VAI tev kādreiz ir kaut kas nozagts? ... Kā tu juties? ... Tas, kas tevi apzaga, ir zaglis, bet zagļi nepatīk nevienam. Kā, pēc tavām domām, kļūst par zagli? Vai par zagli piedzimst? ...

Kā mēs uzzinājām iepriekšējā nodaļā, visi cilvēki piedzimst grēcīgi, tāpēc mums visiem ir trūkumi. Tomēr neviens nepiedzimst par zagli. Iespējams, zaglis nāk no labas ģimenes un viņam ir godīgi vecāki, brāļi un māsas. Bet viņa paša kāre pēc naudas un mantām, ko var nopirkt par naudu, ir pamudinājusi viņu kļūt par zagli.

Kas, tavuprāt, bija pirmais zaglis? ... Padomāsim nedaudz par to. Jēzus pazina šo būtni, kad viņš bija debesīs. Šis zaglis bija eņģelis. Bet kā tad eņģelis varēja kļūt par zagli, ja Dievs visus eņģeļus bija radījis nevainojamus? ... Kā mēs jau uzzinājām 8. nodaļā, šis eņģelis iekāroja to, kas viņam nepiederēja. Vai tu atceries, ko? ...

Kad Dievs bija radījis pirmos cilvēkus, šis eņģelis iekāroja, lai cilvēki viņu pielūgtu. Viņam nebija tiesību uz šādu pielūgsmi, jo cilvēkiem bija jāpielūdz Dievs. Taču šis eņģelis nozaga to, kas pienācās Dievam. Panākdams, ka Ādams un Ieva sāk pielūgt viņu, šis eņģelis kļuva par zagli. Viņš kļuva par Sātanu Velnu.

Kas tad ir tas, kas kādu pamudina zagt? ... Tā ir vēlēšanās iegūt to, kas viņam nepieder. Šī vēlēšanās var kļūt tik spēcīga, ka pat labi cilvēki var izdarīt kaut ko sliktu. Reizēm tie, kas ir  zaguši, to nenožēlo un vairs nekad neizmainās. Tāds bija arī viens no Jēzus apustuļiem. Viņu sauca par Jūdu Iskariotu.

Jūda zināja, ka zagt ir slikti, jo viņam jau no bērnības bija mācīti Dieva likumi. Viņš zināja, ka reiz Dievs pat ir runājis no debesīm un sacījis: ”Tev nebūs zagt.” (2. Mozus 20:15.) Kad Jūda pieauga, viņš satika Izcilo Skolotāju un kļuva par tā mācekli. Vēlāk Jēzus pat izraudzījās Jūdu par vienu no saviem divpadsmit apustuļiem.

Jēzus un apustuļi ceļoja kopā, un viņi kopā arī ēda. Viņiem bija kopīga nauda, kas tika glabāta lādītē, un Jēzus bija uzticējis Jūdam par to rūpēties. Protams, nauda lādītē nepiederēja Jūdam. Bet vai tu zini, ko Jūda pēc kāda laika sāka darīt? ...

Jūda sāka piesavināties naudu, kas glabājās lādītē. Viņš ņēma no turienes naudu, kad citi to neredzēja, un pat meklēja iespējas papildināt naudas krājumu, lai viņam būtu vairāk, ko ņemt. Jūda sāka domāt par naudu nepārtraukti. Uzzināsim, kas notika dažas dienas pirms tam, kad Jēzus tika nogalināts.

Jēzus drauga Lācara māsa Marija paņēma ļoti dārgu eļļu un lēja to uz Jēzus kājām. Bet Jūda pret to iebilda. Kā tu domā, kāpēc? ... Jūda sacīja, ka labāk būtu bijis eļļu pārdot un naudu izdalīt nabagiem. Taču īstenībā viņš gribēja, lai kopējā naudas lādītē ienāktu vairāk naudas, ko viņš pēc tam varētu nozagt. (Jāņa 12:1—6.)

Jēzus teica Jūdam, lai tas nepārmet Marijai, kas bija izrādījusi tādu laipnību. Jūdam nepatika Jēzus aizrādījums, un viņš aizgāja pie augstajiem priesteriem, kas bija Jēzus ienaidnieki. Augstie priesteri gribēja apcietināt Jēzu, bet viņi gribēja to izdarīt naktī, lai ļaudis neredzētu.

 Jūda priesteriem paziņoja: ”Ja jūs man samaksāsiet, es pastāstīšu, kā jūs varat dabūt rokā Jēzu. Cik daudz jūs man dosiet?”

