Ke Fakavikiviki Te Kōkelekāsio Kiā Sehova

“ ʼE au tala anai tou huafa ki toku ʼu tehina; ʼi te lotolotoiga ʼo te kōkelekāsio ʼe au fakavikiviki anai kiā te koe.”—Hepeleo 2:12, MN.

1, 2. He koʼē ʼe maʼuhiga ia te kōkelekāsio, pea koteā tana gāue tāfito ʼaē ʼe ina fai?

 LOLOTOGA te hisitolia ʼo te tagata, neʼe maʼu e te hahaʼi te felōgoi pea mo te tokalelei ʼi he fāmili logo tahi. Kae ʼe fakahā ʼi te Tohi-Tapu ia te tahi logo tahi ʼe maʼu iā ʼaho nei ʼi te mālamanei kātoa e te hahaʼi kaugamālie, ʼe natou felōgoi lelei pea mo maʼuli tokalelei. ʼE ko te kōkelekāsio faka Kilisitiano. Peʼe kotou kau ʼi he fāmili ʼe felōgoi lelei peʼe kailoa, kae ʼe kotou lava leleiʼia pea ʼe tonu ke kotou leleiʼia ia te fakatuʼutuʼu ʼaē neʼe fai e te ʼAtua ʼaki te kōkelekāsio. Pea kapau kua kotou kau ki he kōkelekāsio ʼa te kau Fakamoʼoni ʼa Sehova, ʼe lagi kotou fakamoʼoni anai ki te fakatahi lelei pea mo te tokalelei ʼaē ʼe kotou maʼu ai.

² Ko te kōkelekāsio ʼe mole faka ʼuhiga pē ki he fakatahi ʼa he kūtuga. ʼE mole ko ni hahaʼi peʼe ko he fale ʼe fakatahi kiai niʼihi heʼe natou felōgoi tahi peʼe tatau te ʼu faigaoʼi ʼaē ʼe natou manako kiai. Kae ko te fakatuʼutuʼu ʼuluaki ʼo te kōkelekāsio moʼo fakavikiviki kiā Sehova ʼAtua. Kua fualoa ia te fakatuʼutuʼu ʼaia, ohagē ko tona fakahā ʼi te tohi ʼo Pesalemo. Iā Pesalemo 35:18, ʼe tou lau fēnei: “ ʼE au faka kolōlia anai koe ʼi te kōkelekāsio lahi; ʼi te hahaʼi tokolahi ʼe au fakavikiviki anai kiā te koe.” ʼO toe fēia iā Pesalemo 107:31, 32, ʼe fakaloto mālohiʼi fēnei tātou: “Ê! Ke tou fakafetaʼi kiā Sehova ʼuhi ko tona loto manavaʼofa pea mo tana ʼu gāue fakaofoofo ki te ʼu foha ʼo te tagata. Ke natou vikiʼi ia ia ʼi te kōkelekāsio ʼa te hahaʼi.”

 3. ʼI te manatu ʼa Paulo, koteā te gāue ʼa te kōkelekāsio?

³ Neʼe fakahā e te ʼapositolo ko Paulo ia te tahi gāue maʼuhiga ʼa te kōkelekāsio ʼi tana ʼui ʼaē ko “te api o te Atua, te [“kōkelekāsio,” MN ] o te Atua mauli, ko te pou pea mo te tafito o te mooni.” (1 Timoteo 3:15) Ko te kōkelekāsio fea ʼaē neʼe talanoa kiai ia Paulo? ʼE faka ʼuhigaʼi feafeaʼi ʼi te Tohi-Tapu te kupu “kōkelekāsio”? Pea koteā tona pikipikiga mo totatou maʼuli pea mo te ʼu fakatuʼutuʼu ʼaē ʼe tou fai? Moʼo tali ki te ʼu fehuʼi ʼaia, tou vakaʼi age muʼa ia te ʼu fakaʼaogaʼi ʼo te kupu “kōkelekāsio” ʼi te Folafola ʼa te ʼAtua.

