Marka 10:1—52
10 Viņš aizgāja no turienes un nonāca Jūdejas pierobežā, pāri Jordānai. Pie viņa atkal sanāca ļaudis, un viņš, kā paradis, tos atkal mācīja.
2 Pienāca arī farizeji un, lai viņu pārbaudītu, jautāja, vai vīram ir atļauts šķirties no sievas.
3 Atbildot viņš pavaicāja: ”Ko Mozus jums ir licis darīt?”
4 Tie sacīja: ”Mozus ir atļāvis rakstīt šķiršanās apliecību un šķirties.”
5 Tad Jēzus tiem teica: ”Šo likumu viņš jums ir rakstījis jūsu stūrgalvības dēļ.
6 Bet jau radīšanas sākumā ”viņš tos radīja par vīrieti un sievieti.
7 Tāpēc cilvēks atstās tēvu un māti,
8 un viņi abi būs viena miesa*.” Tā nu viņi vairs nav divi, bet ir viena miesa.
9 Tāpēc to, ko Dievs ir savienojis*, cilvēks lai nešķir.”
10 Kad viņi atkal bija namā, mācekļi viņu sāka par to izvaicāt.
11 Viņš tiem paskaidroja: ”Ikviens, kas šķiras no sievas un apprec citu, pārkāpj laulību pret viņu,
12 un, ja sieviete šķiras no vīra un pēc tam apprec citu, viņa pārkāpj laulību.”
13 Tad ļaudis sāka vest pie viņa mazus bērnus, lai viņš tiem pieskartos, bet mācekļi viņus norāja.
14 Jēzus, to redzēdams, bija sašutis un teica: ”Laidiet bērnus pie manis, neaizturiet tos, jo tādiem pieder Dieva valstība.
15 Patiesi, es jums saku: neviens, kas Dieva valstību nesaņem kā bērns, netiks tajā.”
16 Un viņš apskāva bērnus un tos svētīja, uzlikdams tiem rokas.
17 Kad viņš devās ceļā, pie viņa pieskrēja kāds cilvēks un, nometies viņa priekšā ceļos, prasīja: ”Labais Skolotāj, kas man jādara, lai iemantotu mūžīgu dzīvi?”
18 Jēzus tam teica: ”Kāpēc tu mani sauc par labu? Neviens nav labs, vienīgi Dievs.
19 Tu zini baušļus: ”Nenogalini, nepārkāp laulību, nezodz, nedod nepatiesu liecību, nekrāp, godā tēvu un māti.””
20 Tas viņam atbildēja: ”Skolotāj, es jau kopš jaunības to visu esmu pildījis.”
21 Jēzus paraudzījās uz to ar mīlestību un sacīja: ”Tev trūkst tikai viena: ej un pārdod to, kas tev ir, bet naudu atdod trūcīgajiem, tad tev būs manta debesīs. Pēc tam nāc un seko man!”
22 Bet tas noskuma par šiem vārdiem un apbēdināts aizgāja, jo bija ļoti turīgs.
23 Pavēries apkārt, Jēzus teica saviem mācekļiem: ”Cik grūti būs tiem, kam daudz naudas, tikt Dieva valstībā!”
24 Bet mācekļi bija pārsteigti par viņa vārdiem. Tad Jēzus atkārtoja: ”Mani bērni, cik grūti ir tikt Dieva valstībā!
25 Vieglāk ir kamielim iziet caur adatas aci nekā bagātniekam tikt Dieva valstībā.”
26 Tie izbrīnījās vēl vairāk un jautāja: ”Kas tad var izglābties?”
27 Palūkojies uz tiem, Jēzus atbildēja: ”Cilvēkiem tas nav iespējams, bet Dievam gan, jo Dievam viss ir iespējams.”
28 Tad Pēteris ierunājās: ”Lūk, mēs visu esam atstājuši un tev sekojam.”
29 ”Patiesi, es jums saku,” Jēzus teica, ”nav neviena, kas būtu atstājis māju vai brāļus, vai māsas, vai māti, vai tēvu, vai bērnus, vai tīrumus manis un labās vēsts dēļ,
30 kas jau tagad, šajā laikā, nesaņemtu simtkārtīgi pretī mājas, brāļus, māsas, mātes, bērnus un tīrumus, kaut arī ar vajāšanām, bet nākamajā laikmetā* — mūžīgu dzīvi.
