Kāpēc es no sevis prasu pilnību?
Jauniešu jautājumi
Kāpēc es no sevis prasu pilnību?
”Tā kā mans tēvs bija skolotājs, visi gaidīja, ka es būšu teicamniece. Par to domājot, es dažkārt vakaros ilgi raudāju.” (Lea *)
”Es esmu perfekcionists. Ja es kaut ko daru, tam jābūt izdarītam vislabākajā veidā vai vismaz pilnīgi citādi, nekā to darītu citi. Pretējā gadījumā nav nemaz jēgas ķerties klāt.” (Kālebs)
VAI tu domā, ka tev vienmēr jābūt nevainojamam? Vai tu pastāvīgi raizējies, ka nekad neizdodas visu padarīt pietiekami labi, lai arī kā tu censtos? Vai tu nespēj veselīgi uztvert ne mazāko kritiku? Vai situācijās, kad kaut kas neizdodas, tu nosodi sevi un sev pārmet, ka esi muļķis, niecība un nekam nederi? Vai tev ir sajūta, ka vienīgā iespēja, kā panākt, lai kāds darbs tiktu padarīts godam, ir izdarīt to pašam? Vai tu dažkārt tik ļoti baidies no neizdošanās, ka atkal un atkal atliec ieplānoto darbu vai varbūt ieslīgsti pilnīgā bezdarbībā?
Kādas ir tavas attiecības ar citiem cilvēkiem? Vai tu neesi palicis bez draugiem, tāpēc ka neviens no apkārtējiem nav pietiekami labs? Vai tev pastāvīgi krīt acīs citu kļūdas un vājības? Ja uz kādu no šiem jautājumiem tu atbildi apstiprinoši, tev varētu būt nosliece uz perfekcionismu. Jaunu cilvēku vidū tā ir visai izplatīta parādība, un īpaši bieži par perfekcionistiem kļūst jaunieši, kuriem ir kādi talanti vai izcilas sekmes. *
Kas izraisa perfekcionismu? Speciālisti joprojām piedāvā tikai teorijas. Grāmatā Perfectionism—What’s Bad About Being Too Good? ir teikts: ”Perfekcionisms nav slimība, kas varētu pielipt. Perfekcionisms nav arī nekas tāds, ko varētu pārmantot. Kā tad cilvēks kļūst par perfekcionistu? Daži speciālisti uzskata, ka perfekcionisms sakņojas bērnībā. Ģimenes izvirzītās prasības, bērna prasības pašam pret sevi, apkārtējo spiediens, vēlme līdzināties plašsaziņas līdzekļos popularizētajiem ideālistiskajiem tēliem sasummējas tik spēcīgā ietekmē, ka daži cilvēki visu mūžu raizējas, jūtas vainīgi un strādā pāri saviem spēkiem.”
Lai kādi būtu perfekcionisma cēloņi, centieni vienmēr būt nevainojamam var sabojāt tavu dzīvi. Tāpēc noskaidrosim, kā perfekcionisms izpaužas un kādā ziņā tas var tev kaitēt.
Kas ir perfekcionisms?
Cilvēku, kas neatlaidīgi izkopj savas spējas un jūt gandarījumu par labi padarītu darbu, vēl nevar saukt par perfekcionistu. Piemēram, Salamana Pamācību grāmatā, 22. nodaļas 29. pantā, par ”savā darbā tikušu” vīru ir teikti cildinoši vārdi. Arī cituviet Bībelē par cilvēkiem, kas bija izkopuši dažādas spējas, ir runāts ar atzinību. (1. Samuēla 16:18; 1. Ķēniņu 7:13, 14.) Tātad ir labi tiekties pēc meistarības un izvirzīt sev augstus, bet reālistiskus mērķus. Tos sasniedzis, cilvēks var ”baudīt visus labumus par savām pūlēm”. (Salamans Mācītājs 2:24.)
