Iet uz pamatdaļu

Iet uz saturu

Kāpēc tēvi aiziet

Kāpēc tēvi aiziet

Kāpēc tēvi aiziet

”Es neatceros, ka mamma un tētis būtu strīdējušies un plēsušies. Tētis dzīvoja ar mums, bet tad pēkšņi viņa kādu dienu vairs nebija. Es līdz pat šai dienai nezinu, kur viņš ir. Es zinu tikai to, ka man nav nekādu jūtu pret viņu.” (Brūss.)

”Klasē es biju vienīgā, kurai bija tikai māte un kura nedzīvoja personīgajā mājā. [..] Es visu laiku jutos kā baltais zvirbulis. Vienmēr jutos ļoti atšķirīga no pārējiem sava vecuma biedriem.” (Patrišija.)

ĢIMENES krīzes saknes ir meklējamas tajā laikā, kad notika rūpniecības apvērsums. Vīrieši devās strādāt fabrikās, un tēva ietekme ģimenē sāka mazināties, bērnu audzināšanā vairāk piedalījās māte. * Bet pat tad lielākā daļa tēvu palika kopā ar ģimeni. Taču divdesmitā gadsimta 60. gadu vidū šķirto laulību skaits Amerikas Savienotajās Valstīs sāka strauji pieaugt. Reliģiskie, ekonomiskie un sociālie šķēršļi, kas agrāk kavēja šķirt laulības, sāka sabrukt. Tā saucamie eksperti apgalvoja, ka vecāku šķiršanās nekaitē bērniem, bet īstenībā var nākt tiem par labu, un nepieredzēti daudz cilvēku, šo padomdevēju mudināti, šķīra savu laulību. Frenks Furstenbergs jaunākais un Endrū Čerlins min šādus datus: ”Beļģijā, Francijā un Šveicē [šķirto laulību] skaits [no 60. gadiem] ir pieaudzis divkārt, bet Anglijā, Kanādā un Nīderlandē — trīskārt.” (Divided Families—What Happens to Children When Parents Part.)

Kaut arī pēc šķiršanās bērni parasti paliek dzīvot pie mātes, daudzi tēvi vēlas saglabāt attiecības ar bērniem. Tāpēc ļoti bieži par aizbildņiem tiek iecelti abi vecāki. Tomēr lielākā daļa šķirto tēvu pārsteidzoši maz satiekas ar bērniem. Kādā pētījumā noskaidrojās, ka tikai sestā daļa bērnu, kam vecāki ir šķīrušies, sastop tēvu reizi nedēļā. Gandrīz puse bērnu nebija redzējuši tēvu veselu gadu!

Ja abi vecāki ir iecelti par aizbildņiem

Kad abi šķirtie vecāki ir iecelti par bērnu aizbildņiem, ir nepieciešama cieša sadarbība un uzticēšanās, bet tieši tās visbiežāk pietrūkst. F. Furstenbergs un E. Čerlins raksta: ”Galvenais iemesls, kāpēc tēvi pārstāj apmeklēt savus bērnus, ir tas, ka viņi nevēlas vairs būt nekādās attiecībās ar bijušo sievu. Daudzām sievietēm izveidojas tieši tāda pati attieksme pret bijušo vīru.”

Tiesa, daudzi šķirtie vīri pastāvīgi tiekas ar saviem bērniem. Bet, tā kā viņi vairs nav iesaistīti bērnu ikdienas dzīvē, dažiem ir grūti izturēties kā tēviem, kad viņi ir kopā ar bērniem. Daudzi izvēlas būt vienkārši bērnu rotaļu biedri un visu kopīgi pavadīto laiku atpūšas vai iepērkas. Četrpadsmit gadus vecais Ari par sestdienas un svētdienas ciemošanos pie tēva stāsta: ”Nav nekāda plāna, man nav jādzird: ”Tev pussešos jābūt mājās,” — un tamlīdzīgi. Nav nekādu ierobežojumu. Es varu justies pilnīgi brīvi. Turklāt tētis man vienmēr kaut ko nopērk.” (Džila Kremenca. How It Feels When Parents Divorce.)

