Kas notiek pasaulē

Nīlzirgu pretiedeguma krēms

”Nīlzirgi savu gludo ādu no saules aizsargā, izdalot sava veida pretiedeguma krēmu, kas līdzīgs cilvēku ražotajiem un lietotajiem,” bija rakstīts Londonas laikrakstā The Independent. Japāņu zinātnieki no Kioto, izpētījuši kāda Tokijas zooloģiskā dārza nīlzirga izdalīto sekrētu, uzzināja, kā tas pasargā dzīvnieka ādu no saules apdegumiem un infekcijas. Viskozais, bezkrāsainais sekrēts pakāpeniski kļūst sarkans, bet pēc tam — brūns un plastisks. Kļūstot brūns, šis sekrēts no sārmaina kļūst par ļoti skābu un iegūst spēcīgas antiseptiskas īpašības. Bez tam brūnā kārtiņa uz dzīvnieka ādas darbojas kā pretiedeguma krēms, absorbējot ultravioleto starojumu tāpat kā rūpnieciski ražotie aizsargkrēmi. Tomēr, kā secināts laikrakstā, kosmētikas ražotāji tuvākajā nākotnē, visticamāk, nesāks ražot nīlzirgu ”pretiedeguma krēmu”, jo, pirmkārt, pasaulē ir pārāk maz nīlzirgu un, otrkārt, viņu izdalītajam sekrētam ir pārāk spēcīgs aromāts.

 Spēka vingrinājumi pensionāriem mazina nomāktību

Kā liecina kāds pētījums, ”spēka vingrinājumi padzīvojušiem cilvēkiem var palīdzēt par 50 procentiem mazināt depresijas simptomus”, bija minēts laikrakstā The Australian. Sidnejas Karaliskās prinča Alfrēda slimnīcas geriatrs Nalins Sings uzskata, ka vecākiem cilvēkiem, kas cieš no depresijas, svaru cilāšana var dot tādu pašu labumu kā medikamenti. Pētījumā, kurā piedalījās 60 vīrieši un sievietes, kuru vidējais vecums bija 72 gadi, atklājās, ka pat tiem cilvēkiem, kas veica zemas intensitātes vingrojumus, ”par 30 procentiem samazinājās depresijas simptomi, — tieši tādu pašu stāvokļa uzlabošanos izjuta tie, kas necilāja svarus, bet saņēma parasto medicīnisko aprūpi”, teikts The Australian. Turklāt spēka vingrinājumi ne tikai palīdz cīnīties ar depresiju, bet arī stiprina ”novecojošos kaulus un muskuļus, tā palīdzot padzīvojušiem cilvēkiem izvairīties no kritieniem. Vingrošana uzlabo stāvokli arī artrīta, diabēta un augsta asinsspiediena gadījumā,” teikts laikrakstā. N. Sings iesaka spēka vingrinājumus ”izmantot par galveno terapijas līdzekli depresijas ārstēšanā, it īpaši vecākiem cilvēkiem”.

Televīzija veicina agresīvu uzvedību

Saskaņā ar kādu Londonas laikrakstā The Times minētu pētījumu, ”ziepju operu skatīšanās bērnus mudina uz antisociālu rīcību, piemēram, uz apmelošanu, tenkošanu, citu cilvēku savstarpējo attiecību graušanu un vārdisku pazemošanu”. Kā bija teikts laikrakstā, šajā Britu psihologu biedrībā iesniegtajā pētījumā bija noskaidrots, ka pastāv ”būtiska saistība” starp netiešas agresijas atainošanu televīzijā un antisociālu uzvedību pusaudžu vidū. Sliktākajos ziepju operas paraugos stundas laikā vidēji tiek parādīti 14 apmelošanas gadījumi. Psiholoģe Sāra Koina, kas strādā Anglijā, Centrālās Lankašīras universitātē, pauž bažas, ka ”pastāvīga un nerimstoša” netiešas agresijas attēlošana par attaisnojamu un pievilcīgu rīcību, kas palīdz sasniegt vēlamo, sniedz jauniešiem sliktu priekšzīmi.

Diētas ar zemu ogļhidrātu saturu un to ietekme uz veselību

Kaut arī, ievērojot diētu ar zemu ogļhidrātu saturu, ir iespējams zaudēt svaru, trūkst datu par to, kādas ilgtermiņa sekas var būt šādām diētām. Daļa speciālistu uztraucas, ka ar olbaltumvielām bagāta diēta var kaitēt aknām un nierēm, sekmēt osteoporozi un citas nopietnas veselības problēmas. ”Daudzi no gardumiem, ko piedāvā diētas ar zemu ogļhidrātu saturu — kā, piemēram, bifšteks ar bernēzes mērci —, ir bagāti ar piesātinātajiem taukiem, kas sekmē artēriju aizsprostošanos. ..un ir viens no galvenajiem sirdsslimību un insulta riska faktoriem,” bija atzīmēts žurnālā Time. Savukārt Deivids Kacs no Jeila universitātes Sabiedrības veselības fakultātes atzīmē: ”Daudzos pētījumos ir pierādījies, ka uzturs, kurā bagātīgi tiek iekļautas šķiedrvielas un saliktie ogļhidrāti, kas atrodami augļos, dārzeņos, pākšaugos un pilngraudu produktos, sekmē ilgāku mūžu, palīdz kontrolēt svaru, samazina vēža, diabēta, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas sistēmas slimību risku un veicina labāku vispārējo veselību.”