Bet perfekcionistam šāds gandarījums ir svešs. Viņa viedoklis par sasniegumiem ir greizs pašos pamatos. Kā uzskata speciālisti, perfekcionismu raksturo ”nesasniedzami mērķi (proti, pilnība jebkurā jomā) un konstants gandarījuma sajūtas trūkums neatkarīgi no panākumiem”. Līdz ar to perfekcionists ”izjūt pastāvīgu stresu un bieži mokās ar sajūtu, ka ir cietis neveiksmi”. Kādā avotā perfekcionisms ir definēts kā ”nesaprātīgs uzskats, ka cilvēkam pašam un/vai visam, kas atrodas viņam apkārt, ir jābūt perfektam”. Tā ir ”pārliecība, ka pilnīgi viss dzīvē ir jāpaveic nevainojami — bez kādām kļūdām, neveiksmēm vai novirzēm”.
Bet vai tad Jēzus neteica: ”Esiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.”? (Mateja 5:48.) Jā, tā viņš sacīja, taču Jēzus ar to nevēlējās teikt, ka cilvēki spētu būt pilnīgi šī vārda absolūtā nozīmē. Bībele māca, ka ”visi ir grēkojuši un visiem trūkst dievišķās godības”. (Romiešiem 3:23.) Bet ko tad nozīmē Jēzus vārdi? Pirms Jēzus izteica iepriekšminēto pamudinājumu, viņš bija runājis par mīlestību un mudinājis savus sekotājus padziļināt mīlestību pret cilvēkiem, parādot to pat saviem ienaidniekiem. Interesanti, ka Lūka Jēzus teikto ir pierakstījis šādi: ”Esiet žēlīgi, kā jūsu Tēvs ir žēlīgs.” (Lūkas 6:36.)
Perfekcionisti turpretī maldīgi uzskata, ka ir iespējams būt pilnīgiem šī vārda absolūtā nozīmē. Tāpēc viņiem nereti ir nesaprātīgi augstas prasības pret citiem. Grāmatā Never Good Enough—Freeing Yourself From the Chains of Perfectionism bija minēts, ka perfekcionisti ir ”cilvēki, kas ir neapmierināti ar to, kā, viņuprāt, citi dara savu darbu.. Viņiem šķiet, ka apkārtējiem nav svarīgi padarīt darbu labi un lepoties ar paveikto.”
Piemēram, Kārlijai ir labas sekmes mācībās, un viņa mācās pēc programmas, kas ir paredzēta īpaši apdāvinātiem skolēniem. Taču attiecības ar cilvēkiem viņai tik sekmīgi neveidojas. Tā kā Kārlija vēlas, lai viss būtu augstākajā mērā nevainojami, viņa ir zaudējusi gandrīz visus savus draugus. ”Manuprāt, viņiem bija pārāk daudz trūkumu,” meitene paskaidro.
Citi prasa pilnību nevis no citiem, bet no sevis. Kā bija minēts grāmatā Never Good Enough, šādi cilvēki uzskata, ka ”viņi paši vai viņu rīcība nekad nav laba diezgan. [..] [Viņus] ārkārtīgi uztrauc, ko citi par viņiem domā.”
Kāpēc ir bīstami censties būt nevainojamam
Noslieksmi uz perfekcionismu nekādi nevar uzskatīt par veselīgu un noderīgu. Gluži otrādi: tā bieži nodara cilvēkam ļaunu un kaitē viņa veselībai. Turklāt tā nepavisam nav ceļš uz izcilību. Pieredze rāda, ka perfekcionisms nereti tieši kavē progresu. Kāds kristietis, vārdā Denjels, atceras, kā viņš ilgi un centīgi bija gatavojis runu, ar kuru viņam bija jāuzstājas Jehovas liecinieku Valstības zālē. Daudzi klausītāji pēc runas viņu uzslavēja par labi paveikto darbu, Salamana Pamācības 19:20.) Taču Denjels nepriecājās par lietderīgajiem padomiem — viņam bija sajūta, ka viņš ir cietis pilnīgu neveiksmi. ”Man gribējās aiz kauna zemē ielīst,” viņš atminas. Vēl nedēļām ilgi pēc šī notikuma viņš mocījās ar bezmiegu.
