No mūsu lasītājiem

Hroniskas slimības Divi no mūsu trīs bērniem ir slimi — vienam dēlam ir Dauna slimība, otrs slimo ar sirpjšūnu anēmiju. Nesen dēlam, kuram ir sirpjšūnu anēmija, kļuva ļoti slikti un viņš bija jānogādā slimnīcā. Tas mūsu ģimenei bija ārkārtīgi grūts laiks. Kad es saņēmu 2000. gada 22. maija Atmostieties! numuru, kurā bija publicēta rakstu sērija ”Ja ģimenē kāds ir hroniski slims”, es sapratu, ka Jehova ir atbildējis uz manām lūgšanām. Šie raksti mums ar sievu palīdzēja atkal saņemties. Turklāt tie stiprināja cerību, ka drīz nevienam vairs nebūs jāsaka: ”Es ciešu.” (Jesajas 33:24.)

E. Ž. M., Brazīlija

Mūsu 19 gadus vecajam dēlam ir šizofrēnija. Mēs esam lasījuši daudz grāmatu par šizofrēniju, bet tajās nebija rakstīts, kā šī slimība ietekmē ģimenes locekļus. Jūsu rakstos tik dzīvi bija attēlota man pazīstamā iekšējā cīņa un ciešanas, it kā būtu aprakstītas tieši manas dziļākās sāpes.

H. T., Japāna

Jau desmit gadus es ciešu no hroniskas slimības, kas arvien progresē, tāpēc mani patiesi aizkustināja tas, kā jūs aprakstījāt cilvēka izjūtas. Laiku pa laikam man nav viegli saglabāt emocionālu un garīgu līdzsvaru, bet es esmu pārliecinājusies, ka manas draudzes locekļi vēlas saprast, ar ko man ir jācīnās. Viņu saudzīgie vārdi man dod spēkus dzīvot tālāk.

M. M., Itālija

Šos rakstus mēs lasījām visa ģimene kopā. Mūsu meitiņai ir nieru mazspēja, un pirms pieciem gadiem viņai tika sākta dialīze. Mums ir bijis neaprakstāmi smagi. Meita tik daudzas reizes ir bijusi tuvu nāvei, ka mēs visu laiku dzīvojam kā uz naža asmens, gaidot, kad atkal sekos kārtējā krīze. Taču jūsu padomi ir ļoti noderīgi. Mums augstu jāvērtē katra diena. Arī lūgšanu nozīme ir milzīga. Mani mierina apziņa, ka Jehova mani saprot.

S. Dž., Amerikas Savienotās Valstis

Es biju tik aizkustināta, redzot, ka ir kāds, kas saprot hroniski slimu cilvēku sāpes! Man bija jānoskatās, kā viena pēc otras manas trīs meitas, tāpat kā es, saslimst ar epilepsiju. Šādi raksti mums palīdz būt iejūtīgiem un attīstīt Kristus prātu.

G. L., Amerikas Savienotās Valstis

Anakondas Vietā, kur es dzīvoju, ir sastopamas anakondas. Bieži par šīm čūskām ir dzirdami visādi stāsti, bet ir grūti saprast — ticēt tiem vai neticēt. Jūsu raksts ”Anakondas. Vai tās atklāj kādus noslēpumus par sevi?” (2000. gada 22. maijs) man palīdzēja atšķirt faktus no izdomājumiem, un es tajā atradu atbildes uz visiem saviem jautājumiem par šo interesanto radījumu.

Ž. S. P., Brazīlija

Tēvi, kas pamet bērnus Es lasu Atmostieties! jau 25 gadus, un man šķiet, ka šī tēma nekad iepriekš nav apskatīta. (”Vai var aizbēgt no tēva pienākumiem?”, raksts no rubrikas ”Jauniešu jautājumi”, 2000. gada 22. maija numurs.) Ir bijušas tēmas par vientuļajām mātēm, bet par to, ka jauniem vīriešiem būtu jāuzņemas atbildība par saviem bērniem, gan nav bijusi runa. Es nesaprotu, kāpēc tad, ja divi cilvēki ir rīkojušies netikli, sekas ir jāizjūt tikai sievietei un viņas bērnam. 19 gadu vecumā es paliku stāvoklī. Mans puisis vairs nelikās par mani ne zinis. Lūdzu, turpiniet mudināt jauniešus ”sargāties no netiklības”. (1. Korintiešiem 6:18.)

K. K., Spānija

Teātris Grieķijā Nemaz nevaru vārdos izteikt, cik ļoti man patika raksts ”Epidauras teātris, kas saglabājies cauri gadsimtiem” (2000. gada 8. jūnijs). Man jau likās, ka tā būs, — šis raksts rosinās uz pārdomām. Taču es negaidīju, ka tajā varēs atrast tik daudz garīgā ziņā ”gardu kumosu”.

K. S., Amerikas Savienotās Valstis