 4. ʼI te agamāhani, ʼe faka ʼuhiga feafeaʼi ʼi te Tauhi ʼĀfea ia te kupu “kōkelekāsio”?

⁴ ʼI te agamāhani ko te kupu faka Hepeleo ʼaē neʼe fakaliliu ki te kupu “kōkelekāsio,” ʼe ko tona faka ʼuhiga “fakatahi” peʼe “fakatahitahi.” (Teutalonome 4:10; 9:10) Neʼe fakaʼaogaʼi e te tagata fai pesalemo te kupu “kōkelekāsio” ʼo ʼuhiga mo te kau ʼāselo ʼi te lagi, pea ʼe toe fakaʼaogaʼi ki he kūtuga ʼo he ʼu hahaʼi agakovi. (Pesalemo 26:5; 89:5-7) Kae ʼi te agamāhani ʼi te Tauhi ʼĀfea ʼe fakaʼaogaʼi te kupu ʼaia ki te kau Iselaele. Neʼe fakahā e te ʼAtua ko Sakopo ʼe “liliu anai ko he kaugamālie,” pea neʼe hoko te faʼahi ʼaia. (Senesi  28:3; 35:11; 48:4) Ko te kau Iselaele neʼe pāuiʼi, neʼe fili ke natou liliu ko te “kōkelekāsio ʼa Sehova,” ko “te kōkelekāsio ʼa te ʼAtua moʼoni.”—Faka au 20:4; Nehemia 13:1; Sosue 8:35; 1 Samuele 17:47; Mikea 2:5.

 5. Ko te kupu faka Keleka fea ʼaē ʼe fakaʼaogaʼi māhani moʼo fakaliliu te kupu “kōkelekāsio” pea ʼe lava faka ʼuhiga feafeaʼi te kupu ʼaia?

⁵ Ko te kupu faka Keleka ékklêsia, ʼe haʼu mai te ʼu kupu faka Keleka e lua ko tona faka ʼuhiga “ ʼi tuʼa ʼo” pea “pāui.” ʼE lava fakaʼaogaʼi ki he kūtuga, ohagē lā ko “te fakatahi” ʼaē neʼe lagaʼi e Temetelio ke fakafeagai kiā Paulo ʼi Efeso. (Gaue 19:32, 39, 41) Kae ʼi te agamāhani ʼe fakaʼaogaʼi ʼi te Tohi-Tapu te kupu ʼaia ki te kōkelekāsio faka Kilisitiano. Ko ʼihi Tohi-Tapu ʼe natou fakaliliu te kupu ʼaia ʼaki te kupu “ ʼēkelesia,” kae ʼi te fakamatala ʼi te tikisionalio The Imperial Bible-Dictionary “neʼe mole heʼeki ʼi ai he temi ʼe faka ʼuhiga ai [ʼi te Tauhi Foʼou] ki he fale ʼe fakatahitahi kiai te kau Kilisitiano moʼo fai ia tanatou tauhi.” Pea ʼi te Tauhi Foʼou, ʼe tou maʼu ai te kupu “kōkelekāsio,” ʼe lagi ko ʼona faʼahiga fakaʼaogaʼi kehekehe e fā.

