Vai īstās panamas izgatavo Ekvadorā?

NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA EKVADORĀ

KĀDS varētu domāt, ka viņa acu priekšā ir apmānīts cilvēks. Pircējs samaksāja 300 dolārus par īstenu panamas platmali, bet pārdevējs izņēma cepuri no kastes, uz kuras bija skaidri salasāms uzraksts ”Izgatavots Ekvadorā”! Vai ir notikusi krāpšana? Nemaz arī ne. Īstās panamas patiešām izgatavo Ekvadorā. Bet kāpēc tad tām ir dots maldinošs nosaukums, un kāpēc šīs cepures ir tik dārgas?

19. gadsimta vidū zelta meklētāji straumēm vien caur Panamas zemesšaurumu plūda uz Kaliforniju. Panamā viņi iegādājās cepures, kas bija ievestas no Ekvadoras. Ar laiku šīs cepures kļuva pazīstamas pēc tās vietas nosaukuma, kur tās tika pirktas, nevis izgatavotas. Lai nu kā, panamas izpelnījās lielu popularitāti. Piemēram, 1849. gadā vien Ekvadora eksportēja vairāk nekā 220 000 cepures. Vēlāk, 1855. gadā, Parīzē kāds francūzis no  Panamas iepazīstināja sabiedrību ar šīm cepurēm starptautiskajā tirdzniecības izstādē. Modes ziņā izsmalcinātos francūžus pārsteidza smalkais materiāls, no kura bija izgatavotas cepures, daži to pat nosauca par ”salmu audumu”. Pēc neilga laika bija grūti iedomāties kādu nēsājam cita stila cepures.

Panamas kļuva vēl populārākas 20. gadsimta sākumā, kad pasaules laikrakstos parādījās ASV prezidenta Teodora Rūzvelta fotogrāfija, kurā viņš bija redzams ar stilīgo fino galvā. Pieprasījums pēc šīm elegantajām cepurēm pieauga, un panamas sāka tirgot daudzas pasaulslavenas firmas. Turcijā 1925. gadā ar mērķi modernizēt tautu tika izdoti likumi, kas aizliedza nēsāt tradicionālās feskas un pieprasīja valkāt panamas. 1944. gadā panamas bija kļuvušas par visvairāk eksportēto Ekvadoras preci.

20. gadsimta otrajā pusē cepures sāka iziet no modes. Tomēr Ekvadoras prasmīgi darinātās panamas joprojām saglabāja savu noslēpumaino valdzinājumu. Augstas klases cepuru tirgotāji visā pasaulē cenšas iegūt labākos panamu eksemplārus. Elegantās panamas ir piesaistījušas slavenus cilvēkus līdz pat mūsu dienām. Pieminot tikai dažas slavenības, kas ir nēsājušas panamas, var nosaukt tādus vārdus kā Vinstons Čērčils, Ņikita Hruščovs, Hamfrijs Bogarts un Maikls Džordans.

Atdarinot īstās panamas, bez šaubām, tiek ražota arī lēta masu produkcija. Tomēr daudzas no šīm cepurēm ātri plīst un citas nelaiž cauri gaisu. Īstās panamas turpretī ir vieglas, gaisa caurlaidīgas un tikpat kā nenovalkājamas. Katra no šīm platmalēm ir unikāls roku darbs. Panamu cena mēdz būt ļoti atšķirīga — rupja pinuma panamas iespējams iegādāties par dažiem dolāriem, savukārt augstākās kvalitātes panamas, Montekristi darinātās superfinos, maksā vairāk nekā 1000 dolārus. Kvalitāte ir atkarīga gan no tā, cik smalks un gluds ir pinums, gan no krāsas vienmērīguma. Tomēr vienu gan neaizmirstiet: īstas panamas izgatavo tikai Ekvadorā.

[Papildmateriāls/Attēli 26., 27. lpp.]

Kā izgatavo panamas

Kā panamas tiek izgatavotas? No kāda palmai līdzīga auga iegūst izturīgas, lokanas šķiedras, ko vietējie iedzīvotāji dēvē par tokilām. Ekvadoras piekrastes zemienēs šim augam ir ideāli apstākļi, lai augtu un atjaunotos. Šejienes amatnieki tiek uzskatīti par vieniem no labākajiem pinējiem pasaulē, un viņu paveiktais darbs patiesi ir iespaidīgs. Kvalitatīvā Montekristi superfino izgatavošana var aizņemt pusgadu vai pat ilgāku laiku. Šķiedras, no kurām tiek pītas panamas, ir diezgan īsas. Tomēr, apskatot īstu panamu, nez vai kāds pamanīs, kur beidzas viena un sākas otra šķiedra. Turklāt tās ir savītas tik cieši, ka cepurei pat lietus nevar izsūkties cauri.

Montekristi pilsēta ir kļuvusi slavena ar savām brīnišķīgajām, rokām darinātajām cepurēm. Lai ekvatoriālās saules svelmē šķiedras nezaudētu lokanību, Montekristi amatnieki pin cepures agri no rīta vai pievakarē. Vispirms viņi izveido cepures virsējo daļu — loku pa lokam rūpīgi pin smalku rakstu, līdz ir sasniegts nepieciešamais diametrs. Pēc tam to nostiprina ar koka cilindru un meistars liek lietā savu prasmi, veikli pa apli uz leju pinot cepures sānu daļu. Tikai pēc vairākām nedēļām cepure ir nopīta tik tālu, ka var ķerties pie malu veidošanas. Meistaram atliek vēl parūpēties par griešanu, mazgāšanu, balināšanu un citām apstrādes niansēm, un slavenā panamas cepure ir gatava.

[Attēli 26. lpp.]

Pirms pīšanas no lapām iegūtās šķiedras tiek vārītas un žāvētas

[Attēls 27. lpp.]

Vinstons Čērčils ir viens no plaši pazīstamiem cilvēkiem, kas nēsāja panamas cepuri

[Norāde par autortiesībām]

U.S. National Archives photo