Mīlošam tēvam, bez šaubām, ir jāprot ”saviem bērniem dot labas dāvanas”. (Mateja 7:11.) Bet dāvanas nevar aizstāt audzināšanu. (Salamana Pamācības 3:12; 13:1.) Ja vīrietis vairs nepildīs tēva pienākumus, bet būs tikai rotaļu biedrs vai ciemiņš, tad viņa attiecības ar bērnu noteikti pasliktināsies. Kādā pētījumā bija teikts: ”Šķiršanās var uz visiem laikiem sabojāt tēva attiecības ar bērniem.” (Journal of Marriage and the Family, 1994. gada maija numurs.)

Daži vīrieši, būdami aizvainoti un dusmīgi, ka viņi ir izstumti no bērnu dzīves, vai arī juzdami vienaldzību pret bērniem, pēc aiziešanas vairs nesniedz nekādu materiālu atbalstu. * (1. Timotejam 5:8.) ”Es nevaru pateikt par savu tēvu neviena laba vārda,” atzīst kāds sarūgtināts pusaudzis. ”Viņš galīgi neinteresējas par mums, nepalīdz mums, un es domāju, ka viņš ir vienkārši riebīgs.”

Neprecējušies vecāki

Tā kā ārpus laulības dzimst ārkārtīgi daudz bērnu, strauji pieaudzis to bērnu skaits, kas aug bez tēva. Amerikas Savienotajās Valstīs ”aptuveni trešā daļa bērnu dzimst ārpus laulības”, teikts grāmatā Fatherless America. Latvijā, kā rakstīts 1999. gadā izdotajā Latvijas demogrāfijas gadagrāmatā, nereģistrētā laulībā dzimušo bērnu skaits 1998. gadā sasniedza jau 37,1 procentu. ASV katru gadu pasaulē nāk 500 000 bērnu, kuru mātes ir 15 līdz 19 gadus vecas, un 78 procenti no viņām nav precējušās. Taču pusaudžu grūtniecība ir visas pasaules problēma. Pasākumiem, kas popularizē kontracepcijas līdzekļu lietošanu vai pilnīgu atturēšanos no dzimumattiecībām, nav izdevies mainīt pusaudžu seksuālo uzvedību.

Braiena Robinsona grāmatā Teenage Fathers ir paskaidrots: ”Ārlaulības bērns vairs nesagādā to kaunu un negodu, kādu tas sagādāja vēl 60. gados, jo sabiedrības attieksme pret dzimumattiecībām un pirmslaulību grūtniecību ir kļuvusi daudz iecietīgāka. [..] Mūsdienu jauniešiem pastāvīgi jādzird un jāredz, kā reklāmās, dziesmās, kinofilmās un televīzijā tiek uzsvērta seksualitāte. Amerikas masu informācijas līdzekļi iegalvo pusaudžiem, ka seksuālās attiecības ir kaut kas romantisks, aizraujošs un satraucošs, bet nekad nerunā par to, kādas īstenībā ir sekas bezatbildīgām gadījuma rakstura dzimumattiecībām.”

Pēc visa spriežot, daudzi jaunieši dzīvo laimīgā neziņā par šādu attiecību sekām. Lūk, daži izteikumi, ko no jauniešiem bija dzirdējis B. Robinsons: ””Viņa neizskatījās pēc tādas [kas varētu palikt stāvoklī]”; ”Es ar viņu gulēju tikai reizi nedēļā”; ”Es domāju, ka no vienas reizes nevar palikt stāvoklī”.” Protams, daži puiši pat pārāk labi zina, ka pēc dzimumattiecībām var iestāties grūtniecība. Grāmatā Young Unwed Fathers bija stāstīts: ”Daudziem puišiem [pilsētās] dzimumattiecības ir svarīgs vietējā sociālā statusa simbols, viņi dižojas ar panākumiem seksā. Daudzas meitenes, lai iegūtu puišu uzmanību, piedāvā sevi.” Dažās pilsētas jauniešu kompānijās tos puišus, kuri nav kļuvuši par tēviem, pat izsmej un sauc par ”nevainīgajiem”!

Aina kļūst vēl drūmāka, kad uzzinām, ko atklāja kāds 1993. gadā ASV, Kalifornijā, veikts pētījums par skolas vecuma meitenēm, kurām piedzimuši bērni. Divās trešdaļās gadījumu bērna tēvs bija nevis meitenes draugs pusaudža vecumā, bet gan jauns vīrietis, kam pāri 20 gadiem. Vairāki pētījumi norāda, ka daudzas pusaudžu vecuma vientuļās mātes ir izvarojuši pieauguši vīrieši. Šīs ļaundarības atspoguļo to, cik slima un izvirtusi ir mūsdienu sabiedrība. (2. Timotejam 3:13.)