Te Kōkelekāsio Fakanofo ʼa Te ʼAtua

 6. Koteā ʼaē neʼe fai e Tavite pea mo Sesu ʼi te kōkelekāsio?

⁶ Neʼe faka ʼuhiga e te ʼapositolo ko Paulo kiā Sesu ia te ʼu palalau ʼa Tavite ʼaē iā Pesalemo 22:22, pea neʼe ina tohi fēnei: “ ‘ ʼE au tala anai tou huafa ki toku ʼu tehina; ʼi te lotolotoiga ʼo te kōkelekāsio ʼe au fakavikiviki anai kiā te koe ʼaki he ʼu hiva.’ Koia, neʼe tonu ai ke liliu [ia Sesu] iā faʼahi fuli pē ʼo tatau mo tona ʼu ‘tehina,’ ke feala ai hana liliu ko he pelepitelō lahi ʼe agaʼofa pea mo agatonu ʼo ʼuhiga mo te ʼu meʼa ʼa te ʼAtua.” (Hepeleo 2:12, 17, MN ) Neʼe vikiʼi e Tavite ia te ʼAtua ʼi te lotolotoiga ʼo te kōkelekāsio ʼo te Iselaele ʼo te temi muʼa. (Pesalemo 40:9) Kae koteā ʼaē neʼe fia palalau kiai ia Paulo ʼi tana ʼui ʼaē neʼe vikiʼi e Sesu ia te ʼAtua “ ʼi te lotolotoiga ʼo te kōkelekāsio”? Ko te kōkelekāsio fea ʼaia?

 7. ʼE fakaʼaogaʼi ʼuluaki feafeaʼi ia te kupu “kōkelekāsio” ʼi te Tauhi Foʼou?

⁷ ʼE maʼuhiga te ʼu manatu ʼaē neʼe tou lau iā Hepeleo 2:12, 17. ʼE hā mai ʼe ʼi ai tona ʼaoga kiā tātou, ko Kilisito neʼe kau ʼi te kōkelekāsio ʼaē neʼe ina tala ai te huafa ʼo te ʼAtua ki tona ʼu tehina. Neʼe ko ai te ʼu tehina ʼaia? Ko nātou ʼaia ʼe natou kau ki te “hako o Apalahamo,” te ʼu tehina fakanofo ʼo Kilisito, ia nātou ʼe “kau ki he paui mai selo.” (Hepeleo 2:16–3:1; Mateo 25:40) Koia, ko te kupu “kōkelekāsio” ʼi te Tauhi Foʼou ʼe ʼuluaki fakaʼaogaʼi ki te kūtuga ʼe faʼufaʼu e te kau tisipulo fakanofo ʼa Kilisito. Ko te toko 144 000 kau fakanofo ʼaia ʼe ko “te kōkelekāsio ʼo te kau ʼuluaki tupu ʼaē neʼe kua tohi ʼi selō.”—Hepeleo 12:23, MN.

 8. Neʼe fakahā fakatomuʼa feafeaʼi e Sesu ia te fakatuʼu ʼo te kōkelekāsio faka Kilisitiano?

⁸ Neʼe fakahā e Sesu ko te “kōkelekāsio” faka Kilisitiano ʼaia kā fakatuʼu. ʼI te taʼu kātoa ʼi muʼa ʼo tona mate, neʼe ʼui fēnei e Sesu ki te ʼapositolo: “Ko koe Petelo, pea ʼi te fuga maka nei ʼe au laga ai anai taku kōkelekāsio, pea ʼe mole lavaʼi anai ia e te ʼu matapā ʼo te Hatesi.” (Mateo 16:18, MN ) Neʼe mahino lelei kiā Petelo pea mo Paulo, neʼe ko Sesu totonu ia te maka ʼaia neʼe fakakikite. Neʼe ʼui e Petelo ko te “ ʼu maka maʼuli” ʼo te fale lotu fakalaumālie ʼaē ʼe laga ki te maka ko Kilisito, neʼe ko “he hahaʼi kua tuku ke liliu ko hona koloa makehe, [moʼo] faka mafola te ʼu kalitātē” ʼo Ia ʼaē neʼe ina pāuiʼi ia nātou.—1 Petelo 2:4-9, MN; Pesalemo 118:22; Isaia 8:14; 1 Kolonito 10:1-4.

