Rūpes par veselību. Meklējumi jaunā virzienā?

Veselība ir viens no jautājumiem, par ko cilvēki interesējas visvairāk. Reizēm šķiet, ka viedokļu par veselības aprūpi ir tikpat daudz cik medicīnas speciālistu. Šīs rakstu sērijas mērķis nav nostāties vienā vai otrā pusē, bet gan aplūkot par netradicionālām dēvēto ārstniecības metožu aizvien plašāko izmantojumu. Mēs nevēlamies īpaši ieteikt kādu no šeit pieminētajiem terapijas veidiem vai arī kādu citu. Daudzi ārstniecības veidi — vieni visai populāri, citi diezgan strīdīgi — šeit vispār nav minēti. Mēs esam pārliecināti, ka ir noderīgi iegūt informāciju par veselības aprūpi, taču lēmumi šajā jautājumā katram jāpieņem pašam.

VISI grib būt veseli. Tomēr saglabāt labu veselību nav nemaz tik viegli — par to liecina fakts, ka ārkārtīgi daudz cilvēku sūdzas par veselības traucējumiem. Daži pat uzskata, ka mūsdienās slimu cilvēku ir vairāk nekā jebkad agrāk.

Cīņā ar slimībām daudzi ārsti uzsvaru liek uz zālēm un paraksta pacientiem dažādus medikamentus, ko ražo un plaši reklamē farmaceitiskie uzņēmumi. Zīmīgs ir fakts, ka pēdējos gadu desmitos ieņēmumi no zāļu tirdzniecības ir strauji pieauguši: vēl nesen tie bija tikai daži miljardi dolāru gadā, turpretī tagad tie ik gadus sasniedz vairākus simtus miljardu dolāru. Kādi ir rezultāti?

Mediķu parakstītās zāles ir palīdzējušas daudziem cilvēkiem. Tomēr dažiem, lietojot zāles, veselība neuzlabojas vai pat pasliktinās. Tāpēc pēdējā laikā daudzi ķeras pie citiem ārstēšanas paņēmieniem.

Kur daudzi meklē palīdzību

Zemēs, kur aprūpes standarts ir modernā, tradicionālā medicīna, tagad daudzi pievēršas ārstēšanas metodēm, ko dēvē par netradicionālām. ””Berlīnes mūris”, kas ilgu laiku šķīra netradicionālo medicīnu no tradicionālās, liekas, ir sācis grūt,” 2000. gada maijā bija rakstīts Consumer Reports.

Amerikas medicīnas asociācijas žurnālā The Journal of the American Medical Association (JAMA) 1998. gada 11. novembrī bija atzīmēts: ”Netradicionālās medicīnas metodes, kas no funkcionālā viedokļa tiek raksturotas kā iejaukšanās, kuras netiek plaši mācītas medicīniskajās mācību iestādēs un ASV slimnīcās lielākoties netiek praktizētas, visas valsts mērogā aizvien vairāk saista gan masu saziņas līdzekļu, gan mediķu aprindu, gan valsts iestāžu un sabiedrības uzmanību.”

Taču 1997. gadā žurnālā Journal of Managed Care Pharmacy, norādot uz jaunākajām tendencēm, bija sacīts: ”Agrāk tradicionālās medicīnas speciālistiem bija skeptiska attieksme pret netradicionālo terapiju, bet patlaban Savienotajās Valstīs 27 medicīnas fakultātes [saskaņā ar kādu jaunāku avotu — pat 75], to vidū Hārvarda, Stenforda, Arizonas un Jeila universitātes medicīnas fakultātes, piedāvā fakultatīvu netradicionālās medicīnas kursu.”

JAMA bija stāstīts, ko daudzi pacienti dara, pūloties uzlabot savu veselību: ”1990. gadā apmēram piektā daļa (19,9%) pacientu, kas griezās pie ārsta nopietnas slimības dēļ, izmantoja arī kādu netradicionālu terapiju. 1997. gadā tā rīkojās jau gandrīz trešā daļa (31,8%) pacientu.” Rakstā bija arī atzīmēts:  ”Aptaujas, kas veiktas ārpus Savienotajām Valstīm, liecina, ka netradicionālā medicīna ir populāra visās rūpnieciski attīstītajās valstīs.”

Kā teikts JAMA, pirms dažiem gadiem proporcionālais iedzīvotāju daudzums, kas gada laikā bija izmantojuši netradicionālo ārstēšanu, Kanādā bija 15 procenti, Somijā — 33 procenti un Austrālijā — 49 procenti. ”Pieprasījums pēc netradicionālās terapijas ir ievērojams,” bija atzīts JAMA. Šis fakts ir jo īpaši ievērības cienīgs, ja ņem vērā, ka apdrošināšanas līgumos parasti nav paredzēts segt izdevumus par šādas terapijas izmantošanu. Tāpēc JAMA rakstā bija izteikts secinājums: ”Pašreizējais izmantojums, jādomā, nesniedz pilnīgu priekšstatu par to, cik plaši netradicionālā medicīna tiktu izmantota, ja ar to saistītās izmaksas biežāk segtu apdrošināšana.”

Daudzās valstīs jau ilgāku laiku ir vērojama tendence kombinēt tradicionālo un netradicionālo medicīnu. Dr. Pīters Fišers no Londonas Karaliskās homeopātiskās slimnīcas izteicās, ka galvenās netradicionālās medicīnas formas ”daudzviet faktiski [ir kļuvušas] tradicionālas”. ”Nav vairs divi ārstēšanas tipi — klasiskais un netradicionālais,” viņš sacīja. ”Ir tikai laba ārstēšana un slikta ārstēšana.”

Kā redzams, mūsdienās daudzi mediķi atzīst kā tradicionālās, tā netradicionālās medicīnas noderīgumu. Viņi nepieprasa, lai pacients izvēlētos vai nu vienu, vai otru, bet iesaka izmantot visas ārstniecības metodes, kas vien nāk pacientam par labu.

Kādi ir daži no netradicionālās terapijas veidiem? Kad un kā daži no tiem radušies? Un kāpēc tik daudz cilvēku tos izmanto?