Kāpēc puiši aiziet

Reti ir gadījumi, kad pusaudži, kļuvuši par tēviem, turpmāk gādā par bērnu. Lūk, ko sacīja kāds puisis, kura draudzenei iestājās grūtniecība: ”Es viņai vienkārši pateicu: ”Starp mums viss ir cauri!”” Tomēr, kā bija uzsvērts kādā žurnāla Family Life Educator rakstā, ”lielākā daļa jauno tēvu ļoti vēlas, lai viņiem būtu ciešas attiecības ar bērniem”. Pēc kāda pētījuma datiem, apmēram 70 procenti gados jauno, neprecējušos tēvu reizi nedēļā apciemoja savu mazuli. Bet rakstā bija uzsvērta arī negatīva tendence: ”Bērnam kļūstot lielākam, apciemojumu skaits samazinās.”

Kāds 17 gadus vecs tēvs paskaidroja, kāpēc tā notiek: ”Ja es būtu zinājis, cik tas ir grūti, es nekad to nebūtu pieļāvis.” Tikai dažiem jauniešiem piemīt emocionālais briedums un pieredze, kas vajadzīga, lai tiktu galā ar vecāku pienākumiem. Daudziem nav arī pietiekamas izglītības vai darba iemaņu iztikas pelnīšanai. Tāpēc daudzi puiši, negribēdami piedzīvot kaunpilnu neveiksmi, pamet bērnus. ”Man ir problēmu līdz kaklam,” atzīst kāds jaunietis, kas kļuvis par tēvu. Kāds cits žēlojas: ”Es nemāku rūpēties pats par sevi un nezinu, ko es iesāktu, ja man būtu jārūpējas arī par dēlu.”

Skābās vīnogas

Bībeles laikos ebreji lietoja sakāmvārdu: ”Tēvi ēduši skābas vīnogas, un bērniem zobi no tā nomizējuši.” (Ecēhiēla 18:2.) Dievs sacīja ebrejiem, ka tā nav jābūt — ka pagātnes kļūdas nav jāatkārto nākotnē. (Ecēhiēla 18:3.) Tomēr miljoniem bērnu tagad cieš no vecāku ”skābajām vīnogām”: viņi izjūt smagās sekas, ko radījis vecāku brieduma trūkums, bezatbildība un neizdevušās laulības. Pētījumi nepārprotami liecina, ka bērni, kas aug bez tēva, ir pakļauti lielam riskam fiziskā un emocionālā ziņā. (Skatīt informāciju 7. lappusē.) Īpaši bēdīgs ir fakts, ka bieži vien vecāku kļūdas tiek atkārtotas nākamajās paaudzēs — un sāpes un ciešanas turpinās.

Vai bērniem, kas aug bez tēva, dzīve noteikti būs neizdevusies? Nē, tā nevar teikt. Ir iespējams izkļūt no apburtā loka. Par to ir runāts nākamajā rakstā.

[Zemsvītras piezīmes]

^ 4. rk. Interesants ir fakts, ka pirms industrializācijas Amerikas Savienotajās Valstīs izdotās grāmatas par bērnu audzināšanu galvenokārt bija domātas tēviem, nevis mātēm.

^ 10. rk. Kā raksta speciālisti Sēra Maklenahana un Gērijs Sendefurs, Amerikas Savienotajās Valstīs ”apmēram 40 procentiem bērnu, kam teorētiski būtu jāsaņem pabalsts, [tiesa] to nav pat piešķīrusi, bet ceturtā daļa bērnu, kam pabalsts ir piešķirts, to nesaņem. Tikai nepilna trešā daļa bērnu saņem to, kas viņiem pienākas.”

[Rāmītis/Attēls 7. lpp.]

KĀDAM RISKAM PAKĻAUTI BĒRNI, KAS AUG BEZ TĒVA

Bērni, kas aug bez tēva, ir pakļauti lielam riskam. Dažiem varbūt būs sāpīgi lasīt tālāko informāciju, taču, lai novērstu vai vismaz mazinātu briesmas, pirmām kārtām par tām ir jāzina. Tāpat ņemiet vērā, ka statistikas dati ir vispārīgi, tie neattiecas uz katru konkrētu cilvēku. Ir daudz bērnu, kas aug bez tēva, bet kas nepieredz nevienu no tālāk minētajām problēmām. Kā var lasīt nākamajā rakstā, rūpes par bērnu un sekošana Bībeles principiem var krietni samazināt risku. Bet, lūk, kādas briesmas var draudēt bērnam, kas aug bez tēva.

