumus

”Pacienti aizmirst līdz pat 80 procentiem no tā, ko ārsti viņiem slimnīcā ir skaidrojuši, bet no tās informācijas, ko viņi atceras, gandrīz puse ir sajaukta,” atsaucoties uz vairākās valstīs veiktu pētījumu, ir rakstīts interneta zinātnes žurnālā wissenschaft.de. Utrehta universitātes (Nīderlande) docents Rojs Keselss par galvenajiem aizmāršības iemesliem min šādus faktorus: pacients ir cienījamā vecumā, viņa uzskati nesakrīt ar ārsta viedokli, viņš ir uztraucies, ārsts skaidrojot neizmanto vizuālus palīglīdzekļus. Tāpēc, lai palīdzētu pacientiem atcerēties būtiskāko, ārstiem tiek dots padoms, runājot ar pacientu, izteikties skaidri un precīzi, vispirms minēt svarīgāko informāciju un lietot vizuālus palīglīdzekļus, piemēram, rentgenuzņēmumus.