Vēstules galatiešiem, efeziešiem, filipiešiem un kolosiešiem
Jehovas vārdi ir dzīvi
Vēstules galatiešiem, efeziešiem, filipiešiem un kolosiešiem
UZZINĀJIS, ka jūdaisma piekritēji cenšas novērst kristiešus no tīrās pielūgsmes, apustulis Pāvils uzrakstīja spēcīgu vēstuli ”Galatijas draudzēm”. (Gal. 1:2.) Šajā vēstulē, kas tapusi ap 50.—52. gadu, viņš deva tiešus padomus un stingras pamācības.
Aptuveni desmit gadus vēlāk, ”nesdams Kristus Jēzus važas” ieslodzījumā Romā, Pāvils rakstīja draudzēm Efesā, Filipos un Kolosās, un šajās vēstulēs ir lasāmi vērtīgi padomi un gādīgi uzmundrinājuma vārdi. (Efez. 3:1.) Mēs varam ļoti daudz iegūt, pievēršot uzmanību domām, kas izklāstītas vēstulēs, kuras Pāvils rakstīja galatiešiem, efesiešiem, filipiešiem un kolosiešiem. (Ebr. 4:12.)
KĀ ”TAPT TAISNIEM”?
Jūdaisma atbalstītāji ar viltīgiem paņēmieniem bija centušies celt neslavu Pāvilam, tāpēc Pāvils aprakstīja notikumus no savas dzīves, lai apstiprinātu savas tiesības būt par apustuli. (Gal. 1:11—2:14.) Atspēkodams savu pretinieku nepareizās mācības, Pāvils paskaidroja: ”Neviens cilvēks netop taisns pēc bauslības darbiem, bet ticībā uz Kristu Jēzu.” (Gal. 2:16.)
Kristus ir izpircis ”tos, pār kuriem valdīja bauslība,” un ir atbrīvojis viņus ”svabadībai”, kāda ir dota kristiešiem. Pāvils mudināja Galatijas kristiešus: ”Stāviet stipri un neļaujieties atkal iejūgties kalpības jūgā!” (Gal. 4:4, 5; 5:1.)
Bībeles pantu skaidrojums.
3:16—18, 28, 29. Vai derība, kas tika slēgta ar Ābrahāmu, joprojām ir spēkā? Jā, tā ir spēkā. Bauslības derība tika slēgta nevis tādēļ, lai aizstātu derību, ko Dievs bija slēdzis ar Ābrahāmu, bet tādēļ, lai to papildinātu. Tāpēc derība ar Ābrahāmu palika spēkā arī tad, kad bauslība tika atcelta. (Efez. 2:15.) Šajā derībā ietvertie solījumi attiecas uz patieso ”Ābrahāma dzimumu” — Jēzu Kristu, kas ir tā galvenā daļa, un tiem, kas ”pieder Kristum”.
6:2. Kas ir ”Kristus likums”? Šis likums sevī ietver visas Jēzus mācības un norādījumus, no kuriem īpaši svarīgs ir norādījums citam citu mīlēt. (Jāņa 13:34.)
6:8. Ko nozīmē ”sēt garā”? Mēs sējam garā, ja veidojam savu dzīvi tā, lai mūs varētu ietekmēt Dieva gars. Sēt garā nozīmē arī no visas sirds piedalīties pasākumos, kas palīdz saņemt svēto garu.
Ko mēs varam mācīties.
1:6—9. Vecākajiem bez kavēšanās jārisina problēmas, kas rodas viņu draudzē. Aplamus priekšstatus viņi var atspēkot ar loģiskiem argumentiem un domām no Svētajiem Rakstiem.
2:20. Mums jāmācās domāt par izpirkumu kā par personisku dāvanu, ko Dievs ir devis mums katram. (Jāņa 3:16.)
5:7—9. Slikta sabiedrība var mūs ”kavēt paklausīt patiesībai”, tāpēc mums no tās ir apzināti jāvairās.
6:1, 2, 5. Brāļi, kas ”ir garīgi”, var palīdzēt nest mūsu nastas, piemēram, tikt galā ar smagiem pārdzīvojumiem vai sarežģītu situāciju, ko ir izraisījis kāds neapzināts pārkāpums. Bet, ja ir runa par kristiešu pienākumiem, tie jāpilda mums pašiem.
”VISU APVIENOT ZEM.. KRISTUS”
Vēstulē efeziešiem Pāvils īpašu uzmanību pievērsa kristiešu vienotībai un rakstīja par ”namturību, kas īstenojas, laikiem piepildoties” (JDV). Viņš paskaidroja, ka Dievs ”visu apvienos zem vienas galvas — Kristus, ir to, kas debesīs, ir to, kas virs zemes”. Kristus ir devis ”dāvanas cilvēkiem”, lai visiem saviem sekotājiem palīdzētu ”sasniegt vienību.. ticībā”. (Efez. 1:10; 4:8, 13.)
Kristiešiem ”jāapģērbj jaunais cilvēks” un jābūt ”paklausīgiem cits citam Kristus bijībā” — tā viņi godā Dievu un stiprina savu vienotību. Vēl viņiem ir jāstājas pretī ”velna viltībām”, bruņotiem ar visiem ”Dieva ieročiem”. (Efez. 4:24; 5:21; 6:11.)
Bībeles pantu skaidrojums.
1:4—7. Kāpēc var teikt, ka svaidītie kristieši ir izredzēti jau ilgu laiku pirms savas dzimšanas? Svaidītie kristieši jau iepriekš tika izredzēti kā grupa, nevis katrs atsevišķi. Tas notika, pirms bija radusies pasaule, ko veido grēkam pakļautie cilvēki. Pravietojumā, ko var lasīt 1. Mozus 3:15 un ko Dievs darīja zināmu tad, kad vēl nebija ieņemts neviens no grēcīgajiem cilvēkiem, ir izteikts Dieva nodoms, kas sevī ietver to, ka debesīs kopā ar Kristu valdīs daļa viņa sekotāju. (Gal. 3:16, 29.)
2:2. Kāpēc, runājot par pasaules garu, Pāvils minēja ”gaisu” un tā ”valsti”? ”Pasaules gars”, proti, cilvēku prāta ievirze, ko raksturo nosliece uz neatkarību un nepaklausību, ir visur, tāpat kā gaiss, ko mēs elpojam. (1. Kor. 2:12.) Pāvils minēja arī ”valsti”, jo pasaules garam piemīt liela vara un tas ietekmē cilvēkus nemitīgi.
2:6. Ko nozīmē tas, ka Dievs svaidītos kristiešus jau ”ir.. paaugstinājis debesīs”, kamēr tie vēl dzīvo uz zemes? Šajā pantā ar vārdu ”debesis” nav apzīmēts svaidītajiem kristiešiem solītais debesu mantojums. Šis vārds norāda uz izcilu garīgu stāvokli, kādu Dieva priekšā iegūst svaidītie kristieši, kad viņi ”saņem Svētā Gara zīmogu pēc apsolījuma”. (Efez. 1:13, 14.)
Ko mēs varam mācīties.
4:8, 11—15. Jēzus Kristus ir ”saņēmis gūstekņus” — proti, cilvēki, kas agrāk bija Sātana varā, tagad pieder Kristum —, un viņš tos ir uzdāvinājis kristiešu draudzei, lai to stiprinātu. Mēs varam ”visās lietās pieaugt [Kristū]”, ja esam paklausīgi un padevīgi, kad runa ir par pakļaušanos tiem, kam draudzē ir uzticēta vadība, un ja ņemam vērā draudzē pastāvošo kārtību. (Ebr. 13:7, 17.)
5:22—24, 33. Sievai ir ne tikai jāpakļaujas savam vīram, bet arī jājūt pret viņu bijība jeb dziļa cieņa. Sieva parāda vīram cieņu, ja attīsta ”lēnu un klusu garu” un cenšas darīt godu vīram ar to, ka runā par viņu labu un palīdz īstenot viņa pieņemtos lēmumus. (1. Pēt. 3:3, 4; Tit. 2:3—5.)
5:25, 28, 29. Tāpat kā vīrs rūpējas par sevi, viņam jāgādā, lai būtu apmierinātas viņa sievas fiziskās, emocionālās un garīgās vajadzības. Turklāt vīram jāpavada ar viņu pietiekami daudz laika un jāapliecina sava mīlestība ar laipniem vārdiem un maigu izturēšanos.
6:10—13. Mums cītīgi jābruņojas ar visiem Dieva ieročiem, lai mēs varētu stāties pretī ļaunajiem gariem.
”PIE TĀ TURĒSIMIES”
Pāvila vēstulē filipiešiem var just ļoti lielu mīlestību. Viņš rakstīja: ”To es izlūdzos, lai jūsu mīlestība vienmēr vairāk un vairāk pieņemas atziņā un visādā izmaņā.” Rūpēdamies, lai kristieši nekļūtu pašpārliecināti, Pāvils ieteica: ”Gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti.” (Filip. 1:9; 2:12.)
Pāvils mudināja kristiešus, kas bija sasnieguši garīgu briedumu, lai tie ”dzenas pretim mērķim, goda balvai — Dieva debesu aicinājumam”. Viņš rakstīja: ”Ko esam sasnieguši, pie tā turēsimies.” (Filip. 3:14—16.)
Bībeles pantu skaidrojums.
1:23. Ko nozīmē Pāvila vārdi, ka viņu ”spiež no abām pusēm” un ka viņš vēlas ”atraisīties”? Situācijā, kurā atradās Pāvils, viņu ”spieda no abām pusēm” divas iespējas — viņš varēja vai nu dzīvot, vai mirt. (Filip. 1:21.) Lai gan Pāvils neatklāja, ko viņš izvēlēsies, viņš darīja zināmu, ka ļoti kāro ”atraisīties un būt kopā ar Kristu”. (Filip. 3:20, 21; 1. Tes. 4:16.) ”Atraisīšanās” Kristus klātbūtnes laikā Pāvilam ļautu saņemt balvu, ko Jehova viņam bija sagatavojis. (Mat. 24:3.)
2:12, 13. Kā Dievs ”rosina gan [mūsu] gribēšanu, gan darbošanos” (JD-07)? Jehova ar svēto garu var ietekmēt mūsu prātu un sirdi, liekot pieaugt mūsu vēlmei darīt kalpošanā visu, ko spējam. Šāda palīdzība mums ir vajadzīga, jo mums ”jāgādā.., ka topam svēti” un tiekam izglābti.
Ko mēs varam mācīties.
2:5—11. Kā parāda Jēzus dzīve, pazemība liecina nevis par vājumu, bet par morālu spēku. Turklāt Jehova pazemīgos ceļ godā. (Sal. Pam. 22:4.)
3:13. ”Tas, kas aiz [mums],” varētu būt, piemēram, veiksmīga karjera, mūsu turīgās ģimenes atbalsts vai pat agrāk izdarīti nopietni grēki, kurus esam nožēlojuši un no kuriem ”esam nomazgāti”. (1. Kor. 6:11.) Mums tas ir jāaizmirst tādā ziņā, ka mums nav pastāvīgi jādomā par to, ko esam zaudējuši vai kādas kļūdas agrāk esam izdarījuši, un ir jātiecas ”pēc tā, kas priekšā”.
4:14—16. Lai arī filipieši bija nabadzīgi, viņi bija devīgi, un tas ir labs paraugs mums. (2. Kor. 8:1—6.)
”STIPRI KĻŪDAMI TICĪBĀ”
Savā vēstulē kolosiešiem Pāvils atspēkoja viltus mācītāju nepareizos uzskatus. Viņš paskaidroja, ka glābšana ir atkarīga nevis no bauslības prasību ievērošanas, bet no tā, vai cilvēks ”paliek savā ticībā stiprs”. Pāvils kolosiešus mudināja: ”Dzīvojiet viņā [Kristū], sakņodamies viņā, augdami viņā, stipri kļūdami ticībā.” Kā kristiešus ietekmētu viņu ticības nostiprināšanās? (Kol. 1:23; 2:6, 7.)
Pāvils rakstīja: ”Pāri visam tam lai ir mīlestība, kas ir pilnības saite. Bet Kristus miers lai valda jūsu sirdīs.” Apustulis kolosiešus aicināja: ”Visu ko darāt, darait no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem.” Viņš arī ieteica: ”Izturieties gudri pret tiem, kas nepieder pie draudzes.” (Kol. 3:14, 15, 23; 4:5.)
Bībeles pantu skaidrojums.
2:8. Kas ir ”pasaules pirmspēki [”pamatspēki”, Str]”, no kuriem Pāvils lika uzmanīties? Šie ”pamatspēki” ir Sātana pasaules pamatelementi — principi un priekšstati, uz kuriem šī pasaule balstās. (1. Jāņa 2:16.) Pie tā visa pieder tukša ”prātniecība”, materiālisms un pasaules viltus reliģijas.
4:16. Kāpēc Bībelē nav iekļauta vēstule, kas tika nosūtīta Lāodikejas draudzei? Iespējams, šī vēstule nav iekļauta Bībelē tāpēc, ka tajā nebija tādas informācijas, bez kuras mēs šajā laikā nevarētu iztikt, vai arī tajā bija atkārtotas domas, kas ir izklāstītas citās vēstulēs, ko var lasīt Bībelē.
Ko mēs varam mācīties.
1:2, 20. Izpirkuma upuris, kurā izpaužas Dieva žēlastība, var attīrīt mūsu sirdsapziņu un dot mums iekšēju mieru.
2:18, 23. ”Pašpazemošanās” — situācija, kad cilvēks izliekas pazemīgs, lai iespaidotu citus, piemēram, ar atteikšanos no kaut kādiem materiāliem labumiem vai ar ”miesas mērdēšanu”, — liecina, ka viņš ir kļuvis ”iedomīgs savā miesas prātā”.