31 Daudzi, kas ir pirmie, būs pēdējie, bet pēdējie — pirmie.”
32 Viņi gāja pa ceļu uz Jeruzālemi, un Jēzus soļoja pa priekšu. Mācekļi bija pārsteigti, bet tos, kas gāja nopakaļ, pārņēma izbailes. Tad viņš vēlreiz pasauca pie sevis tos divpadsmit un sāka tiem stāstīt, kas viņu sagaida:
33 ”Lūk, tagad mēs ejam uz Jeruzālemi, un Cilvēka dēlu nodos virspriesteriem un rakstu mācītājiem, tie viņu notiesās uz nāvi un nodos cittautiešiem,
34 kas viņu izsmies, apspļaudīs, pērs ar pletnēm un nogalinās, bet pēc trijām dienām viņš celsies augšā.”
35 Pie viņa pienāca Jēkabs un Jānis, abi Cebedeja dēli, un teica: ”Skolotāj, mēs gribam, lai tu mūsu labā izdari, ko mēs tev lūgsim.”
36 Viņš tiem jautāja: ”Ko jūs gribat, lai es izdaru?”
37 Tie atbildēja: ”Ļauj mums sēdēt vienam pie tavas labās, bet otram pie kreisās rokas, kad nāksi savā godā.”
38 Bet Jēzus tiem sacīja: ”Jūs nezināt, ko lūdzat. Vai jūs varat dzert to kausu, ko es dzeru, vai tikt kristīti ar to kristību, ar kādu es tieku kristīts?”
39 Tie teica: ”Jā, varam.” Tad Jēzus sacīja: ”Kausu, ko es dzeru, jūs dzersiet, un ar kristību, ar kādu es tieku kristīts, jūs tiksiet kristīti.
40 Taču to, kas sēdēs pa labi vai pa kreisi no manis, neizlemju es — šīs vietas pienākas tiem, kam tās ir sagatavotas.”
41 Kad pārējie desmit to dzirdēja, viņus pārņēma sašutums par Jēkaba un Jāņa rīcību.
42 Jēzus pasauca viņus pie sevis un teica: ”Jūs zināt, ka tie, ko uzskata par tautu valdniekiem, ir to kungi un lieliem vīriem ir vara pār tām.
43 Bet jūsu vidū tā nedrīkst būt. Tas, kas starp jums grib kļūt liels, lai ir jūsu kalps,
44 un tas, kas starp jums grib būt pirmais, lai ir visu vergs.
45 Pat Cilvēka dēls nav atnācis, lai viņam kalpotu, bet lai viņš pats kalpotu un atdotu savu dvēseli* par izpirkumu daudzu labā.”
46 Viņi ieradās Jērikā. Bet, kad viņš, viņa mācekļi un daudz ļaužu gāja ārā no Jērikas, ceļa malā sēdēja Bartimejs, Timeja dēls, kāds akls ubags.
47 Izdzirdējis, ka tur ir nācarietis Jēzus, tas sāka kliegt: ”Jēzu, Dāvida dēls, apžēlojies par mani!”
48 Daudzi sāka to apsaukt, lai tas klusē, bet tas kliedza vēl stiprāk: ”Dāvida dēls, apžēlojies par mani!”
49 Jēzus apstājās un teica: ”Pasauciet viņu!” Tie pasauca aklo vīru, sacīdami: ”Esi drošs! Celies augšā, viņš tevi sauc.”
50 Nometis savas virsdrēbes, tas pielēca kājās un steidzās pie Jēzus.
51 Jēzus jautāja: ”Ko tu vēlies, lai es izdaru tavā labā?” ”Rabuni*, liec man redzēt!” atbildēja aklais vīrs.
52 Jēzus tam sacīja: ”Ej, tava ticība tevi ir izdziedinājusi.” Tūlīt pat tas kļuva redzīgs un devās pa ceļu viņam līdzi.
Zemsvītras piezīmes
^ Vai ”viens vesels”.
^ Burt. ”sajūdzis”.
^ Vai ”pasaules kārtībā”. Gr. aiōn. Sk. ”Laikmets” 21. pielikumā.
^ Vai ”dzīvību”.