Meža skaistule
Meža skaistule
NO ATMOSTIETIES! KORESPONDENTA ZVIEDRIJĀ
PIRMO reizi es to ieraudzīju kādā jūnija dienā — šo meža skaistuli, kā to vietējie mēdz dēvēt, jeb, citiem vārdiem runājot, ziemeļpūci.
Šīs lielās, apburošās pūces mājo atsevišķos Somijas un Ziemeļzviedrijas apgabalos un tālāk uz austrumiem līdz pat Sibīrijai un Aļaskai, kā arī Kanādā. Tās dzīvo diezgan slēpti un ir grūti pamanāmas, ja nav zināms, kur atrodas to ligzda. Kad ligzda ir atrasta, rodas iespēja pārliecināties, ka ziemeļpūce ir visai bezbailīgs putns.
Veiklais mednieks
Man bija izdevība novērot, kā ziemeļpūču tēviņš savā glīti izrakstītajā tērpā lūkojas pēc medījuma. Piepeši atrāvies no zara, tas metās lejā, mēģinot notvert peli. Vai medības bija veiksmīgas? Jā gan! Es skaidri varēju saskatīt mazo grauzēju karājamies pūces nagos, kad putns lēni un majestātiski lidoja augšup, vēzēdams iespaidīgos spārnus, kuru plētums sasniedz 140 centimetrus.
Ziemeļpūces neperē mazuļus katru gadu, kā to dara vairākums citu pūču. Šie lielie putni barojas tikai ar sīkiem grauzējiem, tāpēc dažos gados, kad grauzēju ir maz, ziemeļpūces nevairojas. Turpretī tad, kad barības ir papilnam, ziemeļpūču ligzdās mēdz būt pat vairāk par četriem pūčulēniem.
Partnera izvēle
Pavasaris pūcēm ir pārošanās laiks, un pūču mātīte rūpīgi izraugās sev pāri, tikai atšķirībā no tā, kā bieži gadās cilvēku vidū, glītam izskatam pūcienes acīs nepavisam nav lielas nozīmes. Pēc dažu putnu pētnieku novērojumiem, tēviņam ir jāpierāda, ka tas ir izveicīgs mednieks. Pirms var sākt domāt par bērniem, tēviņam ir jāatnes mātītei barība.
Ja peļu ir daudz un pūču tēvs ir prasmīgs ”gādnieks”, mātīte bagātīgi saņem barību un pieņemas svarā. Svara pieaugumu mātītes organisms uztver kā signālu, kas ietekmē to, cik olu pūce izdēs.
Tagad medības paliek tikai tēviņa ziņā, un tās prasa krietni daudz enerģijas. Viņu paskubina mātītes lūdzošie saucieni, jo tā visus savus spēkus veltī olu dēšanai un perēšanai.
Ligzda atrasta
Es binoklī vēroju pūču tēviņu, kas regulāri lidoja pāri, nesdams medījumu, un galu galā man izdevās pamanīt, kur atrodas ligzda. Ziemeļpūces pašas nevij sev ligzdas, bet iemitinās žagaru ligzdās, ko taisījuši citi plēsīgi meža putni. Ja piemērotu ligzdu nav iespējams atrast, tās mēdz izmantot nokaltušu koku stumbeņus.
Ligzdā es ieraudzīju divus mazus, pūkainus putnēnus veramies pasaulē platām, it kā izbrīnā ieplestām acīm. Žēlabaini brēkdami, tie vērsa savus izsalkušos skatienus uz māti, kas sēdēja sardzē turpat blakus. Šajā laikā pārāk cieši pietuvoties pūčulēniem ir bīstami. Ja pūcei šķitīs, ka viņas mazuļiem draud briesmas, viņa klusi pacelsies spārnos un metīsies virsū traucētājam ar saviem asajiem nagiem. Tāpēc ir jābūt uzmanīgam un, vērojot pūces, jāturas no tām pienācīgā attālumā.
Barošana un patstāvīgas dzīves sākums
Atlidojis pie ligzdas, tēviņš paņēma knābī peli, ko līdz tam bija turējis nagos, un deva to vienam no putnēniem. Kamēr tiek barots viens mazulis, nākamais, kurš gaida savu kārtu, lai dabūtu kādu kumosiņu, taisa milzīgu troksni.
Kad pūčulēns ir apēdis kāroto maltīti, tā uzvedībā notiek gluži vai komiskas izmaiņas. Mazulis, kas līdz tam ir bijis dzīvīgs un možs, piepeši pārvēršas un sāk uzvesties tā, it kā būtu piedzēries. Putnēna enerģija tiek pilnībā veltīta barības sagremošanai, un pēc neilga brīža tas sakrīt mazā pūkainu spalvu kaudzītē. Tikmēr brālis vai māsa, kas tup tam blakus, palēnām atgūst modrību, jo tam sāk pāriet iepriekšējās barošanas reizes izraisītais ”reibums”.
Tā pūču ģimenes dzīve rit līdz jūnija vidum. Ap to laiku pūčulēniem ir jau četras nedēļas un, sekojot mātes aicinošajai balsij, tie atstāj ligzdu. Sākumā putnēni ar lielu izveicību kāpelē pa zariem. Augšā kokā tos plēsēji apdraud daudz mazāk nekā tad, ja tie atrastos uz zemes.
Pēc kāda laika putnēni sāk pārvietoties no zara uz zaru ar spārnu palīdzību, vingrinoties lidošanā. Visbeidzot tie pilnīgi apgūst lidotprasmi un iemācās paši medīt. Mainās arī pūčulēnu izskats, un tagad jaunās pūces, tāpat kā to vecākus, ar pilnām tiesībām var dēvēt par meža skaistulēm.
[Norādes par attēlu autortiesībām 18. lpp.]
© Joe McDonald
© Michael S. Quinton
[Norādes par attēlu autortiesībām 19. lpp.]
© Michael S. Quinton
© Michael S. Quinton