Ko saka vecāki

Kā bērniem, kad tie paaugušies, palīdzēt saprast, cik vērtīga īpašība ir paklausība? Kā iemācīt praktiskas iemaņas? Lūk, ko stāsta vecāki no dažādām pasaules malām.

ATTIECĪBAS AR CILVĒKIEM UN MĀJAS DARBI

”Mūsu kopīgajās ēdienreizēs, kad mēs apspriežam, kā katram pa dienu ir gājis, bērni mācās uzklausīt citus. Viņi redz, ka mamma un tētis pacietīgi klausās, un tas viņiem palīdz cienīt citam citu un pašiem sevi.” (Ričards, Lielbritānija.)

”Sirds priecājas, redzot, ka mūsu bērni izturas cits pret citu ar cieņu un prot nokārtot savas domstarpības bez mūsu iejaukšanās. Viņi arī droši sarunājas ar pieaugušajiem.” (Džons, Dienvidāfrikas Republika.)

”Es esmu tikai nepilnīgs cilvēks, un reizēm es neviļus aizskaru savu bērnu jūtas. Ja tā ir gadījies, es katrā ziņā viņiem atvainojos.” (Džanela, Austrālija.)

”Mēs mācām bērniem darīt mājas darbus. Viņi mācās darīt kaut ko citu labā, un tas vairo mieru un saskaņu ģimenē un sagādā bērniem gandarījumu.” (Klaivs, Austrālija.)

”Tas nav viegli, bet ir būtiski mācīt bērniem savstarpēju sapratni un cieņu un prasmi piedot.” (Juko, Japāna.)

HIGIĒNA UN VESELĪBA

”Kad bērni bija mazi, mēs radinājām viņus mazgāties. Mēs gādājām, lai tas būtu jautri: izmantojām ziepes dažādu figūriņu formā, šampūnu pudelēs ar multeņu varoņu attēliem un sūkļus mazu dzīvnieciņu formā.” (Edgars, Meksika.)

”Kad mēs dzīvojām vietā, kur nebija ūdensvada, es skatījos, lai bērniem viegli pieejamā vietā vienmēr stāvētu ziepes un trauks ar ūdeni un, ienākot mājā, mēs varētu nomazgāt rokas.” (Indjuransa, Nigērija.)

”Mēs katru dienu dodam bērniem veselīgu ēdienu, un mēs viņiem skaidrojam, kāda nozīme ir pilnvērtīgam uzturam. Bērnus interesē, no kādiem produktiem gatavo dažādus ēdienus, un es viņus aicinu talkā, kad taisu ēst. Kad mēs darbojamies virtuvē, mums raisās patīkamas, nepiespiestas sarunas.” (Sandra, Lielbritānija.)

”Liela nozīme ir fiziskai aktivitātei, un mēs cenšamies rādīt bērniem labu paraugu. Bērniem ļoti patīk kopā ar mums skriet, peldēt, spēlēt tenisu un basketbolu un braukt ar velosipēdu. Viņi redz, ka sportot ir ne tikai veselīgi, bet arī jautri.” (Kerena, Austrālija.)

”Laiks, kas pavadīts kopā ar vecākiem, bērniem ir vajadzīgs vairāk par visu. To nekas nevar aizstāt — ne nauda, ne dāvanas, ne ceļojumi. Es strādāju tikai dienas pirmajā pusē, kamēr bērni ir skolā. Pēcpusdienā mans laiks pieder viņiem.” (Romina, Itālija.)

DISCIPLINĒŠANA

”Mūsu pieredze liecina, ka nav vienas universālas metodes, kā disciplinēt bērnu. Viss ir atkarīgs no apstākļiem. Reizēm, ja bērns kaut ko ir nodarījis, ir nopietni jāaprunājas ar viņu, citreiz ir lietderīgi liegt viņam kaut ko patīkamu.” (Ogbiti, Nigērija.)

”Mēs lūdzam, lai bērni atkārto mūsu norādījumus, jo tad var redzēt, vai viņi tos ir sapratuši. Pēc tam mēs neatkāpjamies no saviem vārdiem. Ja gribam, lai bērni ņemtu vērā, ko mēs sakām, mums ir jātur vārds un jārīkojas tā, kā esam solījuši.” (Klaivs, Austrālija.)

”Ja man bērni ir jānorāj, es pieliecos, lai būtu viņu acu līmenī. Tad viņi manī uzmanīgi klausās un redz arī manu sejas izteiksmi, kas reizēm izsaka vairāk nekā vārdi.” (Dženifera, Austrālija.)

”Mēs cenšamies neteikt saviem puikām: ”Tu nekad neklausies!”, pat ja liekas, ka šāds pārmetums būtu vietā. Mēs arī nerājam viņus vienu otra klātbūtnē, bet vai nu čukstus pasakām to, kas sakāms, vai arī aizvedam viņus maliņā, kur citi mūs nedzird.” (Rūdijs, Mozambika.)

