Dalmācieša Bībele — maz pazīstama, taču nav aizmirsta

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA SLOVĒNIJĀ

PĒDĒJĀ muca ar dārgo kravu Slovēnijā pienāca 16. gadsimta beigu gados. Šīs mucas pa visdažādākajiem ceļiem bija nākušas divus gadus. Lai neizpaustu to saturu, uz mucām bija rakstīts ”spēļu kārtis” vai ”dažādas preces”. Bet iekšā slēpās ādas vākos iesieti pirmās slovēņu valodā iespiestās Bībeles eksemplāri.

Vērtīgais sūtījums bija divu cilvēku dedzīgas vēlēšanās piepildījums — šie cilvēki bija Jurajs Dalmācietis un Primožs Trubars, kas bija veltījuši savu dzīvi, lai savas tautas valodā iztulkotu Bībeli. Kaut gan daudzās vēstures grāmatās viņiem nav pievērsta īpaša uzmanība, viņu vārdus var pievienot to cilvēku vārdiem, kuri ir devuši lielu ieguldījumu agrīno Bībeles tulkojumu tapšanā.

Jurajs Dalmācietis, kas organizēja Bībeļu slepeno ievešanu, vienu īpaši grezni iesietu Bībeli sūtīja savam draugam un padomdevējam Primožam Trubaram. Uzzināsim, ar kādām grūtībām šie cilvēki sastapās, cenzdamies padarīt Bībeli pieejamu savas tautas valodā.

Ceļš uz tulkošanu

16. gadsimtā lielākajā Eiropas daļā Svētajai Romas impērijai, kas bija cieši saistīta ar Romas katoļu baznīcu, joprojām bija stabilas pozīcijas. Taču bija jau sākusies protestantiskā reformācijas kustība, un slovēņu pilsētās un ciemos bija izplatījušās reformācijas idejas. Viens no pirmajiem slovēņiem, kas pieņēma protestantu uzskatus, bija garīdznieks Primožs Trubars.

Tā kā katoļu baznīcā tika lietota latīņu valoda, tikai daži privileģēti cilvēki, kas bija mācījušies seno valodu, varēja saprast dievkalpojumus un Bībeli. Bet, pēc reformācijas kustības piekritēju domām, dievkalpojumiem bija jānotiek visiem saprotamā valodā. Tāpēc 16. gadsimta vidū daži Bībeles fragmenti dievkalpojumos tika lasīti slovēņu valodā. Tas bija iespējams tāpēc, ka latīņu valodā sarakstītajā misālē, garīdzniekiem domātajā dievkalpojumu grāmatā, pie dažiem Bībeles fragmentiem uz lapas malām tika uzrakstīts tulkojums slovēņu valodā.

Bet Trubars vēlējās, lai slovēņu valodā varētu lasīt visu Bībeli. Tā kā slovēņu valodai vēl nebija alfabēta, Trubars to izveidoja, un 1550. gadā viņš uzrakstīja pirmo grāmatu slovēņu valodā. Grāmatā bija iekļauti vairāki Bībeles panti no Pirmās Mozus grāmatas. Vēlāk Trubars iztulkoja slovēņu valodā psalmus un Jauno Derību jeb Kristiešu grieķu rakstus.

Tomēr Trubars saprata: lai varētu iztulkot slovēņu valodā visu Bībeli, viņam trūkst nepieciešamo senebreju un grieķu valodas zināšanu. Tāpēc viņš cerēja, ka viņa senloloto mērķi īstenos Jurajs Dalmācietis — jauns, apdāvināts students.

Kas bija Jurajs Dalmācietis

Jurajs Dalmācietis piedzima 1547. gadā trūcīgā ģimenē. Viņa dzimtais ciems atrodas mūsdienu Slovēnijas dienvidos. Skolu, kurā viņš mācījās, vadīja skolotājs, kas jau reformācijas sākuma gados bija pārgājis protestantismā, un tas ļoti iespaidoja vēlākos Dalmācieša uzskatus par reliģiju. Ar Trubara, kā arī skolotāja un draudzes atbalstu Dalmācietis apmeklēja kādu reliģisku skolu un pēc tam aizbrauca  mācīties uz Vāciju, kur iestājās universitātē. Tur viņš pilnveidoja savas latīņu un vācu valodas zināšanas, apguva senebreju un grieķu valodu, kā arī turpināja filozofijas un teoloģijas studijas.

