Slimības, ko pārnēsā kukaiņi. Problēma saasinās

KLĀT IR VAKARS, un Latīņamerikā kāda ģimene gatavojas doties pie miera. Māte gādīgi sakārto segu savam mazajam dēliņam un novēl viņam arlabunakti. Bet nakts tumsā no šķirbas griestos tieši virs gultas izlien spīdīgi melna, pāris centimetru gara laupītājblakts. Nemanāmi tā uzkrīt aizmigušajam bērnam uz sejas un tikpat kā nesajūtami ar savu snuķi caurdur maigo ādu. Sūkdama asinis, blakts atstāj uz ādas savus mēslus, kas pilni ar parazītiem. Nepamodies zēns pakasa seju un ieberzē parazītu invadētos mēslus sīkajā brūcītē, kas palikusi skrāpējuma vietā.

Ar šo vienīgo reizi pietiek, lai bērns inficētos ar Amerikas tripanosomozi jeb Šagasa slimību. Pēc pāris nedēļām viņam parādās drudzis un pietūkums. Ja bērns izdzīvo, parazīti varbūt ieperinās viņa organismā, invadējot sirdi, nervus un citus audus. 10 līdz 20 gadi var paiet bez jebkādiem draudīgiem simptomiem. Bet tad rodas audu bojājumi gremošanas traktā un smadzenēs, un galu galā iestājas nāve sirds mazspējas dēļ.

Šis gadījums gan ir izdomāts, taču tas reālistiski ilustrē, kā var saslimt ar Šagasa slimību. Latīņamerikā miljoniem cilvēku pastāv risks kļūt par šīs slimības upuriem.

Cilvēka daudzkājainie kaimiņi

”Lielāko daļu no cilvēku smagajām slimībām, kurām raksturīgs drudzis, izraisa mikroorganismi, ko izplata kukaiņi,” teikts Britu enciklopēdijā. Ikdienā par kukaiņiem bieži dēvē ne tikai īstos kukaiņus — tādus seškājainus radījumus kā mušas, blusas, odus, utis un vaboles —, bet arī, piemēram, astoņkājainās ērces, kas pieder pie zirnekļveidīgajiem, un vienkāršības labad arī šajos rakstos vārds ”kukainis” pamatā lietots šādā, plašākā nozīmē. Zinātnieki visus šos radījumus iedala posmkāju tipā, kas ir lielākais dzīvnieku valsts tips, kurā ietilpst vismaz miljons no zināmajām sugām.

Vairākums kukaiņu cilvēkam ir pilnīgi nekaitīgi, un daudzi ir pat ļoti noderīgi. Ja nebūtu kukaiņu, liela daļa augu, kas ir svarīgs uztura avots cilvēkiem un dzīvniekiem, netiktu apputeksnēti un nenestu augļus. Daudzi kukaiņi piedalās organisko atkritumu noārdīšanā. Daļa kukaiņu ēd vienīgi augus, savukārt citi pārtiek no citiem kukaiņiem.

Protams, ne mazums kukaiņu kaitina cilvēkus un dzīvniekus ar saviem sāpīgajiem dzēlieniem vai arī vienkārši traucē tos ar savu uzmācīgo klātbūtni un lielo skaitu. Daudzi no šiem sīkajiem radījumiem nodara postu lauksaimniecības kultūrām. Tomēr vislielāko ļaunumu nes tie kukaiņi, kas izplata bīstamas un pat nāvējošas slimības. Saskaņā ar ASV Slimību apkarošanas un profilakses centra pārstāvja Dveina Gablera  vārdiem, ”no 17. gadsimta līdz 20. gadsimta sākumam [kukaiņu pārnēsātās infekcijas] kļuva par slimības vai nāves iemeslu lielākam skaitam cilvēku nekā visi pārējie cēloņi kopā”.