 9. Ko te temi fea ʼaē neʼe kamata fakatuʼu ai te kōkelekāsio ʼa te ʼAtua?

⁹ Neʼe kamata ʼanafea ia te fili ʼo te ‘hahaʼi ke liliu ko he koloa makehe’ moʼo fakatuʼu ʼo te kōkelekāsio faka Kilisitiano? Neʼe kamata ʼi te Penikositē ʼo te taʼu 33 ʼo totatou temi, ʼi te temi ʼaē neʼe tuku ifo e te ʼAtua tona laumālie māʼoniʼoni ki tana ʼu tisipulo ʼaē neʼe fakatahitahi ʼi Selusalemi. Ki muli age ʼo te ʼaho pē ʼaia, neʼe fai e Petelo te akonaki fakatalakitupua ki te kau Sutea pea mo te kau poloselite. Tokolahi iā nātou ʼaia neʼe malave ki ʼonatou loto ia te mate ʼo Sesu, pea neʼe natou fakahemala pea mo papitema. ʼI te fakamatala ʼo te Tohi-Tapu, ʼe tou lau ko te toko tolu afe neʼe natou fai ia te faʼahi ʼaia, pea neʼe natou liliu ʼo kau ki te kōkelekāsio foʼou ʼa te ʼAtua pea neʼe natou tuputupu. (Gaue 2:1-4, 14, 37-47) Neʼe tuputupu te kōkelekāsio ʼuhi he neʼe  kaugamālie age te kau Sutea pea mo te kau poloselite neʼe natou mahino ko te Iselaele ʼi te kakano neʼe mole kei fakaʼaogaʼi ko te kōkelekāsio ʼa te ʼAtua. Kae ko te kau Kilisitiano fakanofo ʼaē e natou faʼufaʼu te ‘Iselaele fakalaumālie a te Atua’ ko nātou ʼaia kua natou liliu ko te kōkelekāsio moʼoni ʼa te ʼAtua.—Kalate 6:16; Gaue 20:28.

10. ʼE feafeaʼi te felōgoi ʼa Sesu mo te kōkelekāsio ʼa te ʼAtua?

¹⁰ ʼI te agamāhani ʼi te Tohi-Tapu, ʼe fakakehekeheʼi ia Sesu pea mo te kau fakanofo, ohagē lā ʼi te ʼu palalau ʼaenī “ ʼo ʼuhiga mo Kilisito pea mo te kōkelekāsio.” Ko Sesu e ko te Pule ʼo te kōkelekāsio ʼaia ʼo te kau Kilisitiano fakanofo. Neʼe tohi e Paulo ko te ʼAtua “neʼe ina fakanofo ke pule [ia Sesu] kiā meʼa fuli ʼi te kōkelekāsio ʼaē ko tona sino.” (Efeso 1:22, 23, MN; 5:23, 32, MN; Kolose 1:18, 24) Iā ʼaho nei, ʼi te kele ʼe kei toe te tokosiʼi ʼo nātou ʼaē ʼe kau ki te kau fakanofo ʼo te kōkelekāsio ʼaia. Kae ʼe tou tui papau, ko tonatou Pule ia Sesu Kilisito, ʼe ʼofa kiā nātou. ʼE hā tona ʼofa ʼaia kiā nātou iā Efeso 5:25 (MN ): “Ohagē ko te ʼofa ʼa Kilisito ki te kōkelekāsio pea mo ina foaki ia ia totonu maʼa te kōkelekāsio.” ʼE ʼofa kiā nātou heʼe natou maʼumaʼua ʼi te momoli “he sākilifisio fakavikiviki [ki te ʼAtua], ko tona faka ʼuhiga ko te fua ʼo te ʼu laugutu ʼaē ʼe natou fagonogono ki tona huafa,” ohagē ko Sesu ʼi tana kei maʼuli ʼi te kele.—Hepeleo 13:15, MN.