Krāsainās skulptūras

”Arheologi un mākslas vēsturnieki nevēlas atteikties no sava uzskata par antīko mākslas darbu”, piemēram, senās Grieķijas marmora skulptūru, ”nevainojamo baltumu”, teikts vācu žurnālā Spektrum der Wissenschaft. ”Patiesība ir tāda, ka tie ir bijuši koši krāsoti.” Kaut arī vēsturiskos avotos ir pieminētas krāsainas skulptūras un uz pašām skulptūrām ir atrastas krāsu pēdas, šis jautājums nav īpaši saistījis zinātnieku uzmanību. Taču nesen kādā pētījumā, kura ietvaros tika analizētas krāsu sairšanas pēdas, tika gūti netieši pierādījumi, ka skulptūras ir bijušas daudzkrāsainas. Dažādu krāsu pigmenti sairst atšķirīgā tempā, atstājot vienus skulptūras fragmentus bez aizsargājošā krāsas slāņa ātrāk nekā citus. Līdz ar to ne visas skulptūras daļas ir vienādi cietušas no laika apstākļu iedarbības, un tas liecina, ka skulptūra ir bijusi daudzkrāsaina. Šķiet, tēlniecības darbi ”grieķu un romiešu izpratnē ieguva pilnību tikai tad, kad tie bija nokrāsoti”, secināts žurnālā.

Hameleona zibenīgās mēles kustības

Kā gan hameleons, ķerdams laupījumu, spēj tik zibenīgi izšaut mēli? Kā bija sacīts žurnālā New Scientist, ”atminējums slēpjas tajā, ka hameleona mēle darbojas kā sava veida katapulta, kas pirms palaišanas tiek nospriegota”. Zinātniekiem jau bija zināms, ka hameleona mēles centru ietver vairāki apvalki, kurus savukārt aptver ”paātrinātājmuskulis”. Taču tagad ar palēnināta videoieraksta palīdzību nīderlandiešu zinātnieki atklāja, ka tikai kādas 200 milisekundes pirms mēles izšaušanas ”hameleons liek lietā paātrinātājmuskuli, lai nospriegotu mēles apvalku plāksnes, sabīdot tās citu citā līdzīgi teleskopa posmiem. Kad hameleons izšauj mēli, aizturētā enerģija atbrīvojas 20 milisekundēs, paātrinot mēles ceļu pretī” maltītei.

Neticīgie briti

Kādā aptaujā, kuras ietvaros tika aptaujāti 10 000 cilvēki desmit valstīs, atklājās, ka Lielbritānija ”ir starp valstīm, kur ir vismazāk ticīgo un ir viszemākais reliģiskās aktivitātes līmenis”, bija rakstīts Londonas laikrakstā The Times. Kaut arī 46 procenti britu apgalvoja, ka viņi vienmēr ir ticējuši Dievam, tikai divās valstīs — Krievijā un Dienvidkorejā — bija mazāk cilvēku, kas sevi uzskatīja par ticīgiem. Vairāk nekā 90 procenti aptaujāto cilvēku Nigērijā, Indonēzijā un Libānā uzskatīja, ka viņu dievs ir vienīgais patiesais Dievs, taču no Lielbritānijā aptaujātajiem cilvēkiem tā atbildēja tikai nedaudz vairāk nekā trešā daļa. Lielākajā daļā valstu vairāk nekā 80 procenti aptaujāto sacīja, ka ticība Dievam padara cilvēku labāku, bet Lielbritānijā tam piekrita tikai 56 procenti aptaujas dalībnieku. 85 procenti aptaujāto cilvēku ASV, 99 procenti Indonēzijā un 83 procenti Meksikā ticēja, ka Dievs ir radījis Visumu, taču Lielbritānijā tā uzskatīja tikai 52 procenti aptaujāto. Uz jautājumu, vai pasaule kļūtu mierīgāka bez reliģijām, apstiprinoši atbildēja 6 procenti aptaujas dalībnieku ASV, 9 procenti Indijā un 11 procenti Izraēlā, bet Lielbritānijā tā uzskatīja 29 procenti aptaujāto!