bet brālis, kura pienākums ir dot padomus jaunajiem oratoriem, viņam taktiski deva dažus noderīgus ieteikumus. Bībelē mēs tiekam mudināti ”paklausīt padomam un iedziļināties audzināšanas pamācībās”. (Kā var redzēt no gadījuma ar Denjelu, perfekcionisms var traucēt mācīšanās procesu. Kāda jauniete, kuras vārds ir Reičela, jauniešiem domātā Web lappusē par sevi stāsta: ”Uzsākot mācības vidusskolā, es biju apņēmusies gūt vislabākās sekmes. Es vienmēr saņēmu vērtējumu ”A” [teicami] un uzskatīju to par normu.” Pēc kāda laika Reičelai radās grūtības ar algebru, un viņa saņēma ”tikai” atzīmi ”B ar plusu” [ļoti labi]. ”Ikvienam citam tā būtu bijusi laba atzīme, bet man ... Man tas bija apkaunojums. Es kritu panikā.. Man bija bail lūgt skolotājai padomu, jo nospriedu, ka mans lūgums palīdzēt labāk izprast mājas uzdevumus tiks uztverts kā atzīšanās, ka es nesaprotu mācību vielu. [..] Brīžam man likās, ka labāk būtu nomirt nekā piedzīvot šādu izgāšanos.”
Dažiem jauniešiem bailes no neizdošanās ir tik lielas, ka viņi pat apsver iespēju izdarīt pašnāvību. Par laimi, lielākā daļa jauniešu nedomā par tik galēju soli. Taču, kā ir novērojusi psihiskās veselības speciāliste Silvija Rima, reizēm viņi cenšas izvairīties no neveiksmēm, nemaz nemēģinot ķerties pie attiecīgā uzdevuma. Daži perfekcionisti ”nenodod skolā uzdotos darbus, nejūt lepnumu par paveikto, aizmirst par mājas uzdevumiem un izdomā dažādus aizbildinājumus”, piebilst S. Rima.
Savukārt citi jaunieši krīt otrā galējībā. ”Kad skolā tika uzdots izstrādāt kādu projektu, es paliku nomodā līdz vēlai naktij, lai visu izdarītu nevainojami,” atzīst Denjels. Diemžēl šāda rīcība parasti kā bumerangs vēršas pret pašu jaunieti, jo skolēnam, kas cieš no miega trūkuma, bieži vien pasliktinās sekmes.
Ņemot to vērā, nav brīnums, ka ar perfekcionismu roku rokā reizēm iet pastāvīgas dusmas, zema pašcieņa, vainas sajūta, pesimisms, ēšanas traucējumi un depresija. Taču vēl ļaunāk ir tas, ka perfekcionisms nodara kaitējumu cilvēka garīgumam. Piemēram, Bībelē kristieši tiek mudināti apliecināt savu ticību citu priekšā. (Romiešiem 10:10; Ebrejiem 10:24, 25.) Bet kāda jauniete, vārdā Viviāna, neatbildēja kristiešu sapulcēs, jo baidījās, ka pateiks kaut ko nepareizi. Kādai citai jaunietei, kuru sauc Lea, bija līdzīgas bailes. Viņa stāsta: ”Man šķita, ka tad, ja es pateikšu kaut ko aplamu, citi par mani izdarīs nepareizus secinājumus. Tāpēc es turēju savas domas pie sevis.”
Nav šaubu, slieksme uz perfekcionismu ir bīstama un nāk cilvēkam par ļaunu. Varbūt tagad tu saproti, ka arī tev kaut kādā mērā piemīt slieksme uz perfekcionismu, un redzi vajadzību savā domāšanā kaut ko mainīt. Nākamajā šīs rubrikas rakstā būs pastāstīts, kā to ir iespējams izdarīt.
[Zemsvītras piezīmes]
^ 3. rk. Daži vārdi ir mainīti.
^ 6. rk. Kādā skolā tika izdarīts pētījums, kurā noskaidrojās, ka no visiem apdāvinātajiem jauniešiem 87,5 procentiem ir nosliece uz perfekcionismu.
[Attēls 12. lpp.]
Bailes no neizdošanās dažiem jauniešiem traucē izpildīt mājas uzdevumus
[Attēls 13. lpp.]
Perfekcionisms var izraisīt nomāktību un negatīvi ietekmēt pašcieņu