Te Tahi ʼu Fakaʼaogaʼi ʼo Te Kupu “Kōkelekāsio”

11. Koteā te tahi faka ʼuhiga ʼo te fakaʼaogaʼi ʼo te kupu “kōkelekāsio” ʼi te Tauhi Foʼou?

¹¹ ʼI ʼihi temi, ʼe fakaʼaogaʼi ʼi te Tohi-Tapu ia te kupu “kōkelekāsio” moʼo talanoa ki he kiʼi kūtuga tokosiʼi, kae mole fakaʼaogaʼi ki te kūtuga kātoa ʼo te toko 144 000 kau fakanofo ʼaē ʼe natou faʼufaʼu “te kōkelekāsio ʼa te ʼAtua.” Ohagē lā, neʼe faitohi fēnei ia Paulo ki te kūtuga Kilisitiano: “Ke kotou tōkakaga naʼa kotou liliu ko he ʼu meʼa fakatupu tūkia ki te kau Sutea pea mo te kau Keleka pea mo te kōkelekāsio ʼa te ʼAtua.” (1 Kolonito 10:32, MN ) ʼE hā mai, kapau neʼe fai e he Kilisitiano ʼi Kolonito ia he aga ʼe kovi, pea neʼe ina lava faka tūkia niʼihi ʼi tana aga ʼaia. Neʼe feala koa ki te aga ʼaia ʼe kovi ke ina faka tūkia ia te kau Keleka fuli, mo te kau Sutea fuli, peʼe ko te kau fakanofo fuli ʼo te temi ʼaia ʼo aʼu mai ki totatou temi? Kailoa. ʼI te vaega ʼaenī, ʼe tou mahino ko “te kōkelekāsio ʼa te ʼAtua” ʼe fakaʼaogaʼi ki te kau Kilisitiano neʼe māʼuʼuli ʼi he temi. Koia, ʼe feala ki he tahi ke palalau ʼo ʼuhiga mo te takitaki ʼa te ʼAtua, mo tana tokoni, peʼe ko tana tapuakina ʼo te kōkelekāsio, ʼe faka ʼuhiga ki te kau Kilisitiano  ʼo he temi, ʼi te ʼu potu fuli pē neʼe natou nonofo ai. Peʼe tou lava palalau ki te fiafia pea mo te tokalelei ʼaē neʼe maʼu ʼi te kōkelekāsio ʼa te ʼAtua ʼo te temi nei, ʼe faka ʼuhiga ki te foʼi fāmili fakatautehina faka Kilisitiano kātoa.

12. Ko te tolu faka ʼuhiga fea ʼaē ʼe fakaʼaogaʼi ʼi te Tohi-Tapu ʼo ʼuhiga mo te kupu “kōkelekāsio”?

¹² Ko te tolu faka ʼuhiga ʼi te Tohi-Tapu ʼo te kupu “kōkelekāsio,” ʼe fakaʼaogaʼi ki te kau Kilisitiano fuli ʼaē ʼe nonofo ʼi he fenua. ʼE tou lau fēnei: “Ko te kōkelekāsio, ʼi Sutea kātoa, mo Kalilea pea mo Samalia neʼe maʼuli ʼi te tokalelei.” (Gaue 9:31, MN ) ʼI te ʼu fenua ʼaia, neʼe lahi te ʼu kūtuga Kilisitiano, kae neʼe faka higoaʼi ia nātou fuli ʼaia ʼi Sutea, mo Kalilea, pea mo Samalia, ko “te kōkelekāsio.” Kā tou sio ki te kaugamālie ʼo te kau papitema ʼaē ʼi te Penikositē ʼo te taʼu 33 ʼo totatou temi, pea ki muli age pē, neʼe mole ko he kūtuga pē e tahi ʼaē neʼe fakatahitahi tuʼumaʼu ʼi Selusalemi. (Gaue 2:41, 46, 47; 4:4; 6:1, 7) Ko Helote Akilipa 1 ʼaē neʼe pule ʼi Sutea ʼo aʼu ki tana mate ʼi te taʼu 44 ʼo totatou temi, pea ʼe hā mai iā 1 Tesalonika 2:14 ʼi te lagi taʼu 50 ʼo totatou temi, neʼe kua lahi te ʼu kōkelekāsio ʼi Sutea. Koia, kā tou lau ko Helote neʼe ina “gaohi koviʼi niʼihi ʼo te kōkelekāsio,” ʼe lagi mole faka ʼuhiga pē ki he kūtuga e tahi neʼe fakatahitahi ʼi Selusalemi.—Gaue 12:1, MN.