Patlaban aptuveni sestā daļa pasaules iedzīvotāju ir inficēti ar kādu slimību, ko pārnēsā kukaiņi. Šīs slimības ne tikai izraisa cilvēku ciešanas, bet arī rada lielus izdevumus, turklāt tās sevišķi smagi skar attīstības valstis, kurām finansiālās problēmas atrisināt ir visgrūtāk. Pat viens vienīgs epidēmijas uzliesmojums var izmaksāt ļoti dārgi. Piemēram, 1994. gadā viens šāds gadījums Rietumindijā izsūca no vietējās un pasaules ekonomikas miljardiem dolāru. Kā apgalvo Pasaules veselības organizācija (PVO), panākt ekonomikas augšupeju pasaules nabadzīgākajās zemēs nebūs iespējams, kamēr šādas veselības problēmas nebūs atrisinātas.

Kā kukaiņi izplata slimības

Kukaiņi pārnēsā slimības galvenokārt divos ceļos. Pirmais no tiem ir mehānisks. Tāpat kā cilvēks var ienest mājā netīrumus, kas pielipuši pie viņa kurpēm, ”istabas mušas uz savām kājām var pārnēsāt miljoniem mikroorganismu, kas pietiekami lielās devās spēj izraisīt saslimšanu”, teikts Britu enciklopēdijā. Slimību ierosinātāji nokļūst uz mušas kājām, kad muša, piemēram, rāpo pa ekskrementiem, un pēc tam kukainis tos izplata tālāk, nolaižoties uz pārtikas produktiem. Šādi cilvēks var inficēties ar tādām nopietnām slimībām kā vēdertīfs, dizentērija un pat holera. Ar mušu starpniecību izplatās arī trahoma, kas ir galvenais akluma cēlonis pasaulē. Trahomas gadījumā aklums iestājas tāpēc, ka radzenē, acs apvalka priekšējā, caurspīdīgajā daļā, veidojas sarētojums. Pasaulē no šīs slimības cieš aptuveni 500 miljoni iedzīvotāju.

Arī prusaki, kas dzīvo netīrumos, acīmredzot izplata slimības mehāniskā ceļā. Turklāt, pēc pētnieku domām, alerģija pret prusakiem ir viens no iemesliem, kāpēc pēdējā laikā strauji pieaug astmas gadījumu skaits, īpaši bērnu vidū. Piemēram, var minēt šādu gadījumu: kad ārste gribēja izmeklēt piecpadsmitgadīgo Ešliju, kas astmas dēļ daudzas naktis bija mocījusies ar elpas trūkumu, no meitenes krekla izkrita prusaks un aizskrēja pa kušeti.

Slimību ierosinātāji kukaiņu organismā

Ja slimību ierosinātāji — vīrusi, baktērijas vai parazīti — perinās kukaiņu organismā, kukaiņi tos var izplatīt ar dzēlieniem vai kādā citā, līdzīgā veidā. Tas ir otrs infekcijas pārnešanas ceļš. Tikai pavisam neliela daļa kukaiņu šādi var pārnest slimību uz cilvēku. Piemēram, pasaulē ir vairāki tūkstoši dzēlējodu sugu, taču tikai Anopheles ģints odi pārnēsā malāriju, kas upuru skaita ziņā starp lipīgajām slimībām ieņem otro vietu pasaulē, atpaliekot vienīgi no tuberkulozes.

Tiesa, citas odu sugas pārnēsā dažādas citas slimības. PVO ziņo: ”No visiem kukaiņiem, kas pārnēsā slimības, visbīstamākie ir odi, jo tie izplata malāriju, denges drudzi un dzelteno drudzi  — kaites, ar kurām katru gadu saslimst vairāki simti miljonu cilvēku un mirst vairāki miljoni.” Riskam saslimt ar malāriju ir pakļauti vismaz 40 procenti planētas iedzīvotāju, un apmēram tikpat lielam skaitam draud saslimšana ar denges drudzi. Daudzās vietās cilvēkus apdraud abas šīs slimības reizē.