”Trīsdesmit sudraba gabalu,” atbildēja priesteri. (Mateja 26:14—16.)

Jūda paņēma šo naudu. Var teikt, ka viņš pārdeva Jēzu augstajiem priesteriem. Vai tu vari iedomāties tik ļaunu darbu? ... Lūk, kas notiek ar cilvēku, kas kļūst par zagli un piesavinās naudu. Viņam nauda kļūst dārgāka par citiem cilvēkiem un pat par Dievu.

Varbūt tu domā: ”Man nekad nekas nebūs dārgāks par Dievu Jehovu.” Tas patiešām ir labi, ka tu tā domā. Tomēr acīmredzot tā domāja arī Jūda, kad Jēzus viņu izraudzījās par apustuli. Iespējams, tā domāja arī citi, kas vēlāk kļuva par zagļiem. Parunāsim par dažiem no viņiem.

Viens no tiem bija Dieva kalps, vārdā Ahans, kas dzīvoja ilgi pirms tam, kad piedzima Jēzus. Ahans reiz ieraudzīja skaistu mēteli, zelta stieni un vairākus sudraba naudas gabalus. Šīs mantas nepiederēja viņam — kā rakstīts Bībelē, tas viss piederēja Jehovam, jo bija atņemts Dieva tautas  ienaidniekiem. Bet Ahans tik ļoti iekāroja šīs lietas, ka viņš tās nozaga. (Jozuas 6:19; 7:11, 20—22.)

Lūk, vēl viens piemērs. Senā pagātnē Dievs iecēla Dāvidu par Izraēla tautas ķēniņu. Kādu dienu Dāvids sāka lūkoties uz ļoti skaistu sievieti, vārdā Batseba. Viņš nenovērsa no tās skatienu un domāja, kā panākt, lai Batseba dzīvotu pie viņa. Taču Batseba bija Ūrijas sieva. Kas šādā situācijā Dāvidam bija jādara? ...

Dāvidam bija jāatmet domas par to, kā dabūt Batsebu, tomēr viņš to nedarīja. Viņš atveda Batsebu pie sevis, bet Ūriju lika nogalināt. Kāpēc Dāvids rīkojās tik briesmīgi? ... Tāpēc, ka viņš neapspieda vēlēšanos iegūt sievieti, kas piederēja citam. (2. Samuēla 11:2—27.)

 Dāvids pēc tam dziļi nožēloja izdarīto, tāpēc Jehova viņam piedeva un atstāja viņu dzīvu. Bet pēc šī notikuma Dāvids piedzīvoja daudz nelaimju. Viņa dēls Absaloms gribēja kļūt par ķēniņu tēva vietā. Kad ļaudis nāca satikt Dāvidu, tos sagaidīja Absaloms, kas tos apskāva un skūpstīja. Bībelē rakstīts: ”Tā Absaloms zaga Israēla vīru sirdis.” Viņš panāca, ka šie ļaudis gribēja iecelt Absalomu par ķēniņu Dāvida vietā. (2. Samuēla 15:1—12.)

Vai tu esi kādreiz ļoti gribējis kaut ko dabūt, tik ļoti, kā gribēja Ahans, Dāvids un Absaloms? ... Ja tas pieder kādam citam, tad ņemt to bez atļaujas nozīmē zagt. Vai tu atceries, ko gribēja pirmais zaglis — Sātans? ... Viņš gribēja, lai cilvēki pielūgtu nevis Dievu, bet viņu. Sātans panāca, ka Ādams un Ieva pakļāvās viņam, un tā viņš kļuva par zagli, jo piesavinājās to, kas viņam nepienācās.

Ja kādam cilvēkam kaut kas pieder, viņam ir tiesības noteikt, kas to drīkst lietot. Piemēram, varbūt tu aizej spēlēties pie draugiem uz mājām. Vai būtu labi, ja tu kaut ko paņemtu no turienes un atnestu uz savām mājām? ... Nē, tas būtu slikti. To drīkst darīt vienīgi tad, ja to ir atļāvis draugu tēvs vai māte. Ja tu kaut ko paņemtu no draugu mājām bez viņu vecāku atļaujas, tā būtu zagšana.

Kas var radīt kārdinājumu zagt? ... Vēlēšanās dabūt kaut ko tādu, kas tev nepieder. Pat ja neviens cilvēks neredzētu, ka tu kaut ko paņem, kas tomēr to redzētu? ... Dievs Jehova. Mums jāpatur prātā, ka Dievs ienīst zagšanu. Mīlestība pret Dievu un tuvāko tev palīdzēs nekad nezagt.