Kaut arī Dalmācietis studēja ārzemēs, Trubars viņu skubināja augstu vērtēt un kopt dzimto valodu. Jau studiju laikā, kad Dalmācietim bija tikai nedaudz pāri 20 gadiem, viņš sāka savu monumentālo darbu — Bībeles tulkošanu savas tautas valodā. Tas kļuva par Dalmācieša galveno mērķi dzīvē, un viņš īstenoja Trubara sapni: iztulkoja slovēņu valodā visu Bībeli.

Bībeles tulkošana

Dalmācietis ķērās pie darba ar lielu entuziasmu un sāka tulkot Ebreju rakstus. Pēc visa spriežot, viņš tulkoja no oriģinālvalodu tekstiem, bet cieši turējās pie Mārtiņa Lutera veiktā Vulgātas tulkojuma vācu valodā (Vulgāta ir Bībeles tulkojums latīņu valodā). Kā bija minēts iepriekš, Trubars slovēņu valodā jau bija iztulkojis Kristiešu grieķu rakstus, un līdz 1577. gadam tie bija izdoti. Dalmācietis uzlaboja Trubara tulkojumu, un arī šajā darbā viņš balstījās uz Lutera Bībeles tulkojumu vācu valodā. Viņš atteicās no daudziem Trubara ieviestajiem ģermānismiem un padarīja tulkojumu konsekventu. Iespējams, Dalmācietis tulkojot izmantoja arī savas grieķu valodas zināšanas, bet zinātnieki joprojām nav vienisprātis par to, vai viņš lietoja agrīnos grieķu manuskriptus vai ne.

Grūtības

Tā kā slovēņu alfabēts bija ieviests tikai pirms dažiem gadu desmitiem, uzdevums, kas bija jāpaveic Dalmācietim, varēja likties kā nepārvarams kalns. Turklāt vārdu krājums bija mazs, un slovēņu valodā vēl nebija iznākusi neviena vārdnīca. Bija vajadzīgs daudz izdomas, lai pārtulkotu tekstu saprotamā slovēņu valodā.

Situāciju sarežģīja arī kontrreformācijas kustība. Tā kā vienīgais Slovēnijas izdevējs bija izraidīts, Bībele bija jāiespiež ārzemēs. Ievedot Bībeli Slovēnijā, sūtījuma saturs bija jāslēpj. Tomēr, par spīti grūtībām, Dalmācietis sasniedza savu mērķi desmit gados, un viņam tad acīmredzot bija tikai nedaudz pāri 30 gadiem.

Dalmācieša pārraudzībā pirmie 1500 Bībeles eksemplāri tika iespiesti septiņos mēnešos. Daudzi šo Bībeli sauca par literāru šedevru un īstu mākslas darbu, jo tā bija ilustrēta ar 222 skaistiem kokgrebuma tehnikā darinātiem attēliem. Ir saglabājies daudz eksemplāru no šīm pirmajām Bībelēm, un Dalmācieša tulkojums ir izmantots par pamatu mūsdienu slovēņu Bībeles tulkojumiem. Abu dedzīgo cilvēku — Juraja Dalmācieša un Primoža Trubara — veikums ir sekmējis to, ka slovēņi mūsdienās var lasīt Dieva Rakstus savā dzimtajā valodā.

[Papildmateriāls/Attēls 15. lpp.]

DIEVA VĀRDS

Sava Bībeles tulkojuma ievadā Dalmācietis rakstīja: ”Tur, kur vārds KUNGS ir iespiests ar lielajiem burtiem, tas norāda tikai uz KUNGU Dievu, kam vārds ir יהוה — Jehova senebreju valodā. Šis vārds pieder tikai KUNGAM Dievam un nevienam citam.”

[Attēli 14. lpp.]

Primožs Trubars

Slovēņu Bībeles pirmā lappuse

[Norāde par autortiesībām]

Visi attēli, izņemot tetragrammu: Narodna in univerzitetna knjižnica—Slovenija—Ljubljana