Parazītiska, tomēr derīga lapsene

LAPSENES, ko dēvē par jātnieciņiem, izskatās diezgan īpatnējas, varbūt pat nedaudz baismīgas. Tās atzīst par parazītiem tāpēc, ka jātnieciņi parasti dēj oliņas vai nu uz citu kukaiņu kāpuriem un kūniņām (dažkārt arī uz zirnekļiem), vai arī tajos iekšā.

Jātnieciņi ir izplatīti visā pasaulē: piemēram, Ziemeļamerikā šīs dzimtas sugu skaits pārsniedz 3000, savukārt Latvijā zinātnieki ir konstatējuši vairāk nekā 1000 jātnieciņu sugu. Šīs lapsenes pieder pie grupas, kurā, pēc zinātnieku vērtējuma, ietilpst vairāk nekā 40 tūkstoši parazītisku lapseņu sugu.

Jātnieciņu garums ir aptuveni 0,3 līdz 5 centimetri, un to slaidais, izliektais vēderiņš ir garāks nekā galva un krūtis kopā. Atšķirībā no dzēlējlapsenēm, jātnieciņiem ir samērā gari taustekļi.

Visraksturīgākā jātnieciņu pazīme ir garais dējeklis mātītes vēdera galā. Daudzām sugām šī adatveidīgā caurulīte pārsniedz lapsenes ķermeņa garumu. Dējeklim, kas nav resnāks par zirga astru, ir trīs pavedieni, un, slidinādama šos pavedienus šurpu turpu, jātnieciņu mātīte virza oliņu lejup pa dējekli.

Kā jātnieciņš atrod piemērotu kāpuru, kas varētu kļūt par viņa paša kāpura saimnieku? Piemēram, pētnieki ir novērojuši, ka Megarhyssa ģints jātnieciņu mātīte klaudzina pa koku ar saviem taustekļiem, cenšoties uztvert vibrācijas, ko rada kāpurs, kurš dzīvo kādu pāris centimetru dziļumā zem mizas. Sajutusi kāpura klātbūtni, tā klaudzina vēl neatlaidīgāk. Visbeidzot jātnieciņu mātīte sāk ar dējekli urbties cauri koka mizai.

Kādā avotā par šo procesu sacīts: ”Kad dējekļa gals pieskaras kāpuram, mātīte izstumj pa dējekli vienu oliņu, kas tiek novietota tieši blakus bojāejai nolemtajam kāpuram vai arī tam virsū.” Pēc izšķilšanās jātnieciņa kāpurs barojas ar saimnieka taukaudiem un ķermeņa šķidrumiem. Pēc kāda laika tas no smalkiem pavedieniem noauž sev kokonu un iekūņojas. Kūniņā jātnieciņa kāpurs attīstās par pieaugušu lapseni, un, kad pienāk laiks, jaunā lapsenīte izlien no koka, lai apdraudētu nākamo saimniekkukaiņu paaudzi.

Varbūt izklausās, ka jātnieciņi ir nežēlīgi parazīti, tomēr tiem ir liela, turklāt pozitīva nozīme. Starp saimniekkukaiņiem, ar kuru kāpuriem barojas jātnieciņu kāpuri, ir daudz lauksaimniecības kaitēkļu, piemēram, kokvilnas smecernieki, ābolu tinēji un sparģeļu lapgrauži, līdz ar to jātnieciņi palīdz ierobežot šo kaitēkļu izplatību.

Jātnieciņi ir plaši izplatīti, tomēr cilvēki tos redz samērā reti, jo tie lielākoties barojas, pārojas un dēj oliņas vietās, kur cilvēki parasti neuzturas. Šīs parazītiskās lapsenes ir vēl viens piemērs, kurš liecina par to daudzveidību un līdzsvaru, kas pastāv dzīvajā dabā un ko cilvēki vēl tikai ir sākuši iepazīt.

[Attēls 24. lpp.]

Jātnieciņu mātīte gatavojas dēt

[Norāde par autortiesībām]

Scott Bauer/Agricultural Research Service, USDA