13. Koteā te fā fakaʼaoga ʼi te Tohi-Tapu ʼo te kupu “kōkelekāsio”?

¹³ Ko te fā fakaʼaogaʼi ʼo te kupu “kōkelekāsio,” ʼe faka ʼuhiga ki he kau Kilisitiano ʼe natou faʼufaʼu he kōkelekāsio pē e tahi, ohagē lā ʼi he loto fale. Neʼe talanoa ia Paulo ki “te ʼu kōkelekāsio ʼo Kalate.” Neʼe lahi te ʼu kōkelekāsio ʼi te fenua Loma. Neʼe fakaʼaogaʼi tuʼa lua e Paulo te kupu “ ʼu kōkelekāsio” ʼo ʼuhiga mo Kalate, ʼaē ʼe kau ai te ʼu kōkelekāsio ʼi Atiokia, mo Telepene, mo Lisitala, pea mo Ikoniume. Neʼe fakanofo ki te ʼu kōkelekāsio ʼaia ia te ʼu tagata fotufotuʼa fakalaumālie, peʼe ko te ʼu taupau. (1 Kolonito 16:1, MN; Kalate 1:2, MN; Gaue 14:19-23) ʼI te Tohi-Tapu, ko nātou fuli ʼaia neʼe nonofo ʼi te “ ʼu kōkelekāsio ʼa te ʼAtua.”—1 Kolonito 11:16, MN; 2 Tesalonika 1:4, MN.

14. Koteā ʼe tou lava ʼui ʼo ʼuhiga mo te fakaʼaogaʼi ʼo te kupu “kōkelekāsio” ʼi te ʼu vaega ʼaenī neʼe tou vakaʼi?

¹⁴ ʼI ʼihi temi, ko te ʼu kūtuga ʼi te ʼu fono neʼe lagi natou tokosiʼi, ʼo feala pē hanatou hao ʼi he loto fale. Koia, ko te kupu “kōkelekāsio” neʼe fakaʼaogaʼi ki te ʼu faʼahiga kūtuga ʼaia. Ko nātou ʼaē ʼe tou ʼiloʼi ʼi te ʼu kūtuga ʼaia, neʼe ko te ʼu kōkelekāsio ʼi te ʼu loto fale ʼo Akila pea mo Pilisika, mo Numafa pea mo Filemone. (Loma 16:3-5;  Kolose 4:15; Filemone 2) ʼE ko he faʼahi ʼaia ʼe ina fakaloto mālohiʼi te ʼu kōkelekāsio ʼo te temi nei ʼaē ʼe tokosiʼi pea mo feala pē hanatou fakatahi tuʼumaʼu ki he loto fale. Neʼe tali e Sehova te ʼu kōkelekāsio tokosiʼi ʼaia ʼi te ʼuluaki sēkulō, pea ʼe mahino ia ʼe toe fēia pē iā ʼaho nei—pea ʼe ina tapuakina te ʼu kōkelekāsio ʼaki tona laumālie.