Seksuāla izmantošana

Pētījumi skaidri liecina, ka bērnam, kas aug bez tēva, ir lielāks risks tikt seksuāli izmantotam. Pēc kāda pētījuma datiem, no 52 000 bērnu, kas bija seksuāli izmantoti, ”72 procenti dzīvoja ģimenē, kurā nebija viena no īstajiem vecākiem vai pat nebija abu vecāku”. Grāmatā Fatherless America apgalvots: ”Bērnu seksuālās izmantošanas gadījumi mūsu sabiedrībā arvien biežāk notiek galvenokārt tāpēc, ka pieaug to bērnu skaits, kuru tēvs nav precējies ar māti, bet kuru māte ir precējusies ar citu vīrieti, vai arī viņai ir draugs, vai arī mājā uzturas citi vīrieši, kas nav bērna radinieki.”

Agrīni uzsākta dzimumdzīve

Tā kā nepilnās ģimenēs bērni parasti netiek uzraudzīti tik labi kā ģimenēs ar abiem vecākiem, bērniem no nepilnām ģimenēm bieži ir lielākas iespējas sākt amorālu dzīvi. Šādu uzvedību var veicināt arī tas, ka bērni tiek mazāk audzināti. ”Meitenēm, kas aug bez tēva, ir divarpus reizes lielāks risks, ka viņām iestāsies grūtniecība,” ziņo ASV Veselības un labklājības departaments.

Nabadzība

Pētījumā, kurā Dienvidāfrikā piedalījās tumšādainās pusaudzes, bija secināts, ka kļūt par vientuļo māti parasti nozīmē iestigt nabadzībā. ”Apmēram 50% gadījumu pusaudzes neturpina pārtrauktās mācības skolā,” raksta pētījuma autori. Daudzas vientuļās mātes kļūst par prostitūtām un sāk tirgoties ar narkotikām. Rietumu zemēs situācija nav daudz labāka. Amerikas Savienotajās Valstīs ”no bērniem, kas dzīvoja ģimenē ar abiem vecākiem, [1995. gadā] 10 procenti cieta trūkumu, bet no bērniem, kurus audzināja tikai māte, trūkumā dzīvoja 50 procenti”. (America’s Children: Key National Indicators of Well-Being 1997.)

Pamesti novārtā

Tā kā mātēm, kas vienas audzina bērnus, ir jāveic ļoti daudz pienākumu, viņas nespēj pavadīt ar bērniem tik daudz laika, cik vajadzētu. Kāda sieviete, kas šķīrusies no vīra, atceras: ”Pa dienu es strādāju, bet vakarā mācījos — tā es biju galīgi noskrējusies. Mani bērni palika novārtā.”

Psihiskā trauma

Pretēji dažu ekspertu apgalvojumiem, ka bērni ātri samierinās ar vecāku šķiršanos, speciālisti, piemēram, Dr. Džūdita Volerstaina, ir secinājuši, ka vecāku šķiršanās rada bērniem psihisku traumu, kuras sekas jūtamas vēl pēc daudziem gadiem. ”Apmēram trešā daļa jaunu vīriešu un sieviešu vecumā no deviņpadsmit līdz divdesmit deviņiem gadiem vēl desmit gadus pēc vecāku šķiršanās ne pēc kā īpaša savā dzīvē netiecas. Viņi vienkārši dzīvo bez jebkādiem konkrētiem mērķiem.. un ar sava bezspēcīguma apziņu.” (Džūdita Volerstaina un Sandra Bleikslija. Second Chances.) Zema pašcieņa, nomāktība, noziedzīga rīcība un nemitīgas dusmas — to visu novēroja daudziem bērniem, kuru vecāki bija šķīrušies.

Grāmatā The Single-Parent Family rakstīts: ”Ļoti daudz pētījumu liecina, ka zēni, kas auguši bez vīrieša ģimenē, nav pārliecināti par savu vīrišķību, viņiem ir zema pašcieņa un vēlāk dzīvē viņiem rodas grūtības tuvu attiecību veidošanā ar sievieti. Problēmas, kādas var rasties meitenēm, kas augušas bez tēva, parasti sāk izpausties pusaudzes vecumā vai vēlāk, un arī viņām pieaugušām ir grūti veidot sekmīgas attiecības ar pretējo dzimumu.”