Protams, dzēlējodi nav vienīgie kukaiņi, kuros var perināties slimību ierosinātāji. Cecemušas izplata vienšūņus, kas izraisa miega slimību, no kuras cieš simtiem tūkstošu cilvēku un kuras dēļ veseli ciemi ir spiesti pamest savus auglīgos laukus. Savukārt knišļi pārnēsā onhocerciāzes jeb upes akluma izraisītājus, kas ir laupījuši redzi aptuveni 400 tūkstošiem afrikāņu. Moskīti izplata vienšūņus, kas izraisa leišmaniozes — smagu, kropļojošu un bieži vien nāvējošu slimību grupu, ar kurām patlaban slimo miljoniem dažāda vecuma cilvēku. Visuresošās blusas var izplatīt tādus parazītus kā lenteņus un dažādas slimības, piemēram, encefalītu, tularēmiju un pat mēri, drausmīgo sērgu, kuras nosaukums joprojām liek atcerēties ”melnās nāves” uzvaras gājienu viduslaiku Eiropā, kur sešos gados šī slimība iznīcināja vismaz trešo daļu iedzīvotāju.

Arī utis un ērces pārnēsā visdažādākās slimības, piemēram, vairākas tīfa formas. Mērenajā joslā ērces izplata Laimas slimību, kas var kļūt par invaliditātes cēloni. Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs Laimas slimība ir izplatītākā infekcija, ko pārnēsā posmkāji. Zviedru zinātnieki ir izpētījuši, ka gājputni var aiznest ērces tūkstošiem kilometru attālumā un tā veicināt ērču pārnēsāto slimību parādīšanos jaunos apgabalos. Starp ērču izplatītajām slimībām ir arī tāda dzīvībai bīstama kaite kā ērču encefalīts. ”Ērces.. pārspēj visus pārējos posmkājus (izņemot  odus) to slimību skaita ziņā, kuras tās var nodot cilvēkiem,” teikts Britu enciklopēdijā. Vienas vienīgas ērces organismā var slēpties pat trīs dažādu slimību ierosinātāji, un pietiek ar vienu kodienu, lai ērce inficētu cilvēku ar visām trijām.

”Atvaļinājums” no slimībām

Kukaiņu nozīme slimību pārnešanā zinātniski tika pierādīta pavisam nesen — 1877. gadā. Kopš tā laika cilvēki ir īstenojuši daudzas vērienīgas kampaņas ar mērķi apkarot vai pat pilnīgi iznīcināt kukaiņus, kas pārnēsā infekcijas un parazītus. 1939. gadā parādījās tāds insekticīds kā DDT, un līdz 60. gadiem sabiedrībā bija izveidojusies pārliecība, ka ārpus Āfrikas kukaiņu izplatītās slimības vairs nopietni neapdraud ļaužu veselību. Turpmāk galvenā uzmanība tika veltīta nevis pārnēsātāju apkarošanai, bet saslimušo ārstēšanai ar medikamentiem, un interese par kukaiņu un to izplatības areālu pētīšanu apsīka. Tika arī atklātas jaunas zāles, un likās, ka zinātniekiem būs pa spēkam atrast iedarbīgus līdzekļus pret visām slimībām. Pasaule izbaudīja sava veida ”atvaļinājumu” no infekcijas slimībām. Taču ”atvaļinājumam” drīz pienāca gals. Kāpēc tā notika?

[Izceltais teksts 3. lpp.]

Mūsdienās sestā daļa pasaules iedzīvotāju ir inficēti ar kādu slimību, ko pārnēsā kukaiņi vai ērces

[Attēls 3. lpp.]

Laupītājblakts

[Attēls 4. lpp.]

Istabas mušas uz kājām pārnēsā slimību ierosinātājus

[Attēli 5. lpp.]

Daudzi kukaiņi pārnēsā slimību dīgļus un parazītus savā organismā

Knišļi izplata onhocerciāzi

Odi pārnēsā malāriju, denges drudzi un dzelteno drudzi

Utis var izplatīt tīfu

Blusas pārnēsā tularēmiju un citas slimības

Cecemušas izplata miega slimību

[Norādes par autortiesībām]

WHO/TDR/LSTM

CDC/James D. Gathany

CDC/Dr. Dennis D. Juranek

CDC/Janice Carr

WHO/TDR/Fisher

[Norāde par attēla autortiesībām 4. lpp.]

Clemson University - USDA Cooperative Extension Slide Series, www.insectimages.org