Ko Te ʼu Kōkelekāsio ʼe Natou Fakavikiviki Kiā Sehova

15. Neʼe gāue feafeaʼi te laumālie māʼoniʼoni ki ʼihi kōkelekāsio ʼi te ʼuluaki sēkulō?

¹⁵ Neʼe tou fakatokagaʼi ʼi te fakahoko ʼo te Pesalemo 22:22, neʼe fakavikiviki e Sesu ia te ʼAtua ʼi te lotolotoiga ʼo te kōkelekāsio. (Hepeleo 2:12) Neʼe toe fai fēia mo tana ʼu tisipulo agatonu. ʼI te ʼuluaki sēkulō, ʼi te temi ʼaē neʼe fakanofo ai e te laumālie māʼoniʼoni ia te kau Kilisitiano moʼoni ke natou liliu ko te ʼu foha ʼo te ʼAtua pea mo natou liliu ai ko he ʼu tehina ʼo Kilisito, ko ʼihi neʼe makehe age te gāue ʼa te laumālie kiā nātou. Neʼe natou maʼu te ʼu meʼa ʼofa faka milakulo ʼo te laumālie. Ko te ʼu meʼa ʼofa ʼaia, neʼe ko he palalau poto makehe peʼe ko he ʼatamai, peʼe ko he mālohi moʼo fakamālōlō peʼe mo fakakikite, peʼe ko te tala ʼo he ʼu meʼa ʼi he lea ʼe mole natou mahino kiai.—1 Kolonito 12:4-11.

16. Koteā te fakatuʼutuʼu ʼo te ʼu meʼa ʼofa faka milakulo ʼo te laumālie?

¹⁶ ʼO ʼuhiga mo te palalau ki he tahi lea, neʼe ʼui fēnei e Paulo: “ ʼE au hiva anai he ʼu fakavikiviki ʼaki te meʼa ʼofa ʼo te laumālie, kae ʼe au toe hiva anai mo he ʼu fakavikiviki mo toku ʼatamai.” (1 Kolonito 14:15, MN ) Neʼe ina ʼiloʼi ia te maʼuhiga ʼaē ke mahino te hahaʼi ki tana ʼu palalau ke feala honatou akoʼi. Neʼe ko te fakatuʼutuʼu ʼa Paulo ke ina fakavikiviki kiā Sehova ʼi te kōkelekāsio. Neʼe ina fakaloto mālohiʼi fēnei ʼihi ʼaē neʼe natou maʼu te ʼu meʼa ʼofa ʼo te laumālie: “Kotou kumi ke kotou mahu ʼi ai moʼo laga te kōkelekāsio,” ʼe faka ʼuhiga ki te kōkelekāsio ʼaē neʼe natou gāueʼi ai te meʼa ʼofa. (1 Kolonito 14:4, 5, 12, 23, MN ) ʼE mahino ia, neʼe tokaga ia Paulo ki te ʼu kōkelekāsio, ʼo mahino kiā ia ko te kau Kilisitiano ʼo te ʼu kōkelekāsio takitahi ʼe natou maʼu anai ia te ʼu faigamālie moʼo fakavikiviki ki te ʼAtua.

17. ʼO ʼuhiga mo te ʼu kōkelekāsio iā ʼaho nei, koteā ʼaē ʼe tou lava tui papau kiai?

¹⁷ ʼE kei fakaʼaogaʼi pē e Sehova tana kōkelekāsio pea mo tokoni kiai. ʼE ina tapuakina te kūtuga ʼo te kau Kilisitiano fakanofo ʼaē ʼe kei nonofo ʼi te kele iā ʼaho nei. ʼE hā te faʼahi ʼaia ʼi te mahu ʼo te meʼa kai fakalaumālie ʼaē ʼe maʼu e te ʼu kaugana ʼa te ʼAtua iā ʼaho nei. (Luka 12:42) ʼE ina tapuakina te foʼi fāmili fakatautēhina faka Kilisitiano kātoa. Pea ʼe ina tapuakina mo te ʼu kōkelekāsio fuli, ʼaē ʼe tou fakavikiviki ai ki totatou Tupuʼaga ʼaki tatatou ʼu gāue pea mo tatatou ʼu tali ʼaē ʼe natou fakaloto mālohiʼi ʼihi ʼi te faʼahi fakalaumālie. ʼE tou maʼu ai te ako ʼaē moʼo fakavikiviki ki te ʼAtua ʼi he tahi ʼu ʼaluʼaga mokā mole tou kau ʼi te ʼu fono ʼo tatatou kōkelekāsio.

18, 19. Koteā te gāue ʼe fia fai e te kau Kilisitiano fakamālotoloto ʼi te ʼu kōkelekāsio?

¹⁸ Tou manatuʼi ko te ʼapositolo ko Paulo neʼe ina fakaloto mālohiʼi fēnei ia te kau Kilisitiano ʼo te kōkelekāsio ʼi Filipe, ʼi Masetonia: “ ʼE au haga faikole ʼo ʼuhiga mo te potu ʼaenī . . . ke kotou fonu ʼi te fua ʼo te faitotonu ʼaē ʼe haʼu ʼaki ia Sesu Kilisito, ʼi te kolōlia pea mo te fakavikiviki ki te ʼAtua.” Ko tona faka ʼuhiga ke natou palalau ki te hahaʼi ʼo ʼuhiga mo tanatou tui ʼaē kiā Sesu pea mo tanatou falala taulekaleka. (Filipe 1:9-11, MN; 3:8-11) ʼO mulimuli ki te faʼahi ʼaia, neʼe fakaloto mālohiʼi fēnei e Paulo tona ʼu tehina Kilisitiano: “ ʼAki ia [Sesu], tou momoli tuʼumaʼu ki te ʼAtua he sākilifisio fakavikiviki, ko tona faka ʼuhiga ko te fua ʼo te ʼu laugutu ʼaē ʼe natou fagonogono ki tona huafa.”—Hepeleo 13:15, MN.

¹⁹ ʼE kotou fiafia koa ʼi te fakavikiviki ki te ʼAtua “ ʼi te lotolotoiga ʼo te kōkelekāsio” ohagē ko tona fai e Sesu, pea mo fakaʼaogaʼi tokotou ʼu laugutu moʼo vikiʼi Sehova ʼi muʼa ʼo nātou ʼaē ʼe mole heʼeki natou ʼiloʼi pea mo fakavikiviki kiā te ia? (Hepeleo 2:12, MN; Loma 15:9-11) ʼO mulimuli pē ki te tali ʼaē kā tou fai ki te fehuʼi ʼaenī, ʼe tou fakahā peʼe feafeaʼi kiā tātou te gāue ʼa te kōkelekāsio ʼi te fakatuʼutuʼu ʼa te ʼAtua. ʼI te ʼalatike ʼaē kā hoa mai, ʼe tou vakaʼi ai anai te takitaki ʼa Sehova pea mo tana fakaʼaogaʼi tatatou kōkelekāsio, pea mo te gāue ʼa te kōkelekāsio ki totatou maʼuli iā ʼaho nei.

ʼE Kei Kotou Manatuʼi Koa?

• Neʼe kamata feafeaʼi “te kōkelekāsio ʼa te ʼAtua,” ʼaē ʼe faʼufaʼu e te kau Kilisitiano fakanofo?

• Koteā te ʼu faʼahi e tolu ʼaē ʼe fakaʼaogaʼi ai te kupu “kōkelekāsio” ʼi te Tohi-Tapu?

• ʼO ʼuhiga mo te kōkelekāsio, koteā ʼaē neʼe fia fai e Tavite, mo Sesu, pea mo te kau Kilisitiano ʼo te ʼuluaki sēkulō, pea ʼe tonu ke malave feafeaʼi kiā tātou?

[Fehuʼi]

[Paki ʼo te pasina 3]

Ko Sesu neʼe ko te fakatafito ʼo te kōkelekāsio fea?

[Paki ʼo te pasina 5]

ʼE fakatahitahi te ʼu kūtuga Kilisitiano ko “te ʼu kōkelekāsio ʼa te ʼAtua”

[Paki ʼo te pasina 6]

Ohagē ko te kau Kilisitiano ʼi Bénin, ʼe tou lava fakavikiviki kiā Sehova ʼi te kaugamālie ʼaē ʼe fakatahitahi