”Bērni ir viegli ietekmējami, un viņiem patīk atdarināt citus. Tāpēc mums ir jāstājas pretī sliktai ietekmei, kas nāk no skolasbiedriem, plašsaziņas līdzekļiem un apkārtējās sabiedrības, un jācenšas ieaudzināt bērnos morālas vērtības, kas balstās uz veselīgiem principiem. Šāds kārtīgs morāls pamats palīdz viņiem noraidīt visu, kas ir kaitīgs.” (Greguārs, Kongo Demokrātiskā Republika.)

”Disciplinējot bērnu, ir jābūt stingram, taisnīgam un konsekventam. Bērnam ir jāsaprot, kādas būs sekas, ja viņš rīkosies nepareizi, un viņam jāzina, ka jūs nerunājat tukšu.” (Ouens, Anglija.)

 [Izceltais teksts 14. lpp.]

”Nekaitiniet savus bērnus, lai tie nekļūtu tramīgi.” (Kolosiešiem 3:21.)

 [Papildmateriāls/Attēls 15. lpp.]

ĢIMENES PIEREDZE

Kā audzināt bērnus vienai

Intervija ar Lusindu Forsteri

Kas jums sagādā vislielākās grūtības, audzinot bērnus vienai?

Bērnu audzināšana nav viegls uzdevums, vēl jo vairāk, ja ar to ir jātiek galā vienai. Man visgrūtāk ir atrast visam laiku un spēku. Ir jāiegulda daudz laika, lai ieaudzinātu meitām morāles normas un principus un atrastu iespēju arī kopīgi atpūsties un izklaidēties. Bieži vien man nepietiek laika sev, jo ir jāpaspēj paveikt mājas darbus.

Kā jums izdodas uzturēt ar meitām labu kontaktu?

Vecāku šķiršanās bērniem var radīt nedrošības sajūtu un dusmas. Pieredze rāda, ka tajās reizēs, kad rodas kādas problēmas, būtiski ir skatīties acīs un runāt mierīgā balsī. Es pagaidu, kamēr emocijas norimst, un pēc tam, nepārspīlējot problēmu, cenšos paskaidrot, kas mani satrauc. Es lūdzu, lai meitas man pastāsta, ko viņas domā, uzmanīgu uzklausu viņas un apliecinu, ka viņu jūtas man ir ļoti svarīgas. Es interesējos, kā bērniem iet skolā, un slavēju meitenes par to, ko viņas paveic. Mēs arī vienmēr kopā sēžamies pie galda, un tad mums ir iespēja mierīgi aprunāties. Turklāt es meitām bieži saku, cik ļoti viņas mīlu.

Kā jūs disciplinējat bērnus?

Bērniem ir jānosaka konkrētas robežas, kuras nedrīkst pārkāpt, un pēc tam konsekventi jāprasa tās ievērot. Es cenšos būt laipna, bet stingra. Es aprunājos ar meitām un paskaidroju, kāpēc noteikta rīcība nav laba. Ja man liekas, ka viņām pienākas sods, es vispirms noskaidroju, kāpēc viņas ir attiecīgi rīkojušās. Ja izrādās, ka man nav bijusi taisnība, piemēram, es esmu pārpratusi situāciju, es atvainojos meitenēm.

Kā jūs bērniem mācāt cienīt citus?

Es meitām atgādinu, ka Jēzus mums mācīja izturēties pret citiem tā, kā mēs gribam, lai citi izturas pret mums. (Lūkas 6:31.) Es viņas mudinu pēc iespējas ātrāk atrisināt savas domstarpības un mācu, cik būtiski ir runāt ar cilvēkiem laipni un mierīgi arī tad, ja viņas kaut kas neapmierina.

Kā jūs atpūšaties un izklaidējaties?

Mēs ne vienmēr varam atļauties atvaļinājumā braukt kādā ceļojumā, tāpēc mēs laikrakstu sludinājumos meklējam tādas izklaides iespējas, kas neprasa lielus izdevumus. Mēs rīkojam piknikus dabā un ejam uz botānisko dārzu. Mums ir arī savs dārzs, un mums sagādā prieku tur izaudzēt šo to garšīgu. Atpūta neapšaubāmi ir nepieciešama, pat ja tā ir tikai pastaiga parkā.

Kādas svētības jūs esat pieredzējušas?

Vienai audzināt bērnus, protams, nav viegli, tomēr mēs ar meitām esam ļoti satuvinājušās un iemācījušās augstu novērtēt to, kas mums ir. Es esmu ļoti priecīga, redzot, kā veidojas manu bērnu personība. Viņas vēlas pavadīt laiku ar mani, un tas man ļoti daudz nozīmē. Meitenes ievēro, kāds man ir noskaņojums, un dažreiz viņas mani apķer un samīļo, lai apliecinātu savu mīlestību. Tas ir neizsakāms prieks — just, kā viņas mani mīl. Pats galvenais, mēs visas izjūtam, kā par mums rūpējas mūsu mīlošais Radītājs, kas mums ir palīdzējis tikt pāri daudzām sarežģītām situācijām. Bībelē es smeļos spēkus, lai vienmēr censtos būt laba māte savām meitām. (Jesajas 41:13.)

[Attēls]

Lusinda ar meitām Brī un Šeju