Jauniešu jautājumi

Kā lai dzīvo bez tēva?

”Man bija grūti augt bez tēva. Es vēlējos, lai viņš kaut nedaudz būtu interesējies par mani.” (Henrijs *)

DŽOUNAI bija 13 gadi, kad tēvs aizgāja no ģimenes. Tā kā viņš jau bija nonācis spēcīgā atkarībā no alkohola, viņš pēc aiziešanas tikai dažas reizes vēlējās satikt bērnus. Diemžēl Džouna nav vienīgā, kam jāpiedzīvo tāda attieksme, — daudzi jaunieši dzīvo ģimenē, ko tēvs ir pametis.

Ja tu esi tādā situācijā, tev droši vien nav viegli. Laiku pa laikam tu, iespējams, jūti zaudējuma sāpes un tevi pārņem dusmas. Dažreiz tu varbūt jūties bēdīgs un nomākts. Varbūt tev pat gribas uzvesties izaicinoši. Salamans, viens no Bībeles sarakstītājiem, reiz teica: ”Apspiešanas dēļ vien gudrais var rīkoties neprātīgi.” (Salamans Mācītājs 7:7, NW.)

Neprātīga rīcība

Džeimss pēc tēva aiziešanas no mājām tiešām rīkojās neprātīgi. Viņš sacīja: ”Es vairs neklausīju nevienam, pat mammai ne. Es bieži strīdējos un kāvos, meloju un pa nakti pazudu no mājām, jo nebija neviena, kas mani varētu pārmācīt. Mamma mēģināja mani aizturēt, bet viņa nespēja to izdarīt.” Vai šāda izaicinoša uzvedība Džeimsam palīdzēja? Viņš pats stāstīja, ka drīz vien bija sācis lietot narkotikas, kavēt mācības skolā un bija kļuvis nesekmīgs. Taču ar to vien nebeidzās. ”Es sāku zagt veikalos preces,” viņš atzinās, ”un uzbruku arī cilvēkiem. Divreiz mani arestēja, un es neilgu laiku pavadīju cietumā, bet tas man nelika mainīties.”

Kad Džeimsam vaicāja, kāpēc viņš rīkojās dumpīgi, viņš atbildēja: ”Tā kā tēvs mūs pameta, es paliku bez audzināšanas. Man ne prātā nenāca, cik ļoti es nodaru pāri mammai, jaunākajam brālim, māsai un arī pats sev. Es gribēju, lai tētis par mani interesētos un mani audzinātu.”

Taču dumpīga rīcība tikai vēl vairāk pasliktina situāciju. (Ījaba 36:18, 21.) Piemēram, Džeimss ne tikai radīja problēmas pats sev, bet arī sagādāja lielas raizes un uztraukumus mātei, brālim un māsai. Pats bēdīgākais ir tas, ka šādas rīcības dēļ var nonākt naidā ar Dievu, jo Jehova liek bērniem klausīt savu māti. (Salamana Pamācības 1:8; 30:17.)

 Kā pārvarēt dusmas

Bet kā pārvarēt aizvainojumu un dusmas, ko tu, iespējams, jūti pret tēvu? Pirmām kārtām tev jāatceras, ka tēvs nav pametis ģimeni tavas vainas dēļ. Tāpat ne vienmēr tas nozīmē, ka viņš ir kļuvis pret tevi vienaldzīgs un tevi vairs nemīl. Protams, tu vari justies sāpināts, ja tēvs necenšas tev piezvanīt vai tevi apciemot. Bet, kā bija teikts iepriekšējā šīs rubrikas rakstā *, daudzi tēvi, kas aizgājuši no ģimenes, vairs nesatiekas ar bērniem nevis tāpēc, ka pārstājuši tos mīlēt, bet gan tāpēc, ka viņus māc vainas apziņa un kauns. Ir arī tādi tēvi, kas, tāpat kā Džounas tēvs, ir kļuvuši atkarīgi no narkotikām vai alkohola, un tāpēc viņi nespēj uzturēt normālas attiecības ar citiem cilvēkiem.

Lai kāda situācija būtu izveidojusies, paturi prātā, ka tavi vecāki nav ideāli. Bībelē ir rakstīts: ”Visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības.” (Romiešiem 3:23; 5:12.) Tiesa, tas nav attaisnojums savtīgai vai bezatbildīgai rīcībai. Taču, apzinoties faktu, ka visiem cilvēkiem ir trūkumi, ir vieglāk remdēt dusmas un aizvainojumu.

Ja tu esi dusmīgs un sarūgtināts par vecāku rīcību, tev var palīdzēt vārdi, kas rakstīti Salamana Mācītāja grāmatā, 7. nodaļas 10. pantā. Ievēro, ka tur izskan brīdinājums pārāk negremdēties domās par pagātni: ”Nejautā, kā tas nāk, ka senie laiki ir bijuši labāki nekā tagadējie; tas nebūtu gudrs jautājums.” Centies daudz nedomāt par to, kāda jūsu dzīve ir bijusi agrāk, bet gan visiem spēkiem pūlies uzlabot tagadējo situāciju.

Uzņemies iniciatīvu

Piemēram, tu varētu pirmais mēģināt sazināties ar tēvu. Tiesa, viņš ir tas, kas no jums aizgāja, un tu pilnīgi pamatoti vari uzskatīt, ka viņa pienākums ir spert pirmo soli attiecību atjaunošanā. Bet, ja viņš to nedara un tu tāpēc jūties nelaimīgs un bēdīgs, padomā: varbūt ir vērts pašam mēģināt kaut ko darīt lietas labā? Mēs varam pievērst uzmanību tam, kā rīkojās Jēzus Kristus, kad daži draugi viņu sāpināja. Pēdējā naktī, ko Jēzus dzīvoja uz zemes, apustuļi viņu pameta. Pēteris pirms tam lielīgi bija solījies, ka viņš nekādā gadījumā nepametīšot Jēzu. Tomēr viņš noliedza Jēzu, turklāt nevis vienu reizi, bet veselas trīs! (Mateja 26:31—35; Lūkas 22:54—62.)

Bet Jēzus joprojām mīlēja Pēteri, par spīti visiem tā trūkumiem. Pēc augšāmcelšanās Jēzus pirmais centās atjaunot attiecības ar Pēteri — viņš tam parādījās īpašā veidā. (1. Korintiešiem 15:5.) Interesanti, ka uz Jēzus jautājumu: ”Vai tu mani mīli?”, Pēteris  atbildēja: ”Tiešām, Kungs, tu zini, ka es tevi mīlu!” Tātad Pēteris, lai gan bija rīkojies apkaunojoši, joprojām mīlēja Jēzu. (Jāņa 21:15.)

Tāpat kā gadījums ar Pēteri un Jēzu, arī situācija, kāda tev izveidojusies ar tēvu, varbūt nemaz nav tik bezcerīga, kā sākumā šķiet. Varbūt tēvs atsauksies, ja tu, piemēram, piezvanīsi viņam, uzrakstīsi vēstuli vai aiziesi pie viņa ciemos. Raksta sākumā minētais Henrijs atceras: ”Reiz es uzrakstīju vēstuli tēvam, un viņš man atbildēja, rakstīdams savā vēstulē, ka lepojas ar mani. Es ierāmēju viņa vēstuli un daudzus gadus turēju pie sienas. Es to glabāju joprojām.”

Līdzīgi rīkojās Džouna: viņa kopā ar brāli un māsu devās ciemos pie sava dzērāja tēva. Džouna sacīja: ”Viņš nebija visai labā stāvoklī, tomēr mums bija prieks viņu satikt.” Varbūt arī tavā gadījumā kaut kas mainīsies uz labo pusi, ja tu spersi pirmo soli. Bet, ja tēvs sākotnēji nav visai atsaucīgs, varbūt tu vari pēc kāda laika atkal mēģināt atjaunot ar viņu attiecības.

Atstumtības sajūta

Salamans rakstīja, ka ”savs laiks ir ko meklēt un savs laiks ko pazaudēt”. (Salamans Mācītājs 3:6.) Dažreiz atliek tikai samierināties ar nepatīkamo faktu, ka tēvs vairs nevēlas uzturēt kontaktus ar bērniem. Ja tā rīkojas tavs tēvs, iespējams, kādu dienu viņš sapratīs, ko ir zaudējis, atteikdamies no attiecībām ar tevi.

Jebkurā gadījumā tu vari būt pārliecināts, ka viņa vēsums nenozīmē, ka tu esi bezvērtīgs. Dāvids, viens no Bībeles psalmu sarakstītājiem, sacīja: ”Ja mans tēvs un mana māte mani atstātu, tad tas Kungs mani pieņems.” (Psalms 27:10.) Tu joprojām esi ļoti dārgs Dievam. (Lūkas 12:6, 7.)

Ja tu jūties nomākts, tuvojies Dievam lūgšanā. (Psalms 62:9.) Izstāsti viņam lūgšanā, kā tu jūties. Vari būt pārliecināts, ka viņš tevi uzklausīs un mierinās. Kāds cits psalmu dziesminieks sacīja: ”Kad man ir daudz sirdēstu, tad Tavs mierinājums arvienu iepriecina manu dvēseli.” (Psalms 94:19.)

Arī sirsnīgas attiecības ar citiem kristiešiem tev palīdzēs nejusties atstumtam. Salamana Pamācībās 17:17 rakstīts: ”Draugs arvienu mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli.” Tu vari atrast īstus draugus Jehovas liecinieku kristīgajā draudzē. It īpaši labi ir iepazīties ar kristiešu draudzes pārraugiem. Džounas brālis Pīters deva šādu padomu: ”Parunājies ar draudzes vecākajiem, un viņi tev patiešām palīdzēs. Ja tēvs tevi ir pametis, pastāsti viņiem, kā tu jūties.” Draudzes pārraugi var sniegt arī praktiskus ieteikumus, kā veikt dažus no tiem darbiem, ko agrāk darījis tēvs, piemēram: kā kaut ko remontēt mājās.

Arī māte tev var sniegt atbalstu. Tiesa, viņa pati ļoti cieš, bet, ja tu, runājot ar cieņu, izteiksi savas jūtas, viņa katrā ziņā centīsies tev palīdzēt.

Sniedz atbalstu ģimenes locekļiem!

Tēva trūkums ietekmē ģimeni ļoti dažādi. Ja māte pirms tam nav strādājusi, tagad viņai jāsāk strādāt, turklāt varbūt veselos divos darbos, lai jūs varētu iztikt. Tev un brālim vai māsai varbūt vairāk jādara mājās. Bet tu varēsi tikt galā ar jaunajiem pienākumiem, ja attīstīsi sevī nesavtīgu kristīgu mīlestību. (Kolosiešiem 3:14.) Tā tev palīdzēs saglabāt pozitīvu prāta nostāju un pārvarēt aizvainojumu. (1. Korintiešiem 13:4—7.) Pīters sacīja: ”Es zinu, ka ir jāpalīdz ģimenes locekļiem, un es jūtu dziļu gandarījumu, apzinoties, ka daru kaut ko labu mammai un abām māsām.”

Bez šaubām, tēva aiziešana no mājām ir traģisks, sāpīgs notikums. Bet tu vari būt pārliecināts, ka ar Dieva palīdzību un ar mīlošu kristīgu draugu un ģimenes locekļu palīdzību problēmas ir iespējams atrisināt. *

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēli 26. lpp.]

Daži jaunieši paši ir spēruši pirmo soli, lai